GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Peru

Baudītāja ceļvedisCitādi maršruti

IZVĒLIES AUTORU

Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme

Peru

Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme « ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Dienvidamerika · peru · Peru · Vineta Raituma

Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme

Autors: Vineta Raituma2 ATSAUKSMES

Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme

Jau no gada pirmajām dienām gaisā virpuļoja doma par nākamo trekingu kalnos... Butāna vai Peru? Peru – cits kontinents, Andu kalni, inku civilizācija... Butāna... Mirkli svārstījušies, tomēr izvēlējāmies Peru.

Septembra sākumā mūsu lidojums sākās Rīgā, no kuras devāmies uz Amsterdamu, lai tālāk jau uz Peru galvaspilsētu - Limu. Reiss uz Limu ilgst 13 stundas. Laika starpība ar Latviju šai zemei ir 8 stundas, turklāt sanāk šķērsot ekvatoru un ielidot citā gadalaikā, proti, ziemā. Pavasaris Peru iestājas 23. septembrī, kad Latvijā tiek atzīmēti rudens saulgrieži. Peru pavasaris nāk ar lietus periodu, kas tiek ļoti gaidīts, jo dod svaigo zaļumu augu valstij un agrokultūrai. Mums savukārt jau kuro reizi palaimējās noturēties uz ‘šaurās zilās svītriņas’ un nesamirkt. Patiesībā, lietusgāzes varēja izrādīties neiedomājami bīstamas – it īpaši uz kalnu takām, ko arī parādīja īsā lietusgāze Puno pilsētā pie Titikakas ezera. Neilgās 15 minūtēs kā upes pludoja visas ielas līdz pat potītēm.

Ielidojot Limā, mūs jau sagaida šoferis ar uzrakstu Latvian Family. Šāda precīza organizācija tiks nodrošināta visu ceļojuma laiku, par ko milzīgs paldies Peru tūrfirmai Apus Peru! Lima mūs sveicina ar silti mitru un miglainu rītu. Pēc brokastīm paspējam samainīt naudu uz vietējām solām (kurss 1 ASV $ : 1 SOL = 1: 3,12) un aizstaigāt uz Gaudi stilā veidoto Parc de Lamour, no kura paveras skats uz Klusā okeāna krastu. Krasts ir akmeņains, un varenie viļņi nomāc jebkuru domu par peldēšanās iespēju okeānā un, kā nekā, ir ziema.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Kusko centrālais laukums

Nākamā dienā seko iekšējais pārlidojums Lima – Kusko (Cusco). Pēc pusotras stundas lidojuma ielidojam Kusko, kas atrodas 3400 m.v.j.l., kas, atšķirībā no Limas, sagaida mūs ar saulīti.

Jau savlaicīgi esam iedzēruši Diacarb tabletes, jo pēc pieredzes ir zināms, ka pēc pāris stundām varēs sagaidīt ‘kalnu slimības’ simptomus. Šoreiz gan kalni ir saudzīgāki nekā pēc lidojuma uz Lhasu (Tibeta), lai gan neliela ‘bremze’ reakcijā pārsvarā izpaudās visiem. Aklimatizācijai Kusko ir paredzētas četras dienas. Ar tām arī pietiek, lai vēlāk dotos kalnu trekingā - augstumā līdz 4600 mv.j.l. Aklimatizācija ir ļoti svarīgs nosacījums, jo šajā laikā mūsu ķermenis, kas pieradis pie jūras līmeņa augstuma, pārkārtojas augstkalnu režīmam.

Kusko mierīgi tiek pavadītas pāris dienas, veltot pilsētas vēturiskā centra, šokolādes muzeja apskatei un pirmo suvenīru iepirkšanai. Kusko līdz 1532. gadam bija inku impērijas galvaspilsēta – tas sakrita spāņu valdīšnas 300 gadus ilgo periodu. Ssavukārt spāņu konkistadoru laikā par galvaspilsētu, tās izdevīgās stratēģiskās atrašanās vietas dēļ, tika izvēlēta Lima, kas ir arī tagadējā Peru galvaspilsēta.

Šajās dienās apmeklējam tūraģentūru Apus Peru, un tiekamies ar mūsu kalnu trekinga gidu Viljamu. Viljams ir 31 gadu jauns, zinošs, savu zemi mīlošs un humora pilns peruānis. Mūsu grupiņā viņš ātri tika nodēvēts par Viljamu Šekspīru (būs mums vēl viens gids pie Titikakas ezera - vārdā Cēzars, kas tika nodēvēts par Jūliju Cēzaru. Tā nu mums bija divi gidi – rakstnieks un imperators). Katram tiek izdalītas divas duffel bag jeb ceļojuma somas, kurās būs jāsaliek trekinga mantas nešanai uz mūļa muguras. Kopā katram drīkst būt 10-11 kg smaga nešļava. Svara nosacījuma limitus esam ievērojuši, kaut gan, atšķirībā no Nepālas un Tibetas trekingiem, neviens mūsu somas nepārsvēra.

