SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

- Apmēram stundas brauciena attālumā no Erevānas atrodas GARNI TEMPLIS - vienīgais Helēnisma arhitektūras paraugs Armēnijā, celts 1. gadsimtā, par godu romiešu saules dievam. No 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz pat mūsu ēras 4. gadsimtam Garni kalpojusi kā Armēnijas karaļu rezidence. 1679. gada zemestrīcē templis tika daļēji iznīcināts un atjaunots tikai pagājušā gadsimta 70. gados. Templis atrodas Azat upes ielejas malā, turpat blakus pa taku uz leju ir neliela kafejnīca. Ja palūgsiet, galdiņu jums noliks pašā kraujas malā - panorāma ir fantastiska. Absolūtā miera sajūtu traucē vien lapsenes. Kilometrus septiņus aiz Garni ceļš burtiski atduras klintīs. Izbeidzas un viss - tālāk ir akmens siena.

Šajā vietā atrodas viena no īpašākajām Armēnijas svētvietām - GEGHARDA KLOSTERIS. Leģenda vēsta, ka klosteris te bijis jau 4. gadsimtā, tas burtiski iecirsts klintī, gandrīz pilnībā saplūstot ar apkārtējo ainavu. No trim pusēm to ieskauj mūris, bet ceturtā ir klints. Galvenā katedrāle celta 1215. gadā, taču vērts doties pa kāpnītēm augšup, nosacītajā otrajā līmenī, kur, klintī iecelta, paslēpusies maza kapela. Telpa ir ļoti maza - vien kādi astoņi kvadrātmetri, četras kolonnas un deviņus, desmit metrus augsts kupols, pa kura plaisām iespīd dienasgaisma. Kā klints iekšpusē iecirsta skulptūra - laika zoba sagrauzta un gadsimtus pārdzīvojusi. Vien dažas degošas lūgšanu svecītes un no ārpasaules iespraucies gaismas stars. Vislabāk, ja te izdodas nokļūt mirklī, kad neviena cita nav. Šai vietai piemīt unikāla akustika - iespējams, viena no ģeniālākajām, ko jums vispār jebkad būs nācies piedzīvot. Pat čuksts te izklausās kā kliedziens, vibrācijas ir tik smalkas, ka skaņa gaisā virmo vēl vairākas sekundes... Brīžiem pat šķiet, ka tā atrodas ārpus šīs pasaules un katrā ziņā nav replicējama ne ar vienu no modernajām tehnoloģijām. Šīs vietas unikalitāti pastiprina arī fakts, ka, iespējams, citur pasaulē te būtu tūkstošiem tūristu, taču te, ja paveicas, joprojām ir iespēja to baudīt pilnīgā vientulībā... Mazajai kapelai ir vairāk kā 1697 gadi un te tikuši ierakstīti arī dažādi klasiskās mūzikas koncerti. Tiek uzskatīts, ka tā ir viena no vecākajām akustikām, kas jebkad tikusi izmantota, lai ierakstītu modernu orķestra mūziku.

- Armēnijas lielākais - SEVANA EZERS, atrodas apmēram 40 minūšu brauciena attālumā no Erevānas un balto smilšu pludmaļu dēļ ir iecienīta vietējo atpūtas vieta. Tiesa, naktsmītņu ziņā dominējošais joprojām ir padomju mantojums, un, jāteic, šī stila arhitektūra krietni vien pabojājusi citādi gleznainos ezera krastus. Sevana ezers atrodas 1900 metru augstumā, ir 940 km2 liels, 80 kilometrus garš un platākajā vietā - 30 km plats, kopumā aizņemot 5 procentus visas Armēnijas teritorijas. Vienlaikus tas ir arī viens no augstākajiem kuģojamiem saldūdens ezeriem pasaulē, dziļākajā vietā - 95 metrus dziļš. Sevana ezers slavens arī ar savu īpašo foreles šķirni, kas tiek uzskatīta par Armēnijas delikatesi un, visticamāk tālab salīdzinājumā ar pārējām Armēnijas cenām šķiet nesamērīgi dārga. Teju visas ceļmalas ezera apkārtnē pilnas ar tirgotājiem, kas vilina garāmbraucējus šosejas malā izteiksmīgi ar rokām demonstrējot foreles lielumu - tādas kārtīgas haizivs izmērā. Kaut patiesībā zivtele, protams, nekāda milzīgā nav. Noteikti aizstaigājiet līdz Sevana ezera pussalas galam. Vispirms pa stāvām kāpnēm jāuzkāpj līdz Sevana klosterim (Sevanavank), bet vērts aiziet arī līdz Surp Harutyun baznīciņai, kas atrodas pussalas tālākajā un augstākajā punktā. No šejienes paveras brīnišķīga apkārtnes panorāma - ezera plašums šķiet teju bezgalīgs, viļņu un gaismas spēlēm uz tā virsmas zīmējot dīvainus lokus.

- No Sevana ezera tālāk var doties arī uz DILIŽANU (Dilijan), kas ceļvežos parasti tiek dēvēta par Armēnijas Šveici. Nelolojiet ilūzijas, nekādas Šveices tur nav, taču brauciens ir tā vērts - ceļš ved cauri kalnu tunelim un, kad no tā izbrauksiet, ainava būs pilnībā nomainījusies. Sajūta kā nokļūstot pilnīgi citā klimata joslā. Diližana atrodas 1400 m virs jūras līmeņa un no visām pusēm to ieskauj priežu un lapu koku meži. Klimats ir maigs un sauss, padomju laikā tās apkaimē bijuši rakstnieku, kinematogrāfistu u.c. radošu pilsoņu atpūtas nami, šobrīd Diližana kļuvusi par vienu no Armēnijas tūrisma centriem. Tās nelielais vecais kvartāls ir restaurēts, mājas mazliet atgādina piparkūku namiņus ar dakstiņu jumtiem un koka balkoniņiem. Diližanā atrodas arī viena no retajām boutique stila naktsmītnēm Armēnijā, kas pieder paklāju ražotāja Tufenkian viesnīcu atzaram - Tufenkian Heritage Hotels. Noteikti vērts papusdienot tās restorānā Haykanoush, kura interjers ir laikmetīga pagājušā gadsimta griežu Diližanas tradicionālo māju ēdamistabas replika. Savukārt ēdienkarte - moderna klasiskās armēņu virtuves versija, kas sagādās ne vienu vien gastronomisku pārsteigumu. Vienīgais mazliet mulsinošais elements ir pie restorāna sienām dekora vietā ar lepnumu izliktās, ierāmētās New York Times, Travel and Leisure u.c. respektablu rietumu mediju publikācijas, kur saturu, kā pārliecinājās anothertravelguide.com, restorāna apkalpojošais personāls līdz galam nesaprot....

- NOTEIKTI VĒRTS AIZBRAUKT LĪDZ NOVARANKAS (Noravank) KLOSTERIM. Ceļā ir arī Areni ciemats, kas pazīstams kā labāko Armēnijas vīndaru mājvieta. Kādā no tām var arī iegriezties, tiesa, Francijas vai pat Moldovas vīnotavu vērienu negaidiet, te viss ir vienkārši, arī degustācijas galdiņš -turpat uz vīna pudeļu kastēm. Netālu no Areni ir pagrieziens uz Noravankas klosteri - ceļš līdz tam ir viens no skaistākajiem visā Armēnijā un pats par sevi jau ir brauciena vērts. Tas vijas cauri dziļam kanjonam, galvu reibinošām klinšu sienām, daudzās no tām ir dziļas alas, kuras iecienījuši sikspārņi. Dažas no tām gida pavadībā iespējams arī apskatīt. Novarankas klosteris iecelts kalnos un ir īstens sava laika arhitektūras brīnums. Kā viss Armēnijā, tas būvēts no vietējā akmens un gandrīz saplūst ar oranži sārtajām klintīm. Visiespaidīgākais tas, protams, ir saulrieta gaismā, kad visa apkārtne iekrāsojas sārtā tonī. Noravankas komplekss celts 13. gadsimtā un pagājušā gadsimta 90. gados ticis restaurēts. Daudzās Armēnijai veltītajās fotogrāfijās bieži fiksēta nelielā Surp Astvatsatsin baznīciņa, kuras otrajā stāvā iespējams iekļūt pa divpusējām trīsstūrveida akmens kāpnēm ēkas ārpusē, Kaut pirmajā mirklī tas šķiet salīdzinoši viegls uzdevums, zemē tikšana ir krietni nervus kutinošāka padarīšana... Novarankas klosteris atrodas 122 kilometrus no Erevānas.

- Armēnija ir pirmā valsts pasaulē, kas jau 301. gadā kristietību pieņēma kā valsts reliģiju, un Edžmiadzina (Echmiadzin) ir ARMĒNIJAS VATIKĀNS. Vietā, kur šobrīd atrodas 4. gadsimtā celtā galvenā katedrāle - Mayr Tachar, Svētais Gregorijs reiz esot redzējis no debesīm krītam gaismas staru. Laikā no 180. līdz 340. gadam Edžmiadina bijusi arī Armēnijas galvaspilsēta. Tieši iepretim katedrālei atrodas arī pašreizējā Armēnijas katoļu baznīcas galvas mītne. Vislabāk turp doties svētdienas dievkalpojuma laikā - ap pulksten 11 no rīta, kad notiek gājiens.

- KHOR VIRAP KLOSTERIS ir viens no leģendārākajiem svētceļnieku galamērķiem Armēnijā. Ne tikai tālab, ka tajā atrodas Svētā Gregorija Apgaismotāja (St. Gregory the Illuminator) apcietinājuma vieta - patiesībā dziļa bedre, kurā viņš savas ticības dēļ pavadīja 12 gadus, bet arī tālab, ka Khor Virap ir vieta, no kuras vistuvāk un vislabāk redzams svētais Ararata kalns. Turpat netālu ir arī Turcijas robeža, tādējādi kopējo sajūtu buķeti darot vēl sirreālāku. Khor Virap atrodas 30 kilometrus no Erevānas un ir viens no tūristu iecienītākajiem vēsturiskajiem objektiem.

- Vienas dienas maršruta attālumā no Erevānas atrodas arī ARAGATA dienvidu nogāze, pa 27 kilometru garu kalnu serpentīnu iespējams pacelties līdz kārtējai padomju laika relikvijai - Kosmisko staru institūta observatorijai (Cosmic Ray Institute Observatory) - apmēram 3000 metru augstumā. Apkārtne ir tuksnešaina, tik vien kā kāds gans uz zirga ar veselu lērumu aitu, vulkānisku akmeņu krāvumi un uz mūžu iestidzis padomju laika automašīnas vraks. Vasaras mēnešos ceļš ir izbraucams līdz pat oktobrim, kamēr sāk snigt. Ielāps pie ielāpa, brīžiem tas ir pavisam šaurs, dažbrīd nogruvumu aizbērts. Ceļš izbeidzas pie ezera un saulainās dienās no šejienes redzamas visas četras Aragata virsotnes. Ziemai sākoties ēku logi tiek aizsisti un dzīvība atsākas tikai, kad sniegs nokūst. Esam te oktobrī un viss jau šķiet izmiris. Atvērta vien nelielā kafejnīca, kuras īpašnieki turpat arī dzīvo, vasarās tā vietējiem esot iecienīts galamērķis, kad sakārojas leģendāro armēņu zupu khash. Tā nav nekāda parasta zupa, bet gan vesels rituāls, bagātīgi apdziedāts arī nacionālajā folklorā. Khash tiek gatavota no govs kājas un iekšām, vārīšanas process ilgst teju visu nakti, kamēr ūdens pārtop blīvā buljonā. Tradīcijas paredz, ka gatavojot nekādas garšvielas netiek izmantotas, lai pēcāk katrs tās varētu pievienot pēc savām vajadzībām. Khash vienmēr pasniedz karstu (citādi to vienkārši nav iespējams ieēst) un arī te zupas šķīvi atnes uzliktu uz māla podiņa ar degošām oglēm. Nekāds siltais nav, vējš pūš pa visām šķirbām, alumīnija karote ir ledaina - tas arī esot īstais gadalaiks, kad ēst khash, kas, cita starpā, lieliski palīdzot arī pret paģirām. Līdzās zupai tiek pasniegts arī šķīvis ar ķiplokiem, lavašu un sāli, ko katrs var pievienot pēc vajadzības. Vietējie lavašu mēdz salauzīt un sabērt zupā, tādējādi tās konsistenci padarot vēl piesātinātāku. Armēņiem patīk labi paēst un porcija ir tāda, ka viena cilvēka spēkos nav to pievārēt.

Kā vēsta leģenda, Aragats un armēņu svētais kalns Ararats, kurš gan šobrīd atrodas Turcijas teritorijā, savulaik bijušas mīlošas māsas. Taču reiz abas sākušas strīdēties, kura no māsām ir smuidrāka, garāka un skaistāka. Viņas strīdējušās ilgi un ķīvējoties tā iekarsušas, ka viena otru nolādējušas. Kopš tiem laikiem divgalvainā Ararata virsotnes nav lemtas iekarošanai, savukārt Aragatā parādījies ezers no asarām, kuras kalns lej visu cauru gadu. Līdz ezeram iespējams aizbraukt - pa 27 kilometru garu kalnu serpentīnu. Visticamāk, daudz pretimbraucēju nesatiksiet - vien dažu aitu baru. Tieši pie ezera atrodas kafejnīca, kur iespējams nobaudīt slaveno armēņu zupu khash. Te, kalnu vējam zēģelējot gar logu šķirbām, tā garšo pilnīgi citādi nekā jebkur citur Armēnijā. Cita leģenda vēsta, ka Aragata virsotnē reiz uzkāpis Gregorijs Apgaismotājs, lai nodotos īpašām lūgšanām. Ceļu viņam rādījis brīnumains lukturis, kura stari nākuši tieši no debesīm. Šī gaisma Aragata virsotnē mēdzot parādīties joprojām, taču redzot to tikai izredzētie.

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.