ENG LAT

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Eiropa · īslande · Īslande · Andžejs Neguliners

Pamatinformācija

Galvaspilsēta - Reikjavīka (120 tūkst. iedzīvotāju, kopā valstī 320 tūkst.)

Valoda: islandiešu (interesanti, ka tā ir vienīgā valoda, kurā ir saglabājies burts „Þ”, kas citās valodās ir nomainīts uz „th”).

Valūta: 1 EUR ~125 ISK (Islandes kronas), taču tiek lietoti arī EUR.

Islande ir viena no visaugstāk attīstītākajām valstīm Eiropā. Zemes robežu tai nav, taču tuvākā sauszeme  ir Grenlande (287 km). Tuvākais attālums līdz kontinentam – 970 km (Norvēģija).

Islande ir vulkāniski un ģeoloģiski aktīva zeme.

Ceļojuma plānošanai tika izmantota Lonely Planet grāmata – Iceland. 

Ceļojuma laiks

9. jūnijs līdz 13. jūnijs, 2006. gads

Mūsu rīcībā bija nepilnas četras dienas, tālab lēmām miegam veltīt pavisam nedaudz, lai spētu apskatīt visu, ko bijām iecerējuši. Divu garu dienu laikā nobraucām 2222 kilometrus!

Piektdien, 9. jūnija pēcpusdienā ar airBaltic lidojumu tiekam līdz Helsinkiem, no kurienes islandiešu aviokompānija Icelandair četru stundu laikā mūs nogādā Keflavik lidostā - salas galējā rietumu daļā. Tā kā Islande ir tikai pietura, puse pasažieru lidmašīnu nepamet, lai pēc sešām stundām izkāptu Ņujorkā.

Pārsēžamies lidostas autobusā, kas mūs stundas laikā nogādā tieši līdz viesnīcas durvīm. Jāteic, ka Reikjavīkā ir tikai daži ievērības cienīgi apskates objekti – baznīca un pilsētas ūdens rezervuāri, kas vienlaicīgi ir interesanta dizaina ēka ar stikla kupolu, kurā iekārtojies restorāns ar 360 grādu panorāmu. Luterāņu baznīca (Hallgrimskirkja) ir īpatnējas formas, liela, balta ēka. Šī 75 metrus augstā ēka, kas ir redzama praktiski no jebkuras pilsētas vietas, tika uzbūvēta 1986. gadā.  Starp ievērības cienīgiem apskates objektiem var minēt arī slaveno ēku, kur tajā pašā 1986. gadā Gorbačovs tikās ar Reiganu, lai pārrunātu aukstā kara ballistisko raķešu un kodolieroču samazinājumu Eiropā. Sarunas gan bija neveiksmīgas, taču vēsturē paliekošas. Islandē no vēsturiskās tikšanās palikusi maza koka mājiņa, kas tagad šķiet tiek izmantota kāda muzeja vajadzībām. Interesanti, ka Gorbačovs uz pasākumu ieradās ar kruīza kuģi, lai nodrošinātu savas valsts teritoriju pavisam netālu – tā teikt, katram gadījumam.

1. diena, 10. jūnijs

Braucienam izvēlamies pilnpiedziņas Toyota Corolla - pilnpiedziņa uz salas ir nepieciešama, jo asfalts bieži vien pēkšņi nomainās pret zemes ceļu, ko šķērso mazi strautiņi un upītes. Islandes satiksmē, pateicoties labjām attiecībām ar ASV un Kanādu, dominē amerikāņu tipa auto - pārsvarā džipi. Kā mums stāstīja vietējie iedzīvotāji un rakstīts arī ceļvežos – ziemā tas ir vienīgais transporta līdzeklis, lai pārvietotos starp apdzīvotām vietām. Arī maršruta autobusi ir pilnpiedziņas un ar milzīgu klīrensu. Salas vidienes (Interior) ceļi dažkārt ziemas periodā tiek slēgti, līdz ar to paliek tikai viens ceļš, kas ved apkārt salai. Kopējais ceļa garums apkārt salai ir 1340 km.

