Esence
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Ja brauciet no Hivas puses, attālums līdz Buhārai ir 503 kilometri, apmēram sešu stundu brauciens. Cauri stepei un tuksnesim, dažviet šķiet, ka apkārt nav pilnīgi nekā - vien smiltis, kas baltās, vēja vilktās svītrās skrien pāri ceļam. Dažviet ceļš līdz pusei pazudis - vēja brāzmu uzslietā smilšu kāpā. Ik pa laikam izbraucot traktors un tās novācot, atkarojot grambainās šosejas šautru tuksnesim. Kad uznāk smilšu vētra - tās mēdz būt pēkšņas un negaidītas, gaiss pārvēršas necaurredzamā sienā. Tad prātīgākais ir apstāties ceļa malā un nogaidīt. Kaut Buhāras vecajā centrā pilnībā saglabāta vēsturiskā arhitektūra, atšķirībā no Hivas, tā joprojām ir dzīva, pulsējoša pilsēta. No 9. - 10. gadsimtam Buhāra bija samanīdu galvaspilsēta, vēlāk tā piedzīvoja pagrimumu, uzplaukstot atkal 16. gadsimtā - Buhāras hanistes laikā. Toreiz pilsētā esot bijušas 300 mošejas un mederesā skolojušies vairāk kā 10 000 audzēkņu. 1868. gadā, kad ģenerāļa Kaufmana karapulki ieņēma Samarkandu, par Krievijas protektorātu kļuva arī Buhāra. Kaut gan ļoti daudzas vēsturiskās ēkas ir restaurētas, atsevišķas pilsētas daļas joprojām palikušas tādas kā tās atstājis laika zobs. Nerestaurēti ēku fragmenti, vecā mūra drupas. Īpaši, kad ieklīstat vecā ebreju kvartāla šaurajās ieliņās, kur - kādreizējās tirgotāju ēkās, izvietojusies arī daļa Buhāras šarmantāko naktsmītņu, laika sajūta pilnībā izzūd un 21. gadsimts ir kaut kur tālu - aiz pilsētas mūra. Buhārā ir vismaz 140 vēsturisko objektu - baudiet ar mēru, citādi itin viegli iedzīvoties islāma arhitektūras pārsātinājumā.