GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Serbija

Citādi maršruti

IZVĒLIES AUTORU

Novi Sada

Serbija

Novi Sada« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Eiropa · serbija · Serbija · Māris Noviks

Novi Sada

Autors: Māris Noviks1 ATSAUKSME

Novi Sada

Esmu izlēmis no Sofijas centrālās dzelzceļa stacijas līdz Serbijas robežai doties ar piepilsētas vilcienu un robežu šķērsot ar kājām. Līdz robežai ir tikai kādi piecdesmit kilometri, bet rīta vilciena galapunkts ir kādus divpadsmit kilometrus no robežas. Sofijas-Nišas (pilsēta Dienvidserbijā) šoseja ir patukša, ceļš ved uz leju, pa upes ieleju, cauri nelielu kalnu grēdai.

Ceļš lejup ir skaists, ap pusdienlaiku sasniedzu robežu un droši soļoju garām dažiem tūristu autobusiem. Robežsargi apskata pasi un angliski/serbiski jautā, uz kurieni dodos. Saku, ka braucu uz Novi Sadu skatīties basketbolu (nākamajā dienā sākas Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem trīs Serbijas un vienā Melnkalnes pilsētā), nosaucu arī, kādas komandas spēlē Novi Sadā. Tāda atbilde robežsargus apmierina, viņi tikai pauž izbrīnu, ka esmu atnācis uz robežpunktu ar kājām. Saņemu atzīmi pasē (Latvijai jau ir bezvīzu režīms ar Serbiju un tagad jau neatkarīgo Melnkalni) un tāpat kājām (jo autobusi līdz pašai robežai nekursē) dodos uz dažus kilometrus attālo Dimitrovgradas pilsētu, no kuras plānoju ar vilcienu vai autobusu doties līdz Belgradai. Uzreiz aiz robežpunkta arī samainu eiras pret serbu dināriem. Ieejot Dimitrovgradā, nedaudz pārsteidz pilsētas atšķirība no sakārtotā un ērtā autoceļa, izrādās, Dimitrovgrada un Pirotas apgabals, kurā tā atrodas, ir viens no nabadzīgākajiem Serbijas apvidiem, kura priekšrocība ir Paneiropas Desmitā Lielceļa (Corridor X no Tesalonikiem Grieķijā uz Zalcburgu Austrijā) atzars no Nišas uz Sofiju, pa kuru nākotnē plānota arvien intensīvāka satiksme no Centrāleiropas uz Mazāziju (Turciju) un otrādi.

Desmitais Lielceļš (arī E75) ir valsts galvenā satiksmes artērija, kas savieno valsts ziemeļus un dienvidus ar Belgradas-Budapeštas un Nišas-Sofijas atzariem. Vēl nav uzbūvēts Belgradas apvedceļš un rekonstrukciju gaida arī vairāki citi posmi (jau novecojušu ceļa karti var apskatīt šeit http://www.invest-in-serbia.com/databits/corridor_x/road/road_01.htm ). Pagaidām (vismaz līdz 2007. gadam noteikti) tas liekas labs iemesls, lai apbrauktu Rumāniju (kuras ceļu tīkls ir sliktākā stāvoklī un robežas ilgāk šķērsojamas). Autobuss uz Belgradu (700 dināru) dodas tikai pievakarē, pēc pieciem, tāpēc aizeju līdz dzelzceļa stacijai, kur var vērot, kā atiešanas laiku kavē Belgradas-Nišas-Sofijas-Istanbulas (apzināti lietoju šo vārdu) vilciens. Uz šo vilcienu man Sofijā neieteica paļauties un tagad guvu tam praktisku apstiprinājumu. Sagaidu autobusu un tas uzsāk vairāk nekā četras stundas garo ceļu uz Belgradu cauri Pirotai, Nišai. Sākumā ceļš ved cauri kalniem, aiz Nišas pa Morāvas upes ieleju. Aiz Nišas ceļš jau pāriet autostrādē un vakara krēslā. Pirms desmitiem esmu Belgradas autoostā. Par 380 dināriem nopērku biļeti līdz Novi Sadai. Brauciens ir ātrs un aizņem nedaudz vairāk par stundu. Saņemu telefoniskas instrukcijas no sava Novi Sadas paziņas par nokļūšanu no autoostas līdz naktsmītnei. Jau pēc pusnakts iekāpju taksī un par paziņas nosaukto lēto cenu piecās minūtes nokļūstu līdz naktsmītnei.