Mūsu tikšanās ar Viljamu turpinās, ceļojot nākamajā dienā uz Svēto ieleju (Sacred Valley) ļoti ērtā busiņā. Jāatzīmē, ka visi izmantotie Peru tūrfirmu piedāvātie busiņi ir jauni, ērti un tīri. 30 km attālumā no Kusko izvietojies Chinchero (3700 m.v.j.l.) ciematiņš. Nosaukums tulkojumā nozīmē ‘varavīksne’. Savulaik ciemats bijis nozīmīgs inku tirdzniecības centrs, jo savienoja Svēto ieleju un Kusko reģionu. Pēc spāņu kolonizācijas svētvieta tika izpostīta un tās vietā tika uzcelta baznīca, kas pastāv vēl šodien.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Moray

Nākamais apskates objekts ir Morejas (Moray) agrokultūras terases amfiteātra veidā, kas saglabājušās no inku astotā karaļa Pačakuti valdīšanas laikiem. Terasēs tika veikta eksperimentāla dažādu klimatisko joslu kultūraugu audzēšana. Spāņu kolonozācijas laikā terases tika iznīcinātas. Mūsdienās tās ir atjaunotas tikai 30% apmērā, tomēr iespaids ir grandiozs.

Tālāk dodamies uz Marasas (Maras) sāls terasēm, kas saglabājušās no inku laikiem. Kopā ir 3000 terases, un katra no tām ir vienas Marasas ciema ģimenes īpašums, kuru tā apsaimnieko. Savulaik inkiem nebija nauda, un tirdzniecība notika preču apmaiņas ceļā. Spāņu iekarotāju meklētais zelts un sudrabs inkiem nešķita vērtība, tas tika izmantots svētvietu rotājumiem. Inkiem pamatvērtība bija zemesmātes - Pachamama - dotās veltes, proti, sāls, labība, kartupeļi un kvinoja. 1822. gadā pēc Peru neatkarības atgūšanas sāls terases tika atdotas tās likumīgajiem īpašniekiem - Marasas ģimenēm.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
La Capilla Lodge

Iebraucot pieputējušā vienas ielas pilsētiņā Urubambas krastos nekas neliecināja par to, kāda skaista oāze pavērsies aiz vārtiem La Capilla Lodge, kasirmūsu nakstmītne nākamajām divām dienām.

Lodžas saimnieks ir franzūcis Kriss, kas Londonā apprecējis peruānieti, un tagad ģimene ar divām meitām dzīvo laimīgi un piepildīti Peru. Mēs tikām lutināti ar izcilām peruāņu virtuves vakariņām un Pisco Sour kokteili, ko gatavo no pisco (vīnogu liķiera/brendija), laima sulas, ledus un sakulta olas baltuma, pievienojot Angosttura bitter pilienus. Jāsaka, ka mūsu iecienītākais dzēriens Peru bija, ir un būs pieminētais Pisco Sour. Otra izvēle paliek pie peruāņu alus - Cusquena beer. Peruāņu virtuve pašlaik ļoti augstu tiek vērtēta gardēžu pasaulē. Paši to izbaudījām gan katrā restorānā, gan trekinga laikā - pavāra Fortunato izpildījumā. Katrās pusdienās mums tika pasniegta zupa un otrais ēdiens, kas sastāvēja no dažādiem kartupeļiem (to Peru pavisam ir 3000 veidu), kvinojas (27 veidi) un dārzeņiem, savukārt vakariņas obligāti kā punkts uz ‘i’ tika noslēgtas ar saldo ēdienu, piemēram, ceptu banānu ar šokolādi, vai bumbieri mango mērcē. Viss tika gatavots no svaigiem dārzeņiem, augļiem, olām utt., neizmantojot pulverīšus, kubiciņus un paciņas. Pārsteidzoši!

Lai mazinātu ‘kalnu slimības’ simptomus, Kriss mums ieteica lietot kokas lapas - košļājot vai tējas veidā. Kokas lapas satur alkaloīdus, kas palīdz sirdsdarbībai un tiek uzskatīti par papildu enerģijas avotu, kā arī alkaloīdi ir izmantojami kā anestēzijas līdzeklis. Kokas lapu (pēc izskata atgādina lauru lapas) tēju jau izmēģinājām pirmajā dienā Kusko, taču tā šķita visia bezgaršīga. Krisa padomu - nepārtaukti košļāt kokas lapas - atcerējāmies trekinga laikā, kad atradāmies virs 3000 m.v.j.l., un tiešām varam apstiprināt, ka kokas lapas ievērojami palīdz pie kalnu grūtībām.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Šamanis

Šajā pat lodžā notika mūsu rīta tikšanās ar šamani, kurš mums veica Pachamama jeb Zemes mātes rituālu pusotras stundas garumā. Tas tika noturēts ar mērķi, lai izdotos viss iecerētais kalnu pārgājienā. Rituālu angļu valodā tulkoja šamaņa palīdze.

Rituāla laikā vīstokļa veidā no kokas koka lapām, ziediem, saldumiem, lellītēm, konfeti u.c. lietām tika izveidots ziedojums ugunij. Katrai lietai bija sava nozīme. Viss kopums tika veltīts Zemes mātei un Andu kalnu gariem (Apus), lai tie būtu labvēlīgi mūsu ceļojumam. Mums tiešām viss izdevās - visi maršrutu izgājām, bija labi laika apstākļi un beidzām trekingu Vaina Pikču (Wayna PicchuI)kalnā.