Izbraucot no Reikjavīkas, paveras brīnišķīgs skats uz okeāna piekrasti. Pēc dažiem kilometriem šķērsojam līci maksas tunelī, jo apbraukšana ir daudz garāka. Ņemot vērā ierobežoto laiku, tas atmaksājas. Pēc pāris stundām kāpjam ārā apskatīt uz akmeņiem saaugušos ķērpjus, kas arī ir vienīgais tuvumā redzamais augs. Koki šeit ir mūsu upeņu krūmu lielumā. Vēlāk gan redzēsim arī lielākus. Auto ripo labi, ātruma ierobežojums, kā visā Eiropā – 90 km, pilsētās – 50 km. Asfalts labs, paredzēts ziemeļu apstākļiem. Automašīnu praktiski nav, ja neskaita dažas tūristu karavānas un motociklistu grupiņas no Eiropas.

Iebraucot dziļāk salas vidienē, parādās kalni ar sniegotām virsotnēm, kalnu strautiem un upēm. Dažnedažādi ūdenskritumi mūs pavada ik uz soļa – gan tādi, kas ir redzami tālumā, gan tādi, kas krīt no kalna tieši pie autoceļa, un tālāk turpina savu ceļu zem ceļa. Līdzīgi ir Norvēģijas fjordos. Pirmais lielākais apskates objekts atrodas diezgan tālu, tāpēc mēģinām, neapstājoties, veikt lielāko daļu distances līdz pusdienlaikam.

Pusdienlaikā piestājam Akureyri (ceturtā lielākā pilsēta ar 17’000 iedzīvotājiem) un atrodam, kā vēlāk izrādījās, pašu dārgāko restorānu, kur pasūtam vaļa steiku. Islande un Japāna ir vienīgās valstis, kas nav pievienojušās vaļu medīšanas aizliegumam, kā rezultātā vaļa gaļas produkcija ir plaši pieejama gan veikalos, gan restorānos. Garšas ziņā vaļa gaļa atgādina aknas ar nelielu specifisku piegaršu.

Pirmais apskates objekts – pseidokrāteri (pseudocraters). Šāds jocīgs apzīmējums ir veltīts veselai krāteru grupai, kas atrodas pa ceļam uz salas Ziemeļiem. Šie krāteri no parastajiem atšķiras ar to, ka nav vulkāniskas izcelsmes. Tie ir radušies tvaika eksploziju rezultātā, kas nākušas no zemes dzīlēm, tādējādi radot regulāras formas krāterus. Bieži vien tie ir izveidojuši ezerus. Tie ir plaši izplatīti tikai Islandē ... jā, un vēl tādi ir atklāti uz Marsa.

No pilsētas izbraucam pa vienīgo ceļu, pa kuru tajā ir iespējams iekļūt un izkļūt. Jau pēc neliela brītiņa caur automašīnas aizvērtajiem logiem pamanās ieplūst neizturama smaka. Tās avots nav tālu jāmeklē – priekšā jau no liela attāluma manāms milzīgs kūpošs lauks. Vieta saucās Namafjall Hverir - augstas temperatūras ģeotermāla teritorija ar karstiem dubļiem un ārkārtīgi „aromātisku” apkārtni. Ik pa pāris metriem sastopami akmeņaini krāvumi, no kuriem izgaro gāze. Lielākā atrakcija, kas pievērš uzmanību – milzīga karstu dubļu vanna, kas nepārtraukti burbuļo. Viens neveikls solis - un letāls iznākums.

Nākamais objekts ir Godafoss (dievu ūdenskritums) - pirmais nopietnais ūdenskritums, ko sastopam savā ceļā. Lai gan nebūt tas nav pats lielākais (12 m kritums 30 m platumā), tas ir ļoti skaists.

Pēc vairāku stundu brauciena nonākam pie Dettifoss – lielākā ūdenskrituma Eiropā pēc ūdens apjoma (200 kubikmetri sekundē). Tas atrodas valsts ziemeļu pusē, netālu no Myvatn ezera. Ūdenskrituma platums ir ap 100 m un tas krīt 44 m dziļā kanjonā. Mūs, protams, pārsteidza grandiozais izmērs, kā arī troksnis, taču visdīvainākais šajā vietā bija miljoniem mazu mušiņu uzbrukums, kas līda mutē, degunā, ausīs...