Novi Sada atstāj samērā patīkamu iespaidu, mazas un putekļainas ielas mijas ar platām maģistrālajām ielām, kuru malās ir veloceliņi. Diezgan daudz salīdzinoši jaunu un modernu māju, arhitektūra gan šajā pilsētas daļā nav tā skaistakā, tomēr netrūkst arī koku. Novi Sada ar 300 tūkstošiem iedzīvotāju ir otra lielākā Serbijas pilsēta, tā atrodas Donavas krastos, Vojvodinas autonomajā apgabalā, kas, līdzās Belgradai, ir turīgākais Serbijā. Tā kā Vojvodina robežojas ar Ungāriju, Horvātiju, Rumāniju, netālu ir arī Bosnija, šeit dzīvo daudz ungāru, arī horvāti, slovāki, melnkalnieši, vācieši, rumāņi un citi. Ilgu laiku Vojvodina ir bijusi viens no Serbijas kulturālajiem un politiskajiem centriem, zeme atradusies Austrijas-Ungārijas un Ungārijas, pusotru gadsimtu arī Otomāņu impērijas valdījumā, kas atstājis iespaidu uz šejienes arhitektūru un kultūru. Varu droši teikt, ka Novi Sadā un pārējā Vojvodinā tiekas Centrāleiropas un Balkānu/Dienvideiropas kultūras, kas padara šo vietu pievilcīgu. Katru gadu Petrovaradinas cietoksnī Donavas kreisajā krastā (Novi Sadas vecpilsēta un centrs atrodas labajā krastā) notiek mūzikas festivāls EXIT, kurš apmēru ziņā tikai nedaudz atpaliek no SZIGET festivāla Budapeštā. Apkārt Novi Sadai ir vairākas interesantas mazpilsētas - Sremski Karlovci ar lielisku baroka arhitektūru, vairāku Romas imperatoru mītne toreizējā Illīrijā un Pannonijā Sirmione, Fruška Goras klosteri, Donavas ieleja u.c.

Dodos uz Donavas pusi, upe šeit ir šaurāka nekā Daugava Rīgā, tiek atjaunots vēl viens tilts (1999. gadā - NATO-Dienvidslāvijas 78 dienu kara laikā visi tilti pār Donavu tika sabombardēti), krastmala pamazām iegūst pievilcīgāku izskatu, otrā krastā redzams Petrovaradinas cietoksnis, uz kuru plānoju doties nākamajā dienā. Novi Sadas vecpilsēta ir skaista un jauka, šeit dominē 18. un 19. gadsimta arhitektūra, dažādu konfesiju - katoļu, pareizticīgo dievnami. Apmeklēju pāris muzejus, uzzinu, ka pilsētu 18. un 19. gadsimtā sauca par Serbu Atēnām (līdzīgi kā Tartu sauc par Atēnām uz Emajegi upes), jo, laikā, kad Serbijai savas valsts nebija, Novi Sada bija lielākais serbu politiskais un kultūras centrs. 19. gadsimta beigās un divdesmitā gadsimta sākumā Ungārija šeit istenoja maģārizācijas (ungāriskošanas) politiku, kuras rezultātā pirms Pirmā Pasaules kara ungāru skaits pārsniedza serbu skaitu. Interesanti, ka Vojvodina tika pasludināta par Serbijas Karalistes sastāvdaļu 1918. gada novembrī (nedēļu vēlāk tā jau saucās Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaliste), nedēļu pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas, tad arī novadu atstāja Austrijas-Ungārijas karaspēks. Pilsētā dzīvojusi Alberta Einšteina pirmā sieva Mileva Mariča un kādu laiku arī pats Alberts. No šejienes nākusi arī ungāru-serbu izcelsmes tenisa zvaigzne Monika Seleša. 1999. gada kara laikā gaisa uzlidojumos tika nopostīti visi trīs tilti pār Donavu un vietējais naftas pārstrādes uzņēmums, bet 2000. gada oktobrī daudzi vojvodinieši piedalījās Serbijas autoritārā diktatora Slobodana Miloševiča gāšanā. Pēdējos gados pilsēta arī sākusi attīstīties straujāk, lai gan, kā saka mans draugs Vasko, Vojvodina vairs nav priekšā Slovēnijai un Ungārijai, kā tas bija septiņdesmitajos gados.