Lai gan oficiālā reliģija Peru pēc spāņu kolonizācijas līdz pat šodienai ir katoļticība, tomēr peruāņi ir pamanījušies visā šajā reliģijas kamolā iepīt arī savas daudzdievības, tajā skaitā Pachamama un Pachatata, Inti (Saule), Apus (kalnu gari) un citus. Sadzīvē pirmais dzēriena malks, nolejot to zemē, tiek ziedots mātei Zemei. To ievērojām arī mēs, kad apmeklējām chicha (fermentētas kukurūzas alkoholisks dzēriens) darītavu.

Pēc vienas dienas izmēģinājuma kalnu kāpiena atgriežamies Kusko, lai sagatavotos 8 dienu trekinga tūrei Choquequrao - Machu Picchu. Visiem ir pacilāts garastāvoklis un nepacietība ieraudzīt kalnus.

Pirmās dienas plkst. 5.00 no rīta ceļamies 4 stundu braucienam uz Cachora ciemu (2850 m.v.j.l.), no kura sāksies mūsu trekinga maršruts. Šeit Viljams iepazīstina ar mūsu pavadošo grupu – pavāru Fortunato un viņa palīgu un diviem mūļu dzinējiem. Mēs pieci un mūsu pieci pavadoņi, ieskaitot gidu, kopā veidosim kalnu ģimeni turpmākās nedēļas laikā. Rīts ir skaidrs un solās izvērsties karstā dienā. Saules stari ir nežēlīgi, tapēc, to un moskītu dēļ, jau pēc stundas tiek uzvilkta flīsa jaka. Galvu aizsargā cepure ar platām malām, un visas atsegtās vietas tiek sasmērētas ar saules aizsargkrēmu SPF50 vai SPF65. Kopējais plānotais šīs dienas kāpšanas ilgums ir 6 stundas - 16 km augšup tiks veikti 2 stundās, bet lejup - 4 stundās.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme

Visu pirmās dienas kāpšanas laiku ir sajūta, ka esam svešinieki un tiekam vēroti. Lūdzot kalniem iespēju visai grupai iziet plānoto maršrutu, aicinu uz sapratni un savstarpēju enerģijas apmaiņu, jo nenākam iekarot kalnu, bet iepazīt to, nesot apmaiņai savas zemes informāciju.

Izvēlētais trekinga maršruts ir viens no grūtākajiem, tāpēc visa sava gājiena laikā praktiski nesastapsim tūristus. Mūsu izvēlētais septembra mēnesis ir pēdējā iespēja iziet maršrutu vēl pirms lietus sezonas sākšanās. Un mums tiešām atkal paveicās - visas astoņas dienas bija tikai saulains laiks.

Pusdienas laika maltīte ir zem salmu jumtiem brīvā dabā, pagaidām vēl bez ēšanas telts ierīkošanas. Pēc pusstundu ilgas pēcpusdienas atpūtas turpinām savu taku uz pirmās dienas nakstmītnes nometni Santa Rosa (1950 m.v.j.l.) - pie dārdošās Apurimac upes, ko sasniedzam vēl pirms tumsas iestāšanās, kas kalnos notiek ap plkst. 18.00. Ir nogurums, bet pirmajai dienai šis bija labs sniegums, jo kāju muskuļi vēl nav pieraduši pie kāpšanas slodzes.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Pirmā nometnes nakts pie Apurimac upes

Kopumā kalnu takas šī maršruta pirmajās divās dienās ir grūtākas nekā Nepālas Himalajos, jo kopā iet gan trekeri, gan mūļi un zirgi, kas izdangā stāvās un ārkārtīgi akmeņainās kalnu takas. Takas ir akmeņu un smilšu putra, kas jāpieveic - ilgstoši ejot augšup vai lejup. Augšup ejot, ir jārēķinās ar pastiprinātu slodzi sirdij, savukārt lejup ejot – slodzi mugurai un ceļu locītavām. Papildu slodzi radīja arī karstums, kas dienas vidū tika nolasīts ar +540C atzīmi (vairāk līdzpaņemtajam termometram iedaļu nebija). Nakts bija silti sutīga, pietika guļammaisu tikai pāklāt sev pāri kā segu.

