SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

No sešiem Londonā pavadītajiem gadiem - četri nodzīvoti pilsētas rietumu daļā, taču Notinghilas (Notting Hill) dārdzības un baņķieru invāzijas nogurdināta, pēdējos divus aizvadīju Austrumlondonas Hackney Wick rajonā. Nenoliedzami, atsevišķi Rietumlondonas ielu stūri un kvartāli aizvien ir piesūcināti noturīga šarmanta senatnīguma un piesātināta mulitikultūru kolorīta. Atskatoties uz sešiem gadiem un iemītajām takām gan pilsētas rietumos, gan austrumos, ir pieturpunkti, kuri dziļi iekusuši atmiņā.

Rietumlondona

Portobello tirgus (Portobello Market) lejas daļa (sākot no Cambridge Gardens) un Golborne iela (Golborne Road), kas ir Portobello tirgus noslēgums un, kā sacīt, lētais gals, ir pati kolorīta virsotne. Šeit patiesībā ir tas īstais krāmu tirgus, pēc skata - burtiski uz ielas izgāzts viss tā saturs. Pati Portobello iela (Portobello Road) ir marokāņu, libāniešu, spāņu un portugāļu pasauļu sakausējums un socializēšanās artērija ar neskaitāmiem veikaliņiem un kafejnīcām, kuras viennozīmīgi ir publiskās dzīves pukstošās sirdis.

Viena no tādām ir portugāļu kafejnīca Café O'Porto (62 Golborne Rd) netālu no Portobello ielas, kurā dažādu vietējo kopienu locekļi, pārsvarā paši portugāļi, caurām dienām kavē laiku - vīri sēž ielas terasē, smēķē, dzer kafiju, lasa avīzes, sestdienās līdz Café O'Porto namdurvīm aizlīkumo rinda vietējo ģimeņu ar visām atvasēm. Šādās vietās uz glancēto interjeru, protams, nekoncentrējas, viss ir tāds, kāds tas ir no dabas - gluži autentisks Porto! Kūkas un kafija šeit ir vienkārši izcilas un murdoņa ne pa jokam!

Savukārt Portobello Rd. un Cambridge Gardens stūrī jau vairākus gadu desmitus mājo Last Place On Earth antikvariāts - vieta zinātājiem un vērīgajiem, jo izkārtnes, kas vēstītu par „pēdējo vietu uz zemes" vienkārši nav. Nelielā veikala telpa izkrāsota melnā un „sakārtota" tā, lai šeit ienirtu un raktos noputējušo interjera dizaina un sadzīves priekšmetu pārbagātībā. Savukārt atsevišķā piebūve, kas atgādina siltumnīcu, ir vieta kleitām, somām un rotaslietām. Nedēļas nogalēs veikala saturs - lentas, mežģīnes, spolītes, mūzikas ieraksti un vesels lērums neiedomājamu krāmu tiek izlikti arī uz ielas. Tad tie arī ievilina doties iekšup pārējā, citkārt neievērotajā, mantu krātuvē. Turpat netālu ir neliels vintage shop, kurā var iegādāties Vogue izdevumus sākot no 60. gadu numuriem.

Jāatzīst, grūti pat izsijāt noteiktas apmeklējuma vērtas vietas, kur nu vēl piefiksēt to nosaukumus - Portobello Rd. un Golborne Rd. vienkārši reibina ar kolorītu, kas sastopams teju aiz katrām durvīm. Tikai nevajag baidīties vērt tās vaļā jeb neskatīt vietu pēc fasādes vai izkārtnes (bieži vien neesošas).

Trellic Tower ir Rietumlondonas simbols jau no 1972. gada. Arhitekta Ernő Goldfinger brutālisma stilā projektētās 31 stāvu augstās dzīvokļu ēkas katru trešo stāvu savieno koridors ar atstatus esošo lifta torni. Ar šo masīva betona bloku arhitektūras paraugu arī noslēdzas Golborne iela.

Golborne ielas galā, tieši pretī Cafe O'Porto, ir lielisks velo veikals ar ārkārtīgi izpalīdzīgiem puišiem, kuriem gadījumā, ja Portobello tirgū esat noskatījis divriteni, variet palūgt, lai tie atnāk līdzi un novērtē, vai būs labi ripojošs pirkums.