Netālu no Astjorn ciematiņa atrodas Asbyrgi. Vieta, kur zemes līmeņu starpība ir vairāk nekā 100 metri. Skats ir neaprakstāms – ir pusnakts, bet gaišs kā dienā (ir Polārā diena). Šī vieta ir izveidojusies pirms miljoniem gadu, kad vulkāna izvirduma rezultātā ārkārtīgā ātrumā izkusa ledājs un pār šo vietu uz okeānu gāzās ļoti stipra straume, kas arī izveidoja milzīgo līmeņa starpību. Ir arī mītiskais skaidrojums – vieta ir diezgan precīza zirga pakava formā, kas ļāvis rasties teiksmai, ka šī ir tā vieta uz zemes, kur milzu zirgs vārdā Sleipnir ir atspēries ar vienu no saviem astoņiem pakaviem.

2. diena, 11. jūnijs

Lai cik jocīgi arī nebūtu, dodamies jau atpakaļ uz Reykjavik. Nolemjam meklēt citus ceļus, lai nebūtu jābrauc pa to pašu, taču tas izrādās neiespējami. Salas vidiene diemžēl ir ciet, jo pastāv upju pārplūšanas draudi. Izrādījās, ka nemaz tik slikti nav braukt pa to pašu ceļu, jo skats uz apkārtni atpakaļceļā ir pavisam citādāks.

Salas gandrīz galējā ziemeļu daļā (starp citu, līdz Polārajam lokam daži desmiti km) apturam auto, jo paveras neaptverami plašs skats uz okeānu. Grāmatā izlasījām, ka šī ir ideāla vieta, lai ieraudzītu slavenos islandiešu putnus – puffinus. Tādi mazi, melni putnēni – kaut kas starp pingvīniem un papagaiļiem. Skatījāmies ilgi, taču neieraudzījām.

Atpakaļceļā – fascinējoši un patiešām unikāli dabas skati. Vidējais eiropietis, kam sevi pieskaitījām, ir sajūsmā par kalniem, geizeriem un ūdenskritumiem.

Pievakarē, atgriežoties Reijkjavīkā, konstatējām, ka vēl varam paspēt izbraukt tā saucamo Zelta loku (Golden Circle). Tas no mums prasītu vēl dažus simtus km, taču objektu saraksts ir nozīmīgs – Geysir, Gullfoss un Þingvellir. Neapskatīt lielo Geizeru Islandē būtu diezgan muļķīgi. Brīvību deva arī Polārā diena – lai gan bija jau vēls – tumšs nepaliek.

Þingvellir – vieta, kur mūsu ēras 930 gadā sanāca pirmais Islandes parlaments – Altings (AlÞingi), ir pirmais Islandes nacionālais parks, un tas atrodas uz Eiropas un Amerikas tektonisko plātņu savienojuma vietas. Plātnes lēnām (2-3 mm gadā) pārvietojas viena no otras prom, tādējādi veidojot ģeoloģiska rakstura izmaiņas – geizerus, nobrukumus utt.

Laiks, kad tur ierodamies, ir īpaši nepatīkams – līņā sīks lietutiņš, vakars ir apmācies, drēgns un nemājīgs. Iestājusies ir gaišā nakts.

Ap pusnakti iebraucam Haukadalur ielejā pie Geysir, kas devis apzīmējumu visiem pasaules geizeriem. Geysir un tā jaunākais brālis Strokkur atrodas šajā ielejā, kur koncentrējušies daudzi mazāki un lielāki geizeri. Un ne tikai geizeri – visa teritorija, kas aizņem vismaz viena futbola laukuma teritoriju, ir ārkārtīgi ģeoloģiski aktīva. Apkārt viss vārās, bet pa vidu tam ik pa 5 minūtēm 30 m augstumā izšaujas – Strukkur. Jāpiezīmē, ka Geysir jau daudzus gadus ir neaktīvs. Tam priekšā nolikts tāds kā neliels “kapakmens”, atgādinot par tā slavas laikiem. Geysir bija varenākais no pasaules geizeriem, izšaujot karstu ūdeni 60 metru augstumā. Jāpiemin, ka neviena no Islandes apskates vietām nav maksas. Visi dabas parki ir pieejami brīvi un jebkurā diennakts laikā. Vēlreiz nopriecājamies par to, ka esam vakarā, jo nav neviena tūrista, un šī vientulība dod papildus emocijas jau tā pārpildītajā dienā.

