Helibordings
Autors: Ivo Ģermanis0 ATSAUKSMES
Būdama gana iecienīts helibordinga entuziastu galamērķis, Kamčatka pārsteidz ar šarmantu vienaldzību - lidojumi pakārtoti ne vien laika apstākļiem, bet arī pilota iegribai. Savukārt par neizmantotajiem vertikālajiem kilometriem naudu neviens nesteidzas atmaksāt. Jau iesēšanās vien armijas MI-8 tipa lidaparātos ir gana eksotiska. Padomju laika kvalitātes pēdas te jūtamas ik uz soļa. Pedantismu un augstu servisu Kamčatkas kalnu virsotnēs nemeklējiet - fantastisku pūdersniegu, neviltotu sirsnību un melnas, lavas izdedžu radītas smiltis okeāna krastā gan.
Atrast līdzvērtīgu konkurenci Krievijas austrumu pussalai ir grūti. Aptuveni 200 vulkānu, no kuriem teju 30 ir aktīvi vēl šodien. Nereti par nobrauciena starta punktu kļūst kāds no tiem - helikopters nolaižas tikai nieka 100 līdz 200 metru attālumā no pelēkā dūmu mutuļa. Kalnu virsotnes vidēji 3 līdz 4 kilometru augstumā ir labs garants tam, ka kāds no braucieniem lejup ved tieši cauri plānai mākoņu segai. Tiesa, ar laika apstākļu labvēlību. Starp citu, maldīgs ir uzskats par Kamčatkas skarbajiem laika apstākļiem. Klusā okeāna tuvums saglabā mitru un salīdzinoši siltu gaisu - vasaras mēnešos termometra stabiņš bez grūtībām uzrāpjas līdz plus 20oC un vairāk.
Ekstrēmais vaļasprieks 10 dienu garumā no budžeta atvelk aptuveni 2500 eiro - lidojuma biļetes, viesnīca un nobraucieni. Nokļūšana līdz Kamčatkas pussalai ir salīdzinoši vienkārša. Nedēļas laikā ar Krievijas vēstniecības gādību nokārtojama vīza, bet Russian Heliboarding Club nodrošina jau gatavu piedāvājumu, dzīvošanu un ēšanu ieskaitot.
Petropavlovska
Lidojums Maskava - Petropavlovska ilgst astoņas stundas. Padomju gars nelielajā pilsētelē spiežas pa visām vīlēm. Biežo zemestrīču dēļ, kuras te nevienu vairs nepārsteidz, reti pamanāma kāda četru vai vairāk stāvu ēka. Ielas pamatīgi piedrazotas, bet zvejniecība sit tik augstu vilni, ka ierīkotas pat zivju izgāztuves pāri palikušajam lomam! Brrr...baiss skats. Kūstošais sniegs appludinājis namu pagalmus, pāri peļķei salikti radiatori, lai varētu aizlaipot līdz sausākam pleķītim. Mājas sargs gluži kā bezpajumtnieks guļ uz būdas jumta, jo tajā smeļas ūdens. Ikri te nopērkami milzīgos daudzumos un par divreiz mazāku cenu nekā pašu mājās. Tos kilogramus nemaz nav iespējams atvest! Pa ielām traucas vecās japāņu mašīnas ar stūri labajā pusē. Bet zivju tirgū sastapts kungs zina pastāstīt teju visu par Latviju, jo kādreiz braucis uz Rīgu tirgoties. Gandrīz vienīgā izklaide pilsētā - vietējās diskotēkas un muzeji, kas īpaši pievilcīgi šķiet, baltam sniegputenim pārņemot pilsētu. Tik baltam, ka tālāk par pieciem metriem ko saskatīt ir neiespējami.
Pilsētiņas lielākais dārgums - cilvēki, sirsnīgi un draudzīgi. Komunikācija ar tiem ir īstā bauda. Laikam jau tāpēc, ka ar kultūru un temperamentu esam apraduši tepat Latvijā. Šad tad gan uzpeld pa kādam jautājumam ar politisko nokrāsu - Počemu obižajeķe naših? Centienus izskaidrot, ka tā vis nav un etniskās domstarpības netiek masveidā risinātas tumšos ielu kaktos, pavada izbrīns - vai tiešām?
Petropavlovskas lidostā jau gaida Russian Heliboarding Club sarūpēti padomju paskata autobusiņi, kas ceļotājus aizgādā līdz aptuveni 30 kilometru attālumā esošajam miestam Elizovai. Precīzāk sakot, nometnei netālu no tā. Virginija ir vienīgā viesnīcas paskata apmešanās vieta - padomiski zili balta ēka, 20 numuriņi, no kuriem rezervēta tikai puse, četras gultas un TV bez tālvadības pults (tā būtu tikai lieka ekstra). Ēdnīcas tipa kafejnīca un bārs. Pavisam vienkārša mājas virtuve, vārīti kartupeļi un kotletes. Saspringtā ķermeņa relaksācijai atvēlēta pirts un termālais baseins ar trubām. Īsākiem nobraucieniem, tā teikt. Geizeru ūdeņu radītais siltums (plus 38 līdz 40 grādi) gan tajā ir tik spiedīgs, ka apgrūtina elpošanu, un zvilnēšana āra baseinā ilgāk par 10 minūtēm nav izturama.
