Arhitektūras pieturpunkti Bāzelē un tās apkaimē
Autors: Anothertravelguide.com1 ATSAUKSME
Schaulager Foundation, Bāzele
Arhitekti - Herzog & de Meuron (2000 - 2003)
Ruchfeldstrasse 19
Schaulager fonds ir vērienīgās Emanuel Hoffman mākslas fonda kolekcijas mājvieta. Tiesa, publikai ēka atvērta tikai pusgadu (no maija līdz septembrim), jo ik gadu tajā notiek tikai viena izstāde. Taču to apskatīt noteikti ir vērts, arī, ja izstāde slēgta. Schaulager fonds atrodas Bāzeles industriālajā rajonā, tā veidolam atgādinot smagnēju, brutālu noliktavu, kuras brūnās fasādes raksts ir kā izteikti raupjš smilšpapīrs vai šķiet tapis no turpat būvlaukumā rodamās zemes un oļiem. Logu vietā ir vien "dabiski ieplaisājis" stikla robojums. Pie ieejas Schaulager atrodas neliela ēka ar divslīpju jumtu, kas vēl vairāk izceļ celtnes monumentālismu.
Foundation Beyeler, Bāzele
Arhitekts - Renco Piano (1994 -1997)
Baselstrasse 101
1997. gadā durvis vērušais Beielera fonds tapa kā mākslas kolekcionāra un dīlera Ernsta Beielera vērienīgās 20. gadsimta mākslas kolekcijas mājvieta. Itāļu arhitekta Renco Piano projektētajai ēkai piemīt gandrīz iracionāls poētis poētisks skaistums. Tā atrodas skaistā parkā ap Villa Berower, veidojot harmonisku arhitektūras, gaismas un mākslas sintēzi. Jau pati ainava vien ir kā dzīva glezna - vecu koku ieskautais, reljefainais zaļais mauriņš, kurā šobrīd līdzās citām vides skulptūrām greznojas arī 20. gadsimta mākslas leģendas Luīzes Buržuā slavenais zirneklis Maman (muzejā līdz 8. janvārim skatāma mākslinieces retrospekcija - veltījums viņas 100. dzimšanas dienai), aiz provizoriskā žoga vīd kukurūzas lauks un blakus tam ganās govis. Renco Piano ēka kopējā ainavā ir kā vienkāršības kvintesence, ļaujot triumfēt tīrai formai, mākslas un dabas spēkam. Ēkas priekšplānā ir dīķis, tādējādi vizuāli to vēl vairāk sapludinot un satuvinot ar zemes virsmu. Muzeja galvenā kolekcija apzināti izvietota vienā stāvā, tā apmeklējumu nesarežģījot ar kāpnēm, bet, gluži pretēji - piešķirot tam tādu kā gaišu vieglumu. Baltas sienas, plašums, gaisma un mazliet robusta, vienkārša koka grīda. Galvenajā zālē ar lielajiem stikla logiem - tieši iepretim dīķim un pļavā taustekļus izslējušajam monumentālajam Buržuā zirneklim, eksponēts muzeja lepnums - Kloda Monē triptihs The Water-lily Pond (1917.-1920.). Turpat ir vienkāršs koka sols, kurā apsēžoties visi epiteti kļūst banāli, jo laiks vienkārši izgaist - pazūd neticamajā dabas, arhitekta un mākslas uzburtajā iracionālajā telpā.
Museum Tinguely, Bāzele
Arhitekts - Mario Botta (1993 - 1996)
Paul Sacher-Anlage 2
Museum Tinguely ir veltījums slavenākajam Bāzeles māksliniekam, skulptoram Jean Tinguely. Tā vizuālā veidola autors ir šveiciešu arhitekts Mario Botta, kurš radījis īsteni atbilstošu mājvietu Tinguely kinētiskajām skulptūrām. Kopš atvēršanas brīža - 1996. gada, muzejs kļuvis par vienu no iecienītākajiem Bāzles tūrisma galamērķiem.
Central Switch-Yard, Bāzele
Arhitektu birojs Herzog&de Meuron (1998 - 1999)
Munchenstrasse 115
Herzog&de Meuron Federālajam Šveices dzelzceļam projektēto pārslēgšanas staciju garāmbraucot nav iespējams nepamanīt - industriālajā ainavā tā atgādina mirgojošu sirreālu skulptūru, kurai nav iespējams piekļūt, bet no kuras ir gandrīz neiespējami atraut acis. 26 metrus jeb desmit stāvus augstā ēka līdzinās formas ziņā minimālistiskam, bet bet sajūtu ziņā ekspresīvam trapeces un taisnstūra mutantam.
Vitra - Center, Grenzach-Wyhlen
Arhitekts - Frank O.Gehry (1992 - 1994)
Klunenfeldstrasse 22
Mēbeļu ražotāja Vitra (skat. Vitra Campus) otrā mājvieta un amerikāņu arhitekta pirmā ēka Šveicē. Visu iespējamo ģeometrisko formu kombinācija jeb klasisks, ekspresīvs "konservbundžu spridzinātāja" Gērija spēļlaukums.
Burghof teātris, Lorrach
Arhitekti - Wilfrid and Katharina Steib (1995 - 1998)
Herrenstrasse 5
Multifunkcionāls kultūras centrs - telpa teātra izrādēm, performancēm. Pateicoties neparastajai arhitektūrai, ēka savulaik izraisīja pretrunīgu diskusiju lavīnu vietējo iedzīvotāju vidū. Tās 84 metrus garais jumts līdzinās vēja viegli piepūstai burai, kas pacēlusies no ēkas jumta tiecas pretim debesīm. Iepretim teātra ieejai atrodas pazīstamā amerikāņu mākslinieka Brūsa Naumana (Bruce Nauman) gigantiskā tērauda instalācija "Truncated Pyramid Room", kas vietējiem nereti kalpo arī par divriteņu novietni.
Trinational Environmental Centre, Weil Am Rhein
Arhitekte - Zaha Hadida (1996 - 1999)
Mattrain 1
1999. gada nacionālajam dārzu šovam "Green 99" Zahas Hadidas projektētais paviljons šobrīd pārtapis vides centrā. Pļavā dusošā 140 metrus garā betona strēle atgādina urbānu enkuru vai mazliet futūristisku, skulpturālai takai līdzīgu rampu, kas tā vien mudina uzkāpt un apmierināt ziņkāri, izbaudot ēku no visiem iespējamiem rakursiem. Rampas malas ir piebērtas oļiem, bet tās vidus arī kalpo kā taka, piedāvājot sajūtu ziņā mazliet sirreālu pastaigu - pa šķietami nekurienē, pļavas vidū, starp kokiem iemājojušu dīvainu, urbānu svešķermeni.
Vitra Campus, Weil am Rhein
Vien pāris kilometru attālumā no Bāzeles - Vācijas, Šveices un Francijas robežu krustpunktā atrodas Weil am Rhein. Neliela industriāla pilsētiņa, kas pasaules dizaina kartē paguvusi iemantot teju vai dizaina tūristu Mekas statusu. Weil am Rhein mājo pazīstamā mēbeļu ražotāja Vitra nu jau leģendārais un pasaules mediju uzmanības lutinātais Vitra Campus - unikāla mūsdienu arhitektūras "dizainlenda" jeb kompaktākā teritorija pasaulē, kur tādā koncentrācijā rodami pasaulslavenu arhitektu projekti. Frank Gehry, Tadao Ando, Zaha Hadid, Jean Prouve, SANAA, Alvaro Siza, Herzog & de Meuron - teju visa zvaigžņu plejāde sānu pie sāna. Lasīt vairāk