Nu jau ap vieniem naktī esam pie Gullfoss – ūdenskrituma, kas atrodas Hvita upes kanjonā un tiešā tulkojumā nozīmē „Zelta ūdenskritums”. Šī ir viena no ievērojamākajām Islandes apskates vietām, jo atrodas relatīvi netālu no galvaspilsētas. Ūdenskrituma īpatnība ir tā, ka tas krīt kanjonā, pakāpeniski veidojot tādus kā pakāpienus un mainot tecēšanas virzienu par 90 grādiem. 20. gadsimta sākumā bija plāns ūdenskritumu pārvērst par elektrības iegūšanas ierīci, taču īpašnieka meita SigríðurTómasdóttir, glābjot to no iznīcības, draudēja izdarīt pašnāvību, ielecot tajā. Šis stāsts ir ļoti populārs, lai gan pierādījumu tam nav. Lai nu kā, taču Sigríður piemineklis tomēr tur ir uzstādīts.

Atpakaļceļš uz viesnīcu jau ir smags, taču patīkams. Divu garu dienu laikā esam redzējuši tik, cik vietējās tūrisma firmas piedāvā nedēļas laikā.

Piebraucot pie viesnīcas divos naktī un paskatoties uz spidometru, tas rāda nobrauktus skaistus 2222 km - 2 dienās.

3.diena, 12. jūnijs

Tā kā šis brauciens vienlaikus ir arī komandējums, 12. jūnijs ir darba diena. Līdz pusdienlaikam esam pabeiguši visas lietišķās tikšanās un pat parakstījuši trīs līgumus. Ar steigu dodamies prom no pilsētas, lai paplunčātos slavenajā Zilajā lagūnā (Blue Lagoon). Šis ir top 1 pasākums Islandē, kas pulcē ļoti daudz tūristu. Mums atkal veicas, jo esam vakarā, kad praktiski nav neviena apmeklētāja. Sajūtas ir kā publiskā pirtī – kopīgas ģērbtuves un dušas, un jāsaka, ka diezgan jau nolietotas telpas. Ārā ir auksts, bet zilajā ūdenī – jau krietni labāk. Zilās ūdens tilpnes vidū ir tāds kā katls, caur kuru tiek padots un sildīts ūdens. Jo tuvāk katlam, jo karstāks ūdens. Uzreiz apgāzīšu visus mītus, ka karstais ūdens plūst tieši no zemes dzīlēm. Nē, tas tiek padots no netālās rūpnīcas, kas nodarbojas ar šo zemes dzīļu ūdens pārvēršanu enerģijā. Tas pa lielu cauruli nonāk katlā un silda ūdens tilpni. Vispār jau sajūtas jocīgas – līst neliels lietutiņš, tu sēdi starp melniem lavas kalniem zilā ūdenī - pie karsta katla, no kura ceļas lieli tvaika mākoņi un gāžas karsts ūdens.

Apmeklējam arī savdabīgo pirti, kuras karstums tiek panākts, pūšot sasildītu gaisu no grīdas apakšas. Sākumā šoks – pēkšņi kājas tiek gandrīz applaucētas! Taču pierodi, jo zini, ka tūlīt būs jauna porcija. Vēl ir maziņš ūdenskritumiņš, zem kura apmeklētāji var mēģināt nostāvēt uz izturību. Trieciens ir tik liels, ka mugurai, šķiet, tas labāk nav vajadzīgs.

Galvenā šī objekta sastāvdaļa ir baltais māls, kas jāuzziež uz sejas un jāpatur 10 minūtes. Tas pozitīvi iedarbojas uz sejas ādu un novērš tās novecošanos.

Tas arī viss, laiks ir vēls, Lagūnu ver ciet.

4.diena, 13. jūnijs

Šodienas mērķis ir pilsēta Vik, aptuveni 200 km no Reikjavīkas. Tas ir Islandes galējais Dienvidu punkts. Pirmajā dienā ielidojām Keflavik pilsētā (Islandes galējais Rietumu punkts), aizvakar bijām galējā Ziemeļu punktā, šodien – Dienvidos. Austrumu punktu atstājām nākamajam braucienam! Bija doma arī aizbraukt līdz lielākajam salas ledājam Vatnajokull, taču to atmetām, jo tas atrodas pārāk tālu un bez uzkāpšanas tajā, nav jēgas to no malas apskatīt.