MI-8 un citas padomju relikvijas
Pirms mešanās pūdersniega apskāvienos helibordinga cienītājus sagaida ātrais kurss drošības pasākumos. Instruktāža divu stundu garumā ietver galvenokārt iepazīšanos ar savu labāko draugu nākamajām desmit dienām - tā saucamo bīperi. Nelielas pīkstošais verķītis ir izšķirošs zem sniega lavīnas apraktu biedru glābšanā. Apmācību laikā baltajā pūderī tiek paslēpts viens no bīperiem, pārējiem tas jāatrod, ar speciālu nūju palīdzību jāpārliecinās par sniega seguma drošību un cietušais (šai gadījumā - bīperis) jāatrok. Ja vien laika apstākļi to ļauj, pirmā pacelšanās notiek jau tūlīt pēc tam.
Lēmumu, vai diena piemērota lidojumam, helikoptera pilots pieņem tikai no rīta. Atšķirībā no Aļaskas operatoriem, kas debesu noskaidrošanos gaida pat līdz pieciem pēcpusdienā, Kamčatkas eksperti īpaši neiespringst - ja zilais palags ir nomācies ap pulksten 11 no rīta, nekādas lidošanas nebūs arī vēlāk. Turklāt tīras debesis vēl nav garants nobraucienu pilnai dienai. Krievu vieglais gars dara savu - sazvanoties ar pilotu saulainā dienā, viņš lēnprātīgi paziņo, ka šodien tomēr nelidos. Tu skaties, degunu saulē izbāzis, un redzi - ideāls laiks! Bet izbijušais armijnieks, kādi te ir lielākā daļa pilotu, saka: „Nē." Tikai pēc apņēmības pilnas došanās pie paša lidaparāta stūrmaņa izdodas viņu uzbikstīt.
Padomju laika tehnikas Krievijā netrūkst. Arī Kamčatka (kā jau armijas bāze) gana labi apgādāta ar helikopteriem. Šai nometnē tādu ir aptuveni 10, tāpēc katrai grupai iespējams nodrošināt savu lidaparātu. Tas ļauj variēt laika robežās un pedantiskas precizitātes vietā ķert piedzīvojumu. Vienā helikopterā vietas pietiek 20 cilvēku grupai. Tiesa, jo lielāka grupa, jo ticamāk, ka starp ilggadējiem helibordinga entuziastiem patrāpīsies arī pa kādam iesācējam. Gribot negribot tas padara nobraucienus lēnākus, jo jāsagaida atpalicēji. Kāda Maskavas žurnāliste, kurai sakārojies pašai uz savas ādas izmēģināt sniegotos priekus, profesionāļiem liek dīkā pasalt savas stundas divas. Brauciens ar supervecajām, taisnajām padomju koka slēpēm jo divreiz grūtāks reti dziļā pūdersniega dēļ - nu jau trešo reizi 20 gados vienas nakts laikā sasnidzis divus metrus dziļš sniegs!
Lejup pa pūdersniegu
Nobraucienu skaits dienā (aptuveni 4 līdz 7) galvenokārt atkarīgs no pašu sagatavotības un Mātes Dabas labvēlības. Migla un mākoņi kalnos var savilkties pāris stundu laikā. Tad izpriecas jāpārtrauc.
Nolaišanās uz kādas no kalnu korēm nenotiek pilnībā - lidaparāts turpina darboties un sniegotajai virsmai pieskaras vien ar priekšējo riteni. Kad pirmais no helikoptera izlecis un sniega struktūru novērtējis pavadonis jeb tā saucamais lavinščiks, pa vienam seko pārējā grupa, tās beigās - instruktors. Turēdamies 200 līdz 400 m atstatumā, sniega deldētāji cītīgi seko ekspertu norādēm, vajadzības gadījumā sazinās pa rāciju un, pats galvenais, bauda balto pūderi un fantastisko ainavu. Kamčatkas helibordinga lielākais šarms ir iespēja nobraukt arī līdz pašam okeānam, atstājot aiz sevis snovborda pēdas kilometru garumā.
Tikai dažos gadījumos, kad sniega skaņa un raksturs pārliecina pavadoni par pilnīgu drošību, pārējie braucēji drīkst viņu apsteigt un paņemt pa kādam asākam līkumam. Divu metru biezais sniegs, ko baudīt gadījies tikai retajam, krietni apgrūtina joņošanu lejup. Tikai nedaudz ilgāk apstājoties lēzenā vietā, baltais pūderis gluži kā vate iesūc snovotāju. Lai uzsāktu kustību, jānoplacina sniegs sev visapkārt, izveidojot ko līdzīgu bļodai un izeju no tās. Pūliņi 40 minūšu garumā var novest arī pie kritiena ar seju sniegā. Vicinoties tajā ar rokām, pūderis tiek sakults vēl vairāk un cilvēku pārņem panika. Pieveikt neticami biezo sniegu ir fiziski smagi pat instruktoram ar 20 gadu stāžu. Tiesa, dēļa vietā viņš priekšroku joprojām dod slēpēm...