Saulainā un siltā sestdienas, 17. septembra, rītā ar draugu Vasko dodamies uz Sremski Karlovciem. Vasko ir tulks (viņš pārvalda piecas valodas un mācās vēl divas)un, tāpat kā es, mīl ceļot. Ceļot tādā izpratnē, ka mēs paši organizējam savus braucienus, neizmantojam aģentūru pakalpojumus un apmeklējam arī vietas, kur nav daudz organizētā tūrisma. Vienā no autobusu pieturām sagaidām autobusu uz Sremski Karlovciem, kas atrodas tikai pārdesmit minūšu brauciena attālumā. Pa ceļam var redzēt vīnogulājus, šeit ari taisa tādu slavenu vīnu kā Karlovci tovajn, nāk prātā arī ungāru tokajietis. Vispirms aizejam līdz Donavai, turpat atrodas arī restorāns un laivu piestātne. Donavā šeit ir nedaudz zaļgans un silts ūdens, tomēr nepeldamies, bet sēžam uz laipas un izbaudām mierīgo upes plūdumu. Sremski Karlovci ir maza un burvīga pilsēta ar daudzām baroka celtnēm, baznīcām un skolām. Vasko mani iepazīstina ar Sremski Karlovcu ievērojāmākajām celtnēm - Pareizticīgo katedrāli, Romas katoļu baznīcu. Lidz šai dienai Serbu Pareizticīgo baznīcas Patriarhs ir arī (Sremski) Karlovcu bīskaps. Pilsēta ir mājvieta pirmajai serbu ģimnāzijai (dibināta 1791. gadā)- licejam un gramatikas skolai. Te ir arī piemineklis Krievijas Baltās kustības vadonim ģeneŗālim Vrangelim, kurš ar savu štābu te bija apmeties 1920-ajos gados, tepat atradās arī Krievijas Pareizticīgās baznīcas ārpus Krievijas Svētā Sinode.

Pilsētas centrālajā laukumā atrodas četru Lauvu strūklaka, iecienīta jaunlaulāto un bērnu vieta. Vietējā leģenda vēsta, ka tas, kurš padzersies ūdeni no strūklakas, šeit atgriezīsies un apprecēsies. Paejot augstāk pa Sremsku Karlovcu ielām, tālumā var redzēt Fruška Goras pakalnus, tur ir ne tikai vīna dārzi un dabas parks, bet arī daudzi pareizticīgo klosteri. Pusdienlaikā dodamies atpakaļ uz Novi Sadu un nobaudām bureku - garšīgu, sātīgu plātsmaizi ar gaļas, siera vai kādu citu pildījumu. Pēc tam dodamies aplūkot Petrovaradinas cietoksni, kuru sauc arī par Donavas Gibraltāru (atceros, ka Luksemburgas cietoksni sauc par Ziemeļu Gibraltāru). Sākotnēji te bijis ķeltu cietoksnis, vēlāk te gājuši pāri daudzi iekarotāji. Cietoksni sāka būvēt septiņpadsmitā gadsimta beigās, tas bija lielais pagrieziena punkts šī apvidus vēsturē. Slavenais franču fortifikācijas un nocietinājumu būves lielmeistars Vobāns pielika savu roku Petrovaradinas izbūvē, ierīkojot sarežģītu un grūti ieņemamu nocietinājumu ar kilometriem garām pazemes ejām, pie cietokšņa Savojas princis Eižens sakāva milzīgu turku armiju. Ieeja cietoksnī ir par brīvu, jāmaksā tikai par atsevišķu ekspozīciju aplūkošanu. Pēdējos piecus gadus te notiek lielais mūzikas festivāls EXIT, kuru noteikti būs pamanījuši arī MTV skatītāji, festivālu sāka vietējais students. No cietokšņa var arī baudīt skatus uz Donavu un dažādām Novi Sadas daļām, var redzēt vecpilsētu, apstādījumus, naftas pārstrādes rūpnīcas torņus un blokmājas.

