Dziļā Amerikā. Pēc ekspedīcijas piezīmes
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Pavasara ieskaņā Anothertravelguide.com pieteica Vides Filmu studijas veidoto ekspedīciju Dziļā Amerikā Jūtas štata kanjonos. Ekspedīcijas norises laikā komandas gaitām varēja sekot līdzi fotogrāfijās un video reportāžās piedzīvojumu portālā www.nomad.lv, aizrautīgo ceļotāju balsis bija iespējams sadzirdēt telefonsarunās Radio 101 raidījumā Ausīs rīts, bet 2. un 3. maijā LTV1 kanāla skatītājus ar piedzīvojumu meklētāju pieredzi kanjonos iepazīstināja filma Dziļā Amerikā. Ceļojums otrpus plaisām tuksnesī.
Filma no pirmās līdz pēdējai minūtei it kā hipnotizē ar smilšakmens formu un toņu pāreju vibrāciju un tādu kā pārpasaulīgu mieru. Sastingušā, bet vizuāli dzīvīgā akmens radīto ainavu skaistums un to noskaņa reflektē katrā filmas kadrā, un, šķiet, ka tiek skatīta kāda kustīga izcilu pastkaršu kolekcija.
„Izkāpis no filmas" un tiekoties ar Anothertravelguide.com, ekspedīcijas vadītājs Raimonds Dombrovskis atzīst, ka holivudiska „action" šajā filmā nav - jo tā nav arī paša pārgājienā. Ir tikai neizmērojams skaistums. Raimonds nenoliedz, ka šī bijusi arī smaga ekspedīcijas pieredze, sadzīvojot ar Netīrā Velna upes (Dirty Devil River) raksturu ...
Kanjonu upe Dirty Devil ir mainīga - te akmeņaina un krāčaina, te rāma un sekla, te leknu zālienu, te izkaltušas zemes ieskauta, bet nemainīgi skaista. Stāvsienas ir apbrīnojamas! Kanjonos var vērot apbrīnojamu dabas arhitektūras kultūrvēsturi, kuras periodi iestiepjas vairākus simtus miljonu gadu senā vēsturē. Šajos akmens stāvos var nolasīt līdz pat divpadsmit periodiem ģeoloģiskajā laika skalā.
Lai arī kā no malas tas izskatījās - vai laivu velkot, vai stumjot, peldus vai kājām - mums izdevās pieveikt nozīmēto Dirty Devil upes posmu no Angel Point līdz Poison Spring kanjonam. To izdara tikai retais. Retais arī uzdrošinās.
Angel Point ir vieta, kurā ūdenskritums savulaik tā pakājē izveidojis bedri, kura tagad kļuvusi par tīra ūdens avotu, kuru ieskauj oāze un augstu koku pavēnis - it kā eņģeļi šeit būtu atlidojuši un izveidojuši paradīzi tuksneša vidū. Tur mūs sagaida iepriekšējā ekspedīcijā, pirms gada, atstātā laiva, bet upe mūs sveic sekla un pažuvusi... Mantas tiek sapakotas laivā, un vismaz 12 km tā būtu jāpludina pa straumi līdz izvēlētajai upes pietekai, ja ūdens līmenis nepaaugstināsies - rezultāts būs dramatisks...
Virs mums savilkās pelēkmelni mākoņi, padrūzmējās un pazuda - atstādami mūs bez nokrišņu šaltīm, bet upi - pilnu ūdens! Lieti plosījās kalnos, mūs - piemeklēja veiksme. Citādi, lai tiktu ārā, mēs būtu mocījušies vismaz trīs dienas - lielā karstumā nesot mantas, stumjot laivu... Beigu beigās laiva tāpat būtu jāatstāj, savukārt velosipēdus mēs būtu nesuši ar diviem, trim piegājieniem. Tāds, lūk, ekspedīcijas aizsākums.
Jāatzīst, ka daļa plānoto maršrutu netika īstenoti. Denija Boila filmas 127 stundas (127 Hours, 2010) iedvesmoti, vēlējāmies arī ekspedīcijas filmā paradīt tehniski sarežģītāku kanjoningu - šaurākajās aizās, plaisās un ejās - ūdens un vēja veidotā arhitektūrā, ko dēvē par „slotiem". Tomēr ieplānotais pārgājiena maršruts realitātē ne tuvu neatbilda ceļveža aprakstam. Katram slotu vai šauro kanjonu gājienam jābūt ieejai un izejai - pēc autora aprakstiem mums būtu jānoiet 400 m līdz izejai, mēs nogājām 2-3 km, taču nebijām vēl pusceļā... Kaut kur jau izeja noteikti bija, jo kalnu āžu bars mērķtiecīgi aizvirzījās uz priekšu. Tāpat vien viņi neiet - viņi iet, lai tiktu ārā. Citkārt ceļvedī norādītā vieta neatbilda aprakstam - tā izrādījās daudz komplicētāka kā bijām tai sagatavojušies.
Maldīšanās, apjukums un neizpratne iespējams liedza skatītājiem sagādāt „action" un visu to, par ko domāt, pārdzīvot, baidīties...
Tomēr filmas otrajā daļā neizpaliek peldes, niršana, nepieejamo Anasazi indiāņu cilts mitekļu apmeklējums Cheesebox kanjonā.
Kopumā ekspedīcija ir lēna, pārdomāta virzīšanās, kurā ir gana laika vērot dabu, pārdomāt dzīvi un pat fotografēt. Tomēr ekspedīcija nozīmē darīt lietas, ko normāli cilvēki nekad nedara. Nu, piemēram, laisties lejup pa nogāzi ar „virvi", kas sasieta no komandas biedru apģērba gabaliem - biksēm un jakām. Tās ir idejas, tā ir nepārtraukta domāšanu, katra soļa rēķināšana! Un nebeidzami pārsteigumi! Piemēram, pārakmeņojušās dinozauru pēdu atradums - sekošana miljons gadus vecas milzu vistas pastaigai...
Raimonds Dombrovskis atzīst, ka pārsteigums bija arī maršrutā satiktie profesionāli krāču upju braucēji - sirms, precēts pāris. Un lieliska sajūta esot, apzināties, ka viņš nav vienīgais pasaulē, kas uzskata, ka šīs lietas ir jādara! Ekspedīcijas vadītājs priecājas arī par lielisko ekspedīcijas kompāniju: „...fantastiski, fantastiski cilvēki! Prieks arī atkal ceļojumā būt kopā ar Valdi Celmiņu (filmas Dziļā Amerikā operatoru)".
Foto: Gatis Višņevskis