Nobrauciena galā ekstrēmistus sagaida helikopters, gatavībā doties uz nākamo kalnu nogāzi. Atšķirībā no Aļaskas, Kamčatkā izvēles iespējas ir plašākas, proti, nobrauciena vietu ir krietni vairāk.
Okeāns un spoku kuģis
Izpriecu klāsts dienās, kad laika apstākļi neļauj lidot, nav īpaši plašs. Ar pacēlājiem aprīkota trase un pašu ceļotāju uzmeistaroti tramplīni no sniega. Savukārt nokļūt līdz okeānam, kurā dažs drosminieks ļaujas ūdens priekiem, iespējams vien ar armijas sešasu ZIL palīdzību. Tikai nolaistām riepām tas izkuļas cauri dziļajam sniegam. Skatam paveras spokains, krastā izmests kuģis. Tā ievilkšanai atpakaļ piecu gadu laikā tā arī nav atradies lieks rublis, tāpēc pussagruvušo metāla monstru apsargā kāds vietējais. 3x3 metru betona būdeli kuģa tuvumā viņš sauc par savām mājām. Kā līdz viņam tiek nogādāta pārtika un kā mazā skārdene tiek apkurināta, tā arī netop skaidrs.
Dažiem palaimējas paciemoties pie kāda visai kolorīta iezemieša (tādu Kamčatkā ir vairs daži simti), kurš apmeties aptuveni 5 km attālumā no Virginija viesnīcas. No gada garumā vāktajiem augiem un zālēm omulīgais kungs uzmeistaro veģetārās pusdienas ar rīsiem. Jānogaršo ir pilnīgi viss, atteikties būtu nepieklājīgi. Noilgojies kompānijas un sarunu, viņš netaupa balsi un pa reizei uzdiedz. Pēc labākajām tradīcijām galdā tiek celti arī ikri, rupjmaize un šņabis.
Vērts zināt
- Helibordinga sezona (pūdersniegs) Kamčatkā ilgst vidēji no janvāra līdz maijam. Slikto laika apstākļu dēļ janvāris un februāris ekstrēmajai nodarbei ir mazliet bīstamāki mēneši.
- Braucienus ieteicams organizēt jau laikus, gadu iepriekš nebūs par ātru.
- Helibordings prasa iepriekšēju fizisku sagatavotību. Ar vienu, divām snovborda sezonām ir pietiekoši, lai pieveiktu Kamčatkas virsotnes. Turpretī slēpošana ir fiziski sarežģītāka, tāpēc bez iepriekšējās pieredzes vairāku gadu garumā helibordings var būt bīstams.
- Ieteicams akurāti salikt somas, bez liekiem kilogramiem. ASV varbūt izdotos izsprukt no piemaksas, taču Krievijas lidostās centīgi tiek iekasēts katrs dolārs par liekajiem bagāžas kilogramiem.
- Ekipējumā (dodoties nobraucienos) ietilpst bīperis, nūjas jeb spieķi, speciālas trapecveida bikses (lai vajadzības gadījumā būtu, aiz kā aizkabināt), īpaša mugursoma, kas aprīkota ar trubu elpošanai (pakļūstot zem sniega lavīnas, izelpotā ogļskābā gāze caur mugursomu tiek novadīta uz mugurpusi, pasargājot no nosmakšanas tajā; šāda mugursoma ļauj zem sniega izturēt līdz pat stundai, bez tās - ne ilgāk par 10, 15 minūtēm), rezerves cimdi, zeķes, brilles u.c.
- Atsevišķu medpunktu helibordinga nometnēs nav, viss nepieciešamais ir līdzi instruktoram.
- Svarīgākais helibordinga noteikums ir klausīt instruktora norādījumiem. Arī Kamčatkā ir bijis gadījums, kad pārgalvības dēļ krievu žurnālists iekritis 25 dziļā aizā un gājis bojā. Vietējie pavadoņi pazīst sniegu un spēj to prognozēt vislabāk.
- Atvēlot nobraucieniem 10 dienas, vidēji tiek izmantotas 4 līdz 5. Taču ļoti sliktu laika apstākļu gadījumā var palaimēties izmantot tikai vienu dienu. Iepriekš ko precīzi paredzēt ir grūti.
- Nobraucieni sākas aptuveni pulksten 11, beidzas ap 17 vakarā.
- Inventāra noma Kamčatkā ir diezgan nosacīta, tāpēc ieteicams līdzi ņemt ne vien visu nepieciešamo, bet arī lieku snovborda dēli vai stiprinājumu.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.