Notting Hill Cranival ielu festivāls noris teritorijā, sākot no Notinghilas, ieskaitot Westbourne Park Rd. un divas dienas augusta pēdējā nedēļā šis rajons tiek pilnībā slēgts satiksmei. Vietējās ieceļotāju - jamaikiešu u.c. kopienas, kuras Londonā apmetušās 60. gados aizvien ik gadu organizē vērienīgu ielu karnevālu, kurš sākotnēji tika rīkots kā atbilde rasu apspiešanai.
Ja ir tā laime dzīvot šajā rajonā, tad no terasēm un balkoniem var vērot īstu filmsetu! Aina ir nereāla - karnevāls ir uzņēmis apgriezienus kā pasaulē otrais lielākais ielu festivāls, tajā ir vidēji divi miljoni dalībnieku, kuri iziet ielās, dejo, gatavo ēdienu...
Bet turp doties, ja neesi vietējais, ir pilnīgs neprāts - nekur nav iespējams iekļūt, pūļa nogurdinātam nekur nav iespējams pat apsēsties, par labierīcībām pat nerunājot.
Tomēr viss ir ļoti organizēts, pa ielām riņķo mūzikas autofurgoni - Mobile Sound Systems un uz ielām izvietoti atsevišķi Static Sound Systems - dīdžeju teltis un pieturas punkti, kur tiek izpildīta saistītā deju mūzika. Jauniešu organizācijas, kopienas un katrs lokālais pulciņš ir izveidojis karnevāla tērpus un maskas, pat veselas konstrukcijas, un virzās aiz mobilajām skaņu sistēmām un dejo.
Pēdējā vakara pusnaktī, kad visam jābeidzas un policija jau uzrotī piedurknes pasākuma noslēgšanai - viss vēl turpinās! Visa Notinghila aizvien ir liela open space ballīte, kurā piedalās gan tie, kas uz ielām, gan mājās palikušie pie atvērtiem logiem un balkoniem.

Coronet Cinema (coronetcinema.co.uk, 103 Notting Hill Gate, W11) ir viens no vecākajiem kinoteātriem Londonā. Otrdienās šeit izrāda filmas par nieka 2,50 GBP, bet pārsteidzošākais ir tas, ka zāle šai dienā ir gandrīz tukša. Tad tiek filma tev vienam majestātiskās 19. gadsimta teātra telpās. Otrs ir The Gate Cinema (87 Notting Hill Gate, W11), kurš ir tāds kā member's club - neliels, mājīgs, un tajā iespējams līdzi ņemt vīnu, baudīt un skatīties filmas no festivāliem un art house kino.

Haidparka (Hyde Park) teritoriju, kura rietumu pusē nodēvēta kā Kengstingtonas dārzi (Kensington Gardens), vidusdaļā sadala The Serpentine dīķis ar vietējo iemīļotu peldvietu. Ūdens ir netīrs, taču vasaras svelmē Londonā tas šķiet pavisam mazsvarīgi (turpat ierīkoto dušu gan ieteicams izmantot, citādi miesa aplipusi ar aļģēm, var iekrāsoties viegli zaļa). Šī peldētava Kensingtonas dārzos ierīkota jau 70. gados, pa dienu tā ir maksas peldvieta (4 GBP) bet pēc 18.00 vakarā tā ir brīvi pieejama un arī cilvēku vairs nav tik daudz. Dīķa krastmala ir kā radīta vakara sarunām saulrietā, ar zemenēm un pudeli vīna.

Netālu parka namiņā izvietojusies Serpentine Gallery (Kensington Gardens, www.serpentinegallery.org) - viena no manām iemīļotākajām mākslas galerijām. Vasarās ik gadu sadarbībā ar slaveniem arhitektiem tiek īstenoti arhitektūras projekti - jau leģendas statusu iemantojušie Serpentīna galerijas paviljoni, kuros līdz oktobrim darbojas kafejnīcas, notiek filmu demonstrācijas, konferences, fantastiskas lekcijas - par nelielu ieejas maksu var noklausīties, piemēram, Mijučas Pradas (Miuccia Prada) lekciju par modi.
Turpat ir arī labs grāmatu veikals Koenig Books - par moderno un mūsdienu mākslu, fotogrāfiju un arhitektūru.

Starp citu, ja Londona kļuvusi par dzīvesvietu vai bieži apmeklētu pilsētu, ir vērts pierakstīties uz Serpentine Gallery, National Portrait Gallery vai citu mākslas institūciju jaunumu vēstulēm, jo Londonā jo bieži notiek vērtīgi un izglītojoši pasākumi - bezmaksas vai par simbolisku samaksu.

Soho rajonā, protams, ir labas vietas un lietas lielā koncentrācijā, taču pašas labākās ir jāprot atrast. Tās parasti ir vietējo iemīļotas un tikai vietējiem zināmas vietas, kuru pastāvēšanas saknes iestiepjas pat 70. gados. Tās tiek sargātas no tūrisma acs un visbiežāk ieeja noteikti nav meklējama ielas pusē zem spožām izkārtnēm. Precīzākais indikators tam, vai vieta ir laba vai ne, ir tās publika, ja ķīniešu restorānā ir pilns ar amerikāņiem - skaidrs, tā nav īstā vieta.