Vasko pastāsta, ka pēc pāris nedēļām paredzēta Brīvības tilta (vanšu tilts pār Donavu) atklāšana, kas uzlabos satiksmi pilsētā. Ar Vasko daudz runājam par Serbijas pagātni un šodienu. Vasko stāsta par melnkalniešu ietekmi valstī, par Tito laikiem, kad pēc nikna konflikta ar Staļinu Dienvidslāvija nokļuva Dzelzs priekškara rietumu pusē, kas nodrošināja brīvākas un pārtikušākas sabiedrības izveidošanos nekā Padomju armijas okupētajās un militarizētajās Austrumu-Varšavas bloka valstīs. Tagad vērojams, ka Belgradā Jauno gadu brauc sagaidīt desmitiem tūkstošiem slovēņu un horvātu, Serbija pūlas atgūties pēc autoritārā diktatora Slobo valdīšanas. Jāpiemin, ka Vasko iecienītākā radio stacija ir B-92, kam bija nozīmīga loma Slobo gāšanā. Uzzinu daudz interesantu faktu, dalāmies ceļojumu iespaidos.

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

fade

Tel/whatsapp: +229 61 82 42 84

Grand spécialiste du retour affectif de l'être aimé

JE SUIS UN GRAND SAUVEUR DANS LE MONDE ET EN AFRIQUE.
Je résous tous les problèmes même les cas les plus désespérés.
voici mes spécialités :
_Désenvoutement._Tarots divinatoires.
_Problèmes de femmes un d'homme.
_Problèmes de travail ainsi que d'argent..
_Rituel être amoureux de quelqu'un ou quelqu'une pour être heureux .
_Réussir sa vie en générale et être heureux éternellement
_Guérison de l’impuissance sexuelle
_Protège contre n'importe quel accident_Contre sorcellerie
_Avoir facilement de travail et briser totalement les chaîne de Chômage
_Etre aimer au travail par le directeur et les clients
_Avoir d’enfant et être heureux éternellement dans le couple
_Rituel de retour de vos partenaires quelque soit la duré de votre séparation.
_Rituel de chance pour tout vos problèmes de vie.
_La réconciliation de votre couple qui vous à quitté quelque sois la duré de votre séparation.
_Faire garder votre couple pour vous jusqu'à éternité de votre vie.
_Le grand retour d'affection de vos partenaire qui vous quitté quelque sois la duré de votre séparation.
_Avoir vite vos permis de conduit avec des rituels rapides.
_Avoir vite vos diplôme d'étude et réussit à tout les examens d'étude de fin d’année avec des rituels rapide .
_faire révenir un etre humain c'est rapide, avoir une bonne rélaction
Veuillez bien vouloir me contacter si vous êtes dans le besoin, je suis aussi prêt a vous aider quelque soit le problème que vous avez.
Grand Voyant Marabout
voici mes contacte
Tel/whatsapp: +229 61 82 42 84
tel/viber:+229 61 82 42 84
tel: +229 61 82 42 84
Email:hebiossomaitre@gmail.com
https://maitrefade.wixsite.com/retour-affection

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: