SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Ekspedīcijas iedvesmas pamatā ir Denija Boila filma 127 stundas (127 Hours, 2010), kas ir uz patiesiem notikumiem balstīta drāma par alpīnistu Āronu Ralstonu (James Franco) Jūtas štata kanjonos. Filma, sevišķi tās sākuma daļa, precīzi ataino dabas detaļas un vides vienreizīgumu, tā norāda arī uz vilinošo kanjonu duālo dabu - bīstamību un risku, kuru var nākties pieredzēt laika apstākļu untumos vai zināšanu trūkuma dēļ. Sadarbojoties Vides Filmu studijai, Ecco apaviem un Ziemeļamerikas ekstrēmās vides ekspertam Raimondam Dombrovskim, filma bijusi dzinulis Latvijas TV skatītājiem atklāt Jūtas kanjonus un neparastā ceļošanas veida - kanjoniga raksturu. Ekspedīcijas Dziļā Amerikā uzdevums ir atklāt to, kas šī ir par vietu un visu to, ko tajā var darīt, kas ir tik ļoti savdabīgs, neticams un grūti izstāstāms.

Ekspedīcijas vadītājs, ar piecu gadu kanjoninga pieredzi Ziemeļamerikā, Raimonds Dombrovskis stāsta, ka kopumā kanjonings ir viegls un ļoti, ļoti skaists aktīvās atpūtas veids. Iespējams, tas pat ir vieglāks par kalnos kāpšanu, jo noris, pārvietojoties pa seno upju gultņu līdzenumiem un aizām - gravitācijā uz leju - kāpjot, lecot, šļūcot, lielākus augstumus pārvarot laižoties ar virvēm.

Ekspedīcijas vadītājs kanjoningu trāpīgi salīdzina ar šaha spēli, kurā nemitīgi ir jāpārdomā katrs nākamais gājiens. Krāsainais smilšakmens kanjonu reljefs ir neviendabīgs dabas skulpturāls veidojums - tajā var būt klinšaini izciļņi, stāvas sienas, kāda koka sakne, tādēļ katrs tālākais solis ir rūpīgi jāpārdomā. Kanjona aizu dziļums vidēji sasniedz 7-12m, var būt arī 20-25m augstas sienas, lielākais augstums, kas pārvarēts, ir 44 metri.

Kanjonings ir arī nebeidzama pārsteigumu un piedzīvojumu blakusefektu virkne. Ūdens gadsimtu gaitā gultnē izgrauzis bedres, kas reizi vai divas gadā piepildās ar ūdeni, saule tās neapspīd - bedres ir dziļas un ūdens tajās ir ledusauksts, dažkārt tajās ir saskalotas koku mizas, zāle, un šie augu faktori izraisa pūšanu, kas savukārt - smaku. Visbiežāk tās nav tādas dzidra un silta ūdens paradīzes vietas, kādas attēlotas filmā 127 stundas, bet nolaižoties lejup, lai dotos tālāk, šīs bedres ir jāpārpeld.

Svaigais gaiss, ūdens un sava veida saspringums tomēr dara savu, un dienas beigās ekspedīcijas biedrus parasti ir pārņēmis nogurums, un tie savā starpā kārtis nespēlē. Kanjoninga laikā nav iespējams sastapt arī citus cilvēkus. Toties pavisam iespējama ir sastapšanās ar dzīvniekiem - stirnām, čūskām, ķirzakām, putniem un skaistiem dabas darbiem, piemēram, neparastiem ziedošiem kaktusiem. Vietās, kur ūdens uzkrājies un pietek upīte, bebri sacēluši aizsprostus, nereti iedzīvojušās arī zivis - visbiežāk foreles.

Ekspedīcija Dziļā Amerikā sāksies 2011.gada marta beigās, aprīļa sākumā. Starta punkts plānots lielā augstumā, sniegotā apvidū - no Dirty Devil, kas ir Kolorado upes pieteka ar neskaitāmiem kanjoniem Jūtas štata dienvidos. Tas ir skaists maršruts ar koku oāzēm un neskaitāmiem avotiem.

Kā otra kanjoninga vieta plānota seno Anasazi indiāņu cilšu civilizācija tagadējā Four Corners apgabalā. Pirms 700 gadiem Anasazi no šīs vietas devušies prom, jo vairākus gadus šo apgabalu bija pametuši nokrišņi un ūdens, taču aiz sevis Anasazi atstājuši savas mītnes, kuras tie cēluši nepieejamās vietās kanjonu sienās. Viena no šīm apmetnēm ir Mesa Verde, kas atrodas Kolorado štata Montezuma teritorijā. Caur šo kanjonu tek sekla upe, pa kuru plānots pludināt ekspedīcijas laivu ar mantām, kura tur gaida paslēpta vēl no iepriekšējās Raimonda apmeklējuma reizes.

Plānots iet gan vienas dienas gājienos, gan pārgājienos ar nakšņošanu, kas nozīmē līdzi nest guļammaisus, matračus un vairāk pārtikas. Laika apstākļi teltis neprasa, vēji gan mēdz sacelt smilšu virpuļus, kas nav visai patīkami. Pārgājienos bez nakšņošanas - mugursomas ir vieglas, smagākais līdzi nesamais ir dzeramais ūdens.

Ekspedīcija kanjonos ir jāpieredz pašam - tā ir pa spēkam jebkuram un nav jābūt speciālistam ar pieredzi. Svarīgas ir tikai divas lietas - ir jāuzticas ekspedīcijas vadītājam un jāklausa. Rādot bildes vai filmas, cilvēks redz skaisti veidotas plaisas klinšu reljefā, skaistas krāsas, pirmā kanjoninga asociācija saistās ar laišanos ar virvēm no lieliem augstumiem, kas patiesībā ir tikai nieka 7% no visa pasākuma. Viss košums un esence ir pašā gājienā.

Protams, pastāv arī risks. Ekspedīcijas vadītājs atzīst, ka bieži viņa stāstiem par to, ko nozīmē sastapties ar lietusgāzēm kanjonā, daudzi nenotic, domā, ka tā ir dramatizēšana vai biedēšana. Šeit gan jāatzīst, ka filma 127 stundas uzskatāmi un trāpīgi ataino pērkonlietus vīziju, kas sakuļ zemi ar debesīm, un neilgā laikā saražo lielu ūdens daudzumu. Tad aizas darbojas kā piltuves - ūdens saplūst no visām līdzenuma pusēm, piepilda tās un ar milzu spēku traucas tām cauri. Ūdens lauž tūkstoš gadu senās sienas, nesot līdzi visu kas ceļā, un ietekot ielejā kā augsts cunami vilnis, kas saārda visu savā ceļā. Martā pērkonlietus ir bieža parādība, taču nav jābaidās - tā ir prognozējama.

Ekspedīcijas laikā ar Nokia atbalstu notiks video tiešraides Radio 101 programmā Ausīs rīts, ko būs iespējams redzēt un dzirdēt Radio 101, www.radio101.lv un www.nomad.lv. Ekspedīcijas filma Dziļā Amerikā, būs skatāma LTV1 kanālā 2. un 3. maijā plkst. 18:30, taču pēcāk - uz mūžīgiem laikiem Vides Filmu studijas video portālā www.nomad.lv.

^{Foto: Didzis Vecais, Atis Caune}

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.