No Soho kvartāla Covent Garden virzienā atrodas veikals Fopp (www.foppreturns.com, 1 Earlham Street WC2H 9LL), kuru atpazīsiet pēc tādas kā izsmērētas rozā košļājamās gumijas traipa Fopp logo. Fopp pastāv jau 30 gadus, un zināms kā viens no labākajiem kompaktdisku, vinila ierakstu un DVD veikaliem. Šeit gluži vai par smieklīgām cenām var iegādāties labus mūzikas ierakstus - pārsvarā ne no meinstrīma plauktiņiem.

Divas mājas tālāk atrodas dizaina grāmatu, interešu un stila žurnālu veikals Magma (8, Earlham Street, WC2, www.magmabooks.com).

Uz Shaftesbury avēnijas, kura aizsākas no Pikadilijas laukuma, variet uziet neticamu jūrnieku veikalu, kurš šajā vietā atrodas jau no 19. gadsimta beigām. Šķiet, ka jau no tā laika tur strādā tas sirmais vīrs - īstens anglis, īsts džentlmenis. Arī no veikala koka durvīm ar zelta rokturiem dvesmo tāda klasiska greznību. Starp virvēm, trosēm un citām burāšanai derīgām tehniskām lietām, atradīsiet arī apģērbu - jakas, svītrotos kreklus, cepures no oriģināliem, gadu desmitiem tirgū zināmiem ražotājiem, kas specializējas jūrnieku apģērba ražošanā.

Īsai atelpai pēc šī maršruta gluži vietā būtu tase labas kafijas kafejnīcā Flat White (flatwhite.org), kuras ķēdes posmi sastopami ne tikai Austrumlondonā.

Austrumlondona

Man, kā fotogrāfei, grēks būtu neieteikt kādu derīgu fotolaboratorijas adresi analogā foto patriotiem. Nepārspējama ir nelielā BDI (Old Street 171) fotolaboratorija. BDI namiņš no ārpuses atgādina teju šķūnīti restotiem logiem, pirmais iespaids - šeit viss jau labu laiku kā beidzies vai nekad nekas nopietns nav bijis. Taču šī ir viena no labākajām laboratorijām mazajiem, neatkarīgajiem fotogrāfiem, kurā spītējot digitālās pasaules konkurencei, katru mazo filmas rullīti neatkarīgi no klienta maka biezuma vai profesionalitātes, apstrādās ar pēdējo rūpību.

Ceļā uz BDI vērts iegriezties HOST Gallery ( www.hostgallery.co.uk, 1-5 Honduras Str.), kurā tiek prezentēti dokumentālās un fotožurnālistikas projekti, rīkoti semināri un filmu demonstrācijas.

Katrus divus mēnešus iznāk informatīvs materiāls par izstādēm un notikumiem Austrumlondonā, kurš pieejams teju visās kafejnīcās un bāros. To caurskatot ir vērts apmeklēt tādas mulitifunkcionālas un radošas vietas kā JaguarShoes Collective (www.jaguarshoes.com, 32-34 Kingsland Road, Shoreditch), kas ir bārs, kurš darbojas arī kā izstāžu un radošo iniciatīvu platforma. Sākot no Shoreditch uz austrumiem sliktu vietu nemaz nav.

Savukārt Dolstonas rajonā paveras pavisam citāda kultūra, cita vide un, šķiet, vairs neatrodies Londonā, pat ne Anglijā. Pirmkārt, tas ir Ridley Road Market (www.ridleyroad.co.uk, Ridley Road) - afrikāņu ēdienu tirdziņš, kuru veido neskaitāmas mazas būdiņas un tāds tirgošanās gars kā nekur citur! Te tirgo citiem un tirgojas savā starpā! Vienā pusē tirgum ir dzelzceļš, otrpus slejas grūti aprakstāma, Londonai visai neraksturīga arhitektūra.

Austrumlondonas Hackney Wick rajons ir izbijusi industriālā vide, kuru paši Londonas jaunie mākslinieki pārvērtuši par savām mājām un darbnīcām. Tagad tās ir neskaitāmas studijas, galerijas un kafejnīcas. Šeit arī notiek uz pašu iniciatīvas balstīts mākslas festivāls Hackney Wicked, kura ietvaros divas dienas notiek izstādes, performances, vorkšopi un tiek svinēta māksla.

Šajā rajonā atrodas brīnišķīga galerija Elevator Gallery (www.elevatorgallery.co.uk, White Post Lane, Hackney Wick), kura iemitinājusies vecas šokolādes fabrikas telpās un tās vienīgais logs uz dienas gaismu ir augšējā stāva preču ielādes lūka. Tās aizbildņi ir gadiem Hackney Wick dzīvojoši pionieri - rezidentmākslinieki. Galerijā notiek gan internacionālas, gan lokālas nozīmes izstādes, noris aktīva kino un dzīvās mūzikas programma, un Elevator Gallery šobrīd atzīta par labāko underground galeriju Londonā.

Foto: - anothertravelguide.com

- Serpentine Gallery Pavilion 2010, Designed by Jean Nouvel
© Ateliers Jean Nouvel

The Serpentine Gallery
© 2007 John Offenbach

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.