Izrādījās, ka pa ceļam uz Vik ir vairāki ledāji, kurus ne tikai redzējām, bet arī piegājām pavisam tuvu klāt. Viens no tiem - Solheimajokull. Sajūtas jocīgas – no tāluma tāda neliela, pelēki balta sedziņa, bet pieejot klāt, paveras deviņstāvu mājas augstuma ledus siena, kas neapturami, milimetru pa milimetram, virzās uz okeāna pusi, ik pa brītiņam atšķeļot kādu dažas tonnas smagu gabalu. Vispār jau tuvumā atrasties ir bīstami, jo visa apkārtne ap ledājiem ir bīstama. Pastāv gan nogruvumu iespējas, gan līdz šim nezināmi apakšzemes ezeri, kas izveidojušies ledāja kustības rezultātā. Tomēr, ja vēlaties apskatīt ledāju no augšas, tad noteikti ir jāizmanto kāda no oficiālajām ekskursijām, ko piedāvā vietējie tūrisma industrijas darboņi. Pasākums gan diezgan dārgs, taču esot labs.

Pa ceļam apskatam vēl dažus ūdenskritumus. Pirmais ceļā ir 60 metrus augstais Seljalandsfoss. Viens no skaistākajiem un visvairāk fotografētajiem ūdenskritumiem, aiz kura var arī aiziet „aizkulisēs” un paskatīties „no iekšpuses”. Otrs ir Skogafoss. Arī tas paceļas 60 m augstumā un ir 25 metrus plats. Ievērojams arī ar savu regulāro formu. Pēc pusstundas kāpiena augšā, paveras ļoti skaists skats uz apkārtni, ko pēkšņi pārtrauc trīs virsskaņas kaujas amerikāņu lidmašīnas, kas burtiski pārsimts metru augstumā pārlido pār mūsu galvām. Acīmredzot pilotiem arī patīk ūdenskritumi!

Pēc aptuveni četru stundu ceļojuma ierodamies pilsētā Vik, kas ne ar ko īpaši nepārsteidz, ja nu vienīgi ar plašo pludmali un lielām klintīm, kas iestiepjas jūrā. Un atkal bez tūristiem. Pēc Eiropas tūristu pūļiem, šādas ekskursijas tukšos objektos ir pat ļoti patīkamas. Pēc nelielas pastaigas gar okeāna piekrasti, paēdam garšīgas pusdienas zvejnieku tipa restorāniņā, un dodamies atpakaļ. Vēl uzbraucam augstu kalnā, no kura pavērās skats uz pilsētu. Kalna galā izrādās atrodas kapsēta. Brīnišķīgs pēdējais skats no mākoņmaliņas! Atpakaļceļš - diezgan garš un vienmuļš, kas pēdējos 100 km tika papildināts ar necaurredzamu miglu, negaisu un kalnu ceļiem.

Nākamā rītā jau jābūt lidostā. Visur, kur esmu bijis, mēģinu izturēt tradīciju, iegādājoties vietējo alkoholu. Arī Islande nebija izņēmums. Viņu nacionālais dzēriens ir Brennivin (tiešais tulkojums – degošais vīns, bet islandieši to sauc arī par „melno nāvi”) – uz spirta bāzes - balts 37,5 grādīgs dzēriens ar specifisku piegaršu, ražots no kartupeļu mīkstuma un ķimeņu sēklām. Pagājušā gadsimta sākumā, valsts gribēdama ierobežot alkohola patēriņu, izveidoja nepievilcīga izskata etiķeti melnā krāsā, kurai vajadzēja atbiedēt klientus. Taču notika pretējais – pircēji ne tikai turpināja pirkt šo dzērienu, arī tā patēriņš stipri palielinājās. Tika panākts pilnīgi pretējs efekts. Tā nu arī manā groziņā iekrita šis dzēriens. Pa vienai mazai glāzītei to var dzert, bet lielos daudzumos tas nav baudāms.

Vārdnīca

jokull	ledājs
foss	ūdenskritums
brennivin	degošais vīns
vatn	ezers

Ceļojuma laiks

Labākais laiks ceļojumam ir vasara. Zeme, lai gan ir skaista, taču savā ziņā diezgan depresīva. Domāju, ziema nav labākais laiks, kad turp doties. Vidējā temperatūra arī vasarā nesasniedz +14 grādus un laiks ir ļoti mainīgs, kā jau uz salas okeāna vidū. Islandē ir teiciens: If you don’t like the weather ... wait for 15 minutes!!!

Izmaksas

Lidojums – ap 400 Ls www.icelandair.com (no Helsinkiem vai Kopenhāgenas)

Viesnīcas – ap EUR 100 double

Pusdienas ~EUR 30 no personas

Ieejas maksas brīvdabas objektos nav.

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.