Otrā pārgājiena diena sākas savā pierastajā rīta agrumā - ēšanas teltī ar teicamām kalnu brokastīm putras veidā, rīta kafiju, ceptu olu un ievārījuma maizi. Nakts laikā gadījās iztrūkties – to veicināja dārdoņa no garām plūstošās Apurimac kalnu upes. Šodienas kāpiens sākas ar jaunizbūvētā metāla tilta šķērsošanu pāri upei. Vēl pirms pāris gadiem tā vietā būtu jāmēģina izmantot vagoniņu ar trīsi. Šodienas kāpiens iesākas ap plkst. 6.30 no rīta ar 3-4 stundu augšupeju - kalna ēnas pusē. Ir svaigi un viegli kāpt rīta agrumā. Pirmais galamērķis ir Maranpata (3100 m.v.j.l.), kur apēdam savu rūgtās šokolādes devu un izdzeram Coca Cola, lai ātri paceltu cukura līmeni, un pēc divām stundām sasniegtu šīsdienas galamērķi un otro nometnes vietu pie Choquequirao. Šoreiz nometnē ir arī citi kalnu gājēji, un teltis tiek uzslietas uz zāliena klātas inku terases. Tiek pasniegtas pasakaini gardas kalnu pusdienas, ir iespēja izmantot dušas un izmazgāt kādu drēbju kārtu, kā arī vienkārši pabūt skaistā vietā ar skatu uz Andu kalniem. Nav moskītu. Pieņemam lēmumu neturpināt pēcpusdienas radiālo gājienu uz Choquequirao inku drupām, bet atpūtināt savas kājas un sakrāt spēkus rītdienas kāpienam. Lai arī augstums ir virs 3000 m.v.j.l., un pacelšanās vienas dienas laikā bijusi vairāk kā 1 km, pašsajūta visiem ir laba. Laiku pavadām apcerēs, sarunās, vērojot Andu kalnu ainavas, iestiprinoties ar tēju un kādu malku līdzpaņemtā Rīgas Melno balzama. Ir zvaigžņota debess, apgāzts mēness, un Viljams mums sola nākamajā nometnes vietā parādīt debesīs Dienvidu Krustu.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Choquequirao inku drupas

Trešā diena iesākas ar kāpienu uz Choquequirao inku drupām, kur Viljams mums izstāsta senās inku civilizācijas vēsturi. Drupas ir atjaunotas tikai 30% apmērā, taču ir ļoti iespaidīgas. Šī ir pēdēja inku apmešanās vieta pēc spāņu uzbrukuma un uzvaras Vilkabambā (Vilcabamba). No šīs vietas pēdējie 300 inki esot pazuduši bez pēdām – nav ne kaulu, ne apģērbu atlieku. Ir izvirzīta viena hipotēze, ka inki devušies pa takām uz džungļiem, lai paslēptos no spāņiem, un tur mitinās vēl līdz šai baltai dienai. Jāpiebilst, ka uz šo vietu spāņu iebrucēji nekad nav atnākuši. Pašas drupas atklātas tikai pirms 10 gadiem. Vēl joprojām, kāpjot pa taku uz šo vietu, caur aizaugušajiem brikšņiem var manīt inku celtās akmens sienas. Iespaidu ziņā Choquequirao inku drupas nav vājākas par pasaulslaveno Maču Pikču, bet, tā kā ir tik grūti pieejamas, tad pašlaik apskatīt tās iespējams tikai trekeriem, kas iziet šo maršrutu. Un mēs esam šo laimīgo pulkā. Iespējams, ka pēc pāris gadiem uz šejieni tiks izbūvēts trošu vilciens, un tūristu pūļi sāks velties arī uz šejieni. Bet uz šo brīdi mēs esam vienīgie senās civilizācijas drupu apmeklētāji, un to izbaudām, nokāpjot lejā uz lauksaimniecības terasēm un uzkāpjot ziedojumu/upuru laukumā.

Lai arī ir skaidrs laiks, un solīts redzēt kondorus, šoreiz mums tie neparādās savā lidojumā. Tāda iespēja gan mums būs dota vēlāk - nākamajās dienās. Šīs dienas pasakaini skaistais un grūtais inku taku kāpiens beidzas pēc pusdienām - ar 1,5 stundu ilgu nolaišanos uz nometnes vietu pie Rio Blanco (ap 2000 m.v.j.l.), kur mūs sagaida izsalkušu moskītu bari. Esam noputējuši, noguruši, un upes ūdens tā vien aicināt aicina noskalot to visu nost, bet... tas prasa arī upurus – moskītu bari kā melni punktiņi aplīp ap jebkuru atklāto ķermeņa daļu. Šajā vakarā un naktī sakosti tiek visi. Labi, ka šajā reģionā nav izplatīta malārija. Moskīti pēc izskata ir nevainīgi mazi, melni knišļi, kuru kodumu nejūt. Koduma vietā paliek tikai melns punktiņš, ko nedrīkst nokasīt, bet ko prakstiski ir neiespējami nedarīt, jo naktīs sākas nevaldāma nieze. Tiem, kam ir tendence uz insektu koduma vietu sapampumu un alerģiju, jārēķinās, ka tas būs neizbēgami. Vēl šāds moskītu asinskārais uzbrukums mūs sagaidīs Santa Teresa karsto avotu vietās.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme

Ceturtajā dienā lai izvairītos no moskītu rīta uzbrukuma, nometni atstājam jau pirms sešiem. Veicam stāvu, zig-zag veidīgu augšupejošu kāpienu 3 stundu garumā. Mūsu mērķis ir Maizal (3000 m.v.j.l.) - tātad paceļamies apmēram 1 km augšup. Šodien tiek ieviestas izmaiņas plānotajā maršrutā, kam par iemeslu varētu būt Viljama sliktā pašsajūta. Tā rezultātā beidzam kāpt ap plkst.10.30 no rīta un paliekam uz nakšņošanu kādā kalnu mājas lauku sētā. Īsti šeit darīt nav ko, kā tikai sēdēt niecīgajā paēnī, kur nu katrs ir atradis vietu piemesties. Teltīs ir neciešami karsts - tās pat nav iespējams ierīkot naktsguļai. Un, kā izrādās, moskīti nesmādē arī augstumu vairāk kā 3000 m.v.j.l.

Apkārt skraida vistas, gaiļi, tītari, iemaldās pa kādai aitai. Apkārt ir skaisti kalnu skati. Fortunato ir izmantojis lietderīgi brīvo dienu un pagatavojis mums launagā pārsteiguma kūku, kas garšo lieliski. Šovakar vakariņas baudām tikai mēs pieci, Viljams atsakās no ēšanas un paliek savā teltī. Iestājoties tumsai, naksnīgajās debesīs atrodam Dienvidu Krustu. Ir vēl viena kārtējā zvaigžņotā un apgāztā mēness nakts.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
‘Ātrās palīdzības’ zirgs

Piektajā dienā mūsu pavadošās grupas sastāvs modina savus klientus ar tasi karstas kokas tējas. Viljams jūtas krietni labāk. Pabrokastojot un sakravājot mantas, sākam savu ikdienas darbu – kāpšanu, šoreiz atkal uz augšu. Pēc pusotras stundas kāpiena pa inku akmeņiem, kas var sasniegt pat pusmetra augstumu, tiek piedāvāts emergancy horse, ko nolemju izmantot. Un tā mans ceļš turpmākās stundas augšup paiet zirga mugurā. Tas ir interesants piedzīvojums, jo tikpat no zirga ir jānokāpj reizes piecas, dodot tam iespēju atpūsties. Secinu, ka šāds ‘ātrās palīdzības’ zirgs pie nopietnām problēmām, kā kāju sastiepumi, izmežģījumi vai lūzumi - nekādu atspaidu nedotu. Viņa loma ir tikai nedaudz piepalīdzēt kāpējam noguruma gadījumā, un arī - tikai ejot augšup kalnā. Lejupiešana jāveic katram pašam, jo to darīt zirga mugurā esot pārāk bīstami. Mūsu mērķis ir Janamas (Yanama) pāreja (4100 m.v.j.l.). Pa ceļam virs galvas ieraugu kondora plašos spārnus, kamēr tas pazūd aiz kalna kores. Ja pie Rio Blanco man šķita, ka esmu nolaidusies elles mocībās, tad šodien, šķiet, esmu nokļuvusi debesīs tiešā vārdu nozīmē.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Skats no Janamas (Yanama) pārejas

Pāreja ir neaprakstāmi iespaidīga. Šeit paveras skats uz upju ieleju un sniegotajām kalnu virsotnēm. Saule starp mākoņiem dod pietiekošu siltumu. Savējos gaidu kalna pārejā kādu stundu, un šī vienatne ir klusuma un skaistuma piepildīta. Nespēju noturēties un dziedu sev un kalniem latviešu spēka dziesmas. Esmu tikai es, mākoņi un kalnu kores... lūk, šādu momentu dēļ, es kāpju kalnos un izeju no savas komforta zonas. Vēl top kopējā bilde ar mums pieciem un tad seko ceļa taka uz mūsu Yanama nakstmītni.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Kopbilde Yanama pārejā

Guļam visi saldā miegā, jo nākamā ir grūtākā pārgājiena diena 22 km garumā, šķērsojot trekinga laikā augstāko pāreju Qhiswa Pass (4600 m.v.j.l.).

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Ceļā uz 4600 m Qhiswa Pass pāreju

Sestajā dienā esam gatavi pašai garākajai un grūtākajai dienai šajā trekinga laikā. Sākotnēji pirmo stundu ceļš ved taisni uz priekšu. Esmu jau izlēmusi, ka izmantošu zirgu līdz pat pārejai, jo no tās ceļš vīsies lejup un būs jāiet. Tāpat kā iepriekšējā dienā, zirgam ik pēc brīža ir jāļauj atpūsties. Jo tuvāk nāk pāreja, jo pie slodzes grūtāk kļūst ieelpot. Mainās apkārt kalnu augu veģetācija, parādās vairāk sūnas un ķērpji. Ainavas kļūst līdzīgas Tibetai.

Pērejā pūš stiprs vējš un saule ir paslēpusies aiz mākoņiem, tāpēc nolemju sagaidīt savējos, pakāpjot jau nedaudz uz leju - aiz pārejas. Atrodu mīkstu sūnu pauguriņu un atlaižos tajā. Ik pa laikam mākoņi izklīst un tālumā paveras Salkantai sniegotā virsotne. Šoreiz, šķiet, ka mākoņi nesīs nokrišņus, bet, kā par spīti, tieši šodien mugursomā nav lietus drēbes. Tās sapakotas mierīgi guļ somās uz mūļu mugurām, lai atvieglotu mūsu mugursomu svaru garā gājiena laikā. Iedzeru silto tēju no termosa, apēdu enerģijas batoniņu un, gaidot, turpinu vērot debesis un kalnus. Lēnām retinātais kalnu gaiss ietin mani miega seģenē - it kā guļu, it kā nē. Kļūst vēsi ar visu dūnu jaku. Nožēloju, ka neesmu paņēmusi līdzi cimdus, jo asinsrite nav tik aktīva un sāk salt pirkstu gali. Kad sāku domāt par ceļa turpināšanu vienatnē, izdzirdu mūsu grupiņas balsis. Pēc nelielas atpūtas pauzes ceļu turpinām visi kopā. Norasina pāris piles, bet, par laimi, tas ir arī viss, ko nes mākonis. Mūsu taka ved lejup, kur saule un siltums.

Noieti apmēram 19 km, kad mums pretī atbrauc busiņš. Esot jau pagatavotas pusdienas. Nedaudz pamainām plānoto maršrutu un paliekam nakšņot Totora ciemata lauku sētā (3300 m.v.j.l.), lai no rīta celtos un brauktu uz Santa Teresa karstajiem avotiem. Nakts dzestrums ap +4 grādiem atveldzēja mūsu miegu.

Septītajā dienā no rīta mūs modina saulīte un tītara buldurēšana. Braucam ar busiņu uz Santa Teresa pilsētiņas termālajiem avotiem. Tā ir skaista vieta, kur ir maz cilvēku, bet ļoti daudz moskītu. Tā rezultātā varam aizmirst par vaļošanos peldkostīmos, bet pēc avotiem steidzīgi noskaloties, saģērbties un mesties atpakaļ busiņā. Šeit arī izstaigājam vietējo tirgu un izgaršojam svaigi spiestu sulu no banāniem, ananāsa, papaijas, bietes un apelsīna. Te es palūdzu man nogriezt gabalu alvejas, kas ir mana pēdējā cerība sadziedēt satūkušo īkšķi. Līdzēja izcili. Ne velti alveja tiek saukta par ‘mājas dakteri’.

Nākamais mūsu šīsdienas pasākums ir 12 km pārgājiens apkārt Maču Pikču - no Hidroelektrostacijas līdz Aguas Calientes pilsētiņai, kur atrodas mūsu nakstmītne. Atvadāmies no mūsu lieliskā pavāra Fortunato un viņa palīga. Pārgājiena laikā gatavotā maltīte bija izcili garšīga, daudzveidīga un svaiga. Tika sagatavots pat jūrascūciņas cepetis, kas Peru ir īpaša delikatese un tiek gatavota tikai uz svētkiem. Tostarp arī alpakas gaļa un mājas vistas cepetis.

Pēc septiņu dienu būšanas kalnos un nakšņošanas teltīs, Aguas Calientes mazpilsētiņa, kaut arī tūristu pārpildīta, uzrunā ar savu atrašanās vietu un iespēju izmantot siltu dušu viesnīcā. Arī numuriņā ir moskīti, kurus viesnīcas recepcijas darbinieks iznīcina ar aerosola palīdzību. Esam jau gana jutuši uz savas ādas moskītu nedarbus, tāpēc cītīgi sekojam, lai uz nakti nepaliktu dzīvs neviens lidonis.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme   

Astotās dienas plkst. 6.00 no rīta esam sarunājuši tikties ar Viljamu. Aši dodamies ieņemt vietu milzīgi garajā rindā uz autobusu, kas mūs aizvedīs kalnā uz Maču Pikču (2430 m.v.j.l.) kompleksu.

Laikā no plkst.10.30 līdz 13.00 mums ir jāpaspēj uzkāpt Wayna Picchu kalnā. Kad ap plkst. 13.30 atvadāmies no septītā pasaules brīnuma, kas tulkojumā nozīmē ‘vecais kalns’, tūristu ir neaprakstāmi daudz. Esam laimīgi, ka tik ātri sākām apskati un varam savlaicīgi to pabeigt. Viljams klusiņām par katru vietu mūs informē, un tad ātrā gaitā tiekam novesti garām apskates objektam.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Skats no Wayna Picchu uz Maču Pikču

Ievērības cienīgs ir ap 400 m stāvais kāpiens Wayna Picchu kalnā. Plānotās stundas vietā virsotni sasniedzam 45 minūtēs. Kāpšana notiek pa inku pakāpieniem, vienam aiz otra, pie klints sienas ir nostiepta trose, kur pieturēties. Bet pašā kalna galotnē vēl jāizlien cauri alai, kas sagādā zināmas neērtības mūsu četrotnes garā auguma vīriešiem ar mugursomām plecos. Piedevām vēl pašā virsotnē nav nekāda veida stiprinājuma vai nožogojuma.

Atpakaļ kāpšana prasa koncentrēšanos un spēju pieņemt bezdibeņa skatu uz leju. Katra kļūda var būt bīstama. Redzu, ka vairāki kāpēji no Āzijas valstīm ieķērušies klints akmeņos trīcošām rokām, jo bailes stindzina un atņem spēkus. Galvenais ir skatīties sev zem kājām un kaut lēnām, bet virzīties uz priekšu. Mēs bez grūtībām un sarežģījumiem nolaižamies lejā. Viljams jau iepriekš mums teica, ka pēc trekinga šis kalns mums būšot kā ‘piece of cake’.

Pēc pusdienām Aguas Calientes mapilsētiņā ar vilcienu atgriežamies Kusko, lai nākamajā, rītā ērtā tūrisma autobusā turpinātu mūsu ekspedīciju uz Puno pilsētu (3800 m.v.j.l.) un Titikakas ezeru. Tas ir pasaulē augstākais kuģojamamais ezers, kas izvietojies starp Peru un Bolīviju. Nākamjā rītā motorlaivā pusstundas laikā sasniedzam Urosa salu arhipelāgu Titikakas ezerā. Uz salām dzīvo etniska grupa ar savu valodu un tradīcijām, kuras saknes meklējamas pirms inku laika tautību senčos. Pavisama tādas pašdarinātās peldošās salas ir ap 45. Šiem cilvēkiem nav dokumentu, un Peru valdībai viņi prakstiski nēeksistē. Arhipelāgā ir pašiem savs bērnudārzs un skola, neliels medicīniskās palīdzības sniegšanas punkts. Nopietnākas slimības salinieki brauc ārstēt uz Puno slimnīcu. Salinieku ikdienas dzīve paiet, sagaidot tūristus, izrādot savu nelielo peldošo salu-mājokli, pārdodot pašdarinātos suvenīrus. Pārtiek viņi no noķertajām zivīm, putnu olām (tās tiek iemainītas Puno pret kartupeļiem, kvinoju) un totora (niedru paveids) saknes daļas. Salenieku sievietes ir ļoti apaļīgas, kas saistīts ar mazkustīgo dzīvesveidu. Vīriešus nemanījām, jo tie bija devušies zvejā. Tas viss šķiet nereāls un butaforisks kā filmā vai Disnejlendā, taču šie cilvēki un salas ir autentiski un izvēlētais dzīvessveids ir reāls, kā arī viens no pārsteidzošākajiem pasaulē.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Urosas salas un niedru laivas

Tieši Urosa salu arhipelāgā norvēģu etnogrāfs, arheologs, ceļotājs un rakstnieks Tūrs Heijerdāls būvēja savas papirusu laivas ‘Ra I’ un ‘Ra II’, izmantojot peldošo salu principu, šķērsoja Atlantijas okeānu, lai pierādītu, ka senie ēģiptieši varēja nokļūt Amerikā. Mūsu grupiņa izmanto iespēju pārbraukt no vienas uz salas uz otru ar šādi būvētu niedru laivu. Te ir iekārtota kafejnīca un par nelielām naudiņām saņemam savās pasēs Urosas salas īpašo spiedogu.

Tālāk savā motorlaivā dodamies uz Amantani salu, kur mums paredzēta nakstmītne vietējā ģimenē. Jau piestātnē mūs sagaida Valters, kas būs mūsu namatēvs, un visi kopā dodamies uz viņa mājām pie sievas Vilmas un abu trijiem bērniem. Esam pārsteigti, jo mums ir iekārtotas trīs jaukas istabas. Katra gulta pārklāta ar namamātes Vilmas pašas austo segu peruāņu dzīvespriecīgajās krāsās. Pusdienas (kvinojas zupu) ieturam kopā ar gidu Cēzaru un nama saimniekiem. Vakarā ap plkst. 18.00 ir paredzēts skatīt saulrietu kalna galā. Saule skaisti iegrimst mākoņos, bet asajā vējā ir auksti. Baudām tēju un priecājamies par mieru un zilo lagūnu. Atgriežamies mājās jau tumsiņā, un tiekam ietērpti nacionālajos apģērbos. Dodamies uz pusotru stundu garu vakara deju pasākumu. Priekšā jau mūs sagaida citi salas viesi - tērpti etnogrāfiskajos tērpos. Šeit spēlēja salas vietējais ansamblis, dejas soļus mācīja paši salinieki. Cēzars mūs aicināja būt atvērtiem, pieņemt visu bez kritikas un ļauties notikumu plūdumam, tādējādi nebūšot vilšanās un varēs izvairīties no ‘kalnu slimības’ grūtībām. Un viņam bija taisnība.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Kopā ar namamāti Vilmu Amantani salā

Nākamajā dienā pēc brokastīm mājas saimniece Vilma rādīja, kā ar akmeņu palīdzību tiek miltos bīdelēta kvinoja un kā notiek aušana. Jāatzīmē, ka dažkārt attālumam un vietai nav nozīmes, jo Latvijā gan vienu, gan otru lietu dara pilnīgi līdzīgi. To pašu mēs secinājām par alpaka vilnas krāsošanu ar dabīgajām augu krāsvielām.

Sirsnīgi šķiramies un ar motorlaivu dodamies uz nākamo Takilas salu, kur pēc pāris stundu pastaigas ieturam pusdienas – kvinojas zupu un vietējo foreli. Garšo lieliski!

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Takilas sala un Titikakas ezers

Tālāk jau atgriežamies Puno, kur mūs pārsteidz spēja lietusgāze un negaiss. Kājas samirkušas, taču ceļš mūs ved vairs tikai uz lidostu, lai ļoti vēlu vakarā ielidotu Limā.

Limā mūs sveicina miglainais rīts. Šodien ir brīva diena. Nolemjam apmeklēt zooloģisko dārzu, lai apskatītu anakondu. Diemžēl, anakondu šeit nav. Toties ir pumas un melnās panteras. Vakariņas baudām zivju restorānā uz mola, kas iestiepjas Klusajā okeānā.

Foto: Andu kalnu, avokado garšas un zemesmātes Pachamama zeme
Limas centrālajā laukumā

Nākamajā dienā esam pieteikušies Limas apskatei nelielā grupas tūrē. Redzam gan galveno laukumu ar centrālo katedrāli, gan Svētā Franciska katedrāli un muzeju, gan katedrāles katakombas. Katakombas ir Limas kapsēta kopš spāņu iekarotāju laikiem. Tiek lēsts, ka šeit ir apglabāti ap 75 000 cilvēku, kas veido tādus kā masu kapus. Atmosfēra zemajās katakombās zem katedrāles grīdas ir nospiedoša, gaiss - smags. Sāk sāpēt galva un ir vēlme pēc iespējas ātrāk atstāt šo vietu. Lai izvēdinātu sevi no šiem iespaidiem, nolemjam doties uz Klusā okeāna piekrasti. Krasts ir akmeņains un nav vēlmes iebrist vēsajā ūdenī. Kopējās pusdienas Limā tiek noslēgtas ar Pisco Sour kokteili, un tad jau sakām ardievas siltajai Peru par iespaidiem.

Ja Nepālu un Tibetu raksturo laipnība pret līdzcilvēkiem, kas ir vadošo reliģiju budisma un hinduisma sastāvdaļa, tad Peru raksturo maza bērna labestība un vienkāršība, kas ar plašām acīm raugās pasaulē. Kaut kas naivs un atklāts reizē. To varēja sajust Titikakas ezera salu ļaudīs, kalnos sastaptajos cilvēkos un mūsu pavadošajā grupā. Iespējams, ka to var sajust arī džungļos dzīvojošajās ciltīs. Sajūtas grūti ietērpt vārdos, tās vajag izbaudīt katram pašam. Tāpēc teikšu, ka Peru ir Andu kalnu skaistuma, avokado garšas un Pachamama zeme.

Ceļojumā uz Peru devās Aina, Edvīns, Māris, Valdis un Vineta

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

fade

Retour affectif Résultat en 3 jours garantis sans fin. Spécialiste du retour rapide de l'être aimé. Si vous , voulez vous faire aimer ou si votre ami vous a quitté je peux le ou la faire revenir dans 3 jours . Il , elle va courir derrière vous comme un chien derrière son maître . amour durable. chance au jeux, désenvoûtement , fidélité maladie inconnue, même cas désespérés. Pas de fausses promesses , travail efficace et rapide.100% de réussite garanti. Ne restez pas dans l'angoisse, pas de problème sans solution. Est réputé pour trouver une solution à tous vos problème qui vous empêchent de dormir, même les cas désespérésJe dispose des dons et de milliers de pouvoirs et techniques magiques terrible pour vous aider dans tous les domaines de la vie en vous apportant une solution à tous vos problèmes:séparation d'Argent, Amour, Chance, Richesse, Justice, Anti balle, gloire, vente, achat, commerce, affection, promotion sociale, désenvoutement, amour, voyage, sortilège, Examen, Etudes etc...Je suis également spécialisé dans la médecine traditionnelle et guérit toutes sortes de maladie et maladie incurable par la médecine. Je fais aussi le pacte avec le diable qui vous permettra davoir tout ce que vous voulez sur cette terre
CONTACT:tel:+229 61824284
viber:+229 61824284
whatssap:+229 6182424
mail:maitrefade@hotmail.com
site web:https://maitrefade.wixsite.com/retour-affection

fade

Retour affectif Résultat en 3 jours garantis sans fin. Spécialiste du retour rapide de l'être aimé. Si vous , voulez vous faire aimer ou si votre ami vous a quitté je peux le ou la faire revenir dans 3 jours . Il , elle va courir derrière vous comme un chien derrière son maître . amour durable. chance au jeux, désenvoûtement , fidélité maladie inconnue, même cas désespérés. Pas de fausses promesses , travail efficace et rapide.100% de réussite garanti. Ne restez pas dans l'angoisse, pas de problème sans solution. Est réputé pour trouver une solution à tous vos problème qui vous empêchent de dormir, même les cas désespérésJe dispose des dons et de milliers de pouvoirs et techniques magiques terrible pour vous aider dans tous les domaines de la vie en vous apportant une solution à tous vos problèmes:séparation d'Argent, Amour, Chance, Richesse, Justice, Anti balle, gloire, vente, achat, commerce, affection, promotion sociale, désenvoutement, amour, voyage, sortilège, Examen, Etudes etc...Je suis également spécialisé dans la médecine traditionnelle et guérit toutes sortes de maladie et maladie incurable par la médecine. Je fais aussi le pacte avec le diable qui vous permettra davoir tout ce que vous voulez sur cette terre
CONTACT:tel:+229 61824284
viber:+229 61824284
whatssap:+229 6182424
mail:maitrefade@hotmail.com
site web:https://maitrefade.wixsite.com/retour-affection

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: