Esence
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Saulrietā stāvot vienā no Jordānijas galvaspilsētas Amānas septiņiem kalniem, kura virsotni grezno vēsturiskā Citadele, sajūta ir dīvaina. Pilnīgs klusums - it kā lielpilsētas skudru pūžņa ikdiena vakara saulē būtu apstājusies. Ne auto trokšņu, ne pūļa murdoņas. Tā kā nav lūgšanu stunda, klusē arī minarets. Par metropoles klātbūtni liecina vien blakus kalnu nogāzes, kas no vienas vietas nosētas divu un četru stāvu mājām, kuru dzelteni bēši oranžais tonis šķiet pielāgojies tuksneša ainavai. Savā ziņā tās atgādina cieši kopā salipinātas sērkociņu kastītes, turklāt tas darīts tik rūpīgi, ka brīvu laukumu starp tām tikpat kā neatrast.
Ģeogrāfiski Amāna atrodas robežšķirtnē starp tuksnesi un zaļojošo Jordānijas ieleju. Šo apvidu jau izsenis šķērsojuši tirdzniecības ceļi, kas veduši uz Damasku, Meku un Medinu. Citadeles kalnā savulaik atrastas Bronzas laikmeta civilizācijas pēdas, te joprojām notiek arheoloģiskie izrakumi un vislabāk saglabāto objektu vidū ir 161. - 180. gada Herkulesa templis - veltījums Markam Aurēlijam. Kā arī Bizantijas laika baznīciņa, no kuras gan palikušas vairs tikai sienas drupas un korintiešu kolonnas. Pretējā kalna nogāzē pelēks izpleties vīd amfiteātris (169. - 177. gads), vienīgais romiešu laika vēstures liecinieks. Pārējo drupām sen uzslāņojusies mūslaiku Amānas betona un stikla apbūve. Amfiteātrī ir apmēram 6000 skatītāju vietu un tajā joprojām notiek izrādes.
Ceļvežos Amāna visbiežāk tiek raksturota vien kā pieturpunkts tālākam ceļojumam pa Jordāniju. Kaut galvaspilsētā koncentrējusies visa valsts politiskā, ekonomiskā un arī kultūras dzīve, par iedvesmojošu to grūti nosaukt. Arī par īpaši pretimnākošu nē. Kaut cilvēki ir laipni un ik pa mirklim piedāvājas palīdzēt, Amānas iepazīšana drīzāk līdzinās tādai kā sīpola mizošanai. Lobi kārtu pa kārtai un tā arī īsti netiec tuvāk serdei. Taču kārtu ir daudz, kopumā veidojot visai eklektisku iespaidu mozaīku. Kaut kur lasīju arī salīdzinājumu ar smilšu kasti, kurā kārtīgi parokoties var atrast pārsteidzošas lietas. Sava taisnība tajā ir, īpaši decembra rītā, kad no Eiropas nestie aukstuma vēji, Jordānijas galvaspilsētā temperatūru vienā naktī nosituši pa veseliem septiņiem grādiem. Vēja dzenātajiem putekļu un smilšu mākoņiem īsā laikā mašīnas un pilsētas ielas noklājot ar tādu zemes un sodrēju kārtu it kā tās nedēļu būtu pavadījušas off-road. Starp mākoņiem pie debesīm ik pa mirklim iznirst zili pelēka saule.
Ir sestdienas priekšpusdiena un līkumojot par Jabal Webdeh rajona ieliņām mēģinām atrast Darat al - Funun, vienu no Amānas pazīstamākajām laikmetīgās mākslas galerijām. Šajā rajonā sakoncentrējušās pagājušā gadsimta pirmajā pusē celtās villas un vienā no šādiem īpašumiem iekārtojusies arī Darat al-Funun. Galerija izvietojusies trīs atsevišķās 20. gadsimta 20. gados celtās ēkās, daļā telpu saglabāts arī vēsturiskais interjers, tam kolorīti saspēlējot ar aktuālo ekspozīciju. Galerijas teritorijā atrodas arī savulaik uz romiešu tempļa uzceltas 6. gadsimta Bizantijas baznīcas drupas. Par to eksistenci daudzi vietējie nemaz nezina, jo līdzīgi kā citi pilsētas rajoni arī šis dzīvo savu, it kā savrupu dzīvi. Turpat netālu atrodas vēl vairākas mākslas galerijas, katrai ir arī savs mazs dārziņš un soliņi atpūtai, no kuriem paveras iepretim vīdošā kalna panorāma.
Karaliskā ģimene un falafels
Kad 1927. gadā toreizējais šerifs un vēlākais Jordānijas karalis Huseins ieradies Amānā automašīnā, viņš tādējādi iezīmējis automašīnu laikmeta sākumu toreizējās Tuvo Austrumu karaliskajās aprindās. Karalim Huseinam bijušas vairākas ekstravagantas kaislības - tostarp arī aviācija un ūdenssports, taču automašīnas pārspējušas visu.
Karaliskā Automobīļu muzeja apmeklējums ir viens no veidiem kā piešķirt krāsu un faktūru vēstures grāmatās lasītajam. Ekspozīcijai krāšņi izsekojot Jordānijas attīstības un karaļnama paradumu līkločiem no pagājušā gadsimta 20. gadiem līdz mūsdienām. Kā liecina neskaitāmie Porsche, Ferrari, Aston Martin, Rolls-Royce (vienu tiem savulaik izmantojis arī Arābijas Laurenss) utt., pieticība nekad nav bijusi karaliskās dinastijas raksturzīme. „Rotaļlietu" karalim Huseinam bijis daudz, teju katrai ikdienas epizodei. Viens no nesenākajiem muzeja jaunpienācējiem ir pēc īpaša pasūtījuma radīts Mercedes modelis, kura veidols atgādina Džeimsa Bonda un Betmena superauto krustojumu, savukārt cena, kā stāsta vietējie, pārsniegusi miljonu dolāru. Taču, neraugoties uz vājībām, karaliskā dzimta Jordānijā ir ļoti populāra. Pajautājiet jebkuram taksistam un viņš laimīgs, ar lepnumu izstāstīs skaisto Jordānijas pasaku, kas glaimo jebkura tūrista ausij- par to, kā karalis Huseins, lai redzētu kā dzīvo tauta, uz dažām dienām izlicies par atkritumu savācēju vai taksistu... Protams, ka tā ir balta patiesība - viņš teiks smaidošā labsirdībā. Un ar tikpat platu smaidu mēģinās jūs apšmaukt par dažiem dolāriem, baltzobaini atvainodamies, ja, viņam par lielu pārsteigumu, būsiet skaitījis līdzi...
Gandrīz katru restorānu, ceļmalas ieskrietuvi, veikalu un biroju grezno kāda foto ainiņa no pašreizējā karaliskā pāra - karaļa Abdullas II un karalienes Ranjas karaliskajām gaitām. 1999. gadā 29 gadu vecumā iemantojusi godpilno titulu Ranja savulaik kļuva par pasaulē jaunāko karalieni. Kuveitā dzimušai Ranjai ir Kairas Amerikāņu universitātes biznesa grāds un viņas aktivitātes ne vienmēr glaudījušas pa spalvai vietējai elitei. 2002. gadā viņa pievērsās visai jutīgajam jautājumam par vardarbību pret bērniem, nodibinot arī Tuvajos Austrumos pirmo palīdzības centru pamestajiem un no vardarbības cietušajiem bērniem Dar-Al-Amman. Taču līdztekus sociālajām aktivitātēm viņa vienmēr piesaistījusi arī ar savu vizuālo tēlu. Ranjai piemīt ne tikai fascinējošs arābu sieviešu skaistums, bet arī izcila stila sajūta. No Ranjas harizma staro pat fotogrāfijās un pirmais, ko saka mūsu šoferis Suhans, kad esam nonākuši vietējo vidū jau leģendas statusu ieguvušajā pilsētas centra (downtown) ēstuvē Hashem restaurant - „Te pusdienojis arī karalis un karaliene".
Hashem šajā vietā atrodas jau kopš 1952. gada. Nekāds interjers, plastmasas krēsli un galdi, turpat lete, kur tiek gatavots humuss, falafels un fuul jeb fava pupiņu biezenis. Blakus kaudzē sakrauta tikko cepta pitas maize. Vienīgais telpas dekors ir pie flīžu sienas pielīmētie neskaitāmie avīžu izgriezumi ar Hashem ēstuves recenzijām un dažādām arābu pasaules slavenībām, kas te pusdienojušas. Tostarp, protams, arī karaliskā ģimene. Oficiants ātri noslauka galdu, katram izdala pa papīra salvetei - paliktnim, uz kura uzsviež pitas maizes ripuli. Galvenais, kāpēc visi uz šejieni nāk, ir humuss un falafels. Vietējo vārdiem - labākie Amānā. Ēdienkartes Hashem nav, tāpat kā salvešu un galda piederumu. Visi ēd ar rokām, nolauž gabaliņu maizes, iemērcē bļodiņā ar humusu un tiesā nost. Falafelu ietin maizē un tad vēl pamērcē ķobsī ar asu piparu mērci. Tam visam klāt vēl salda piparmētru tēja, kam kā aksesuārs tiek pasniegts arī svaigs piparmētru zariņš, lai var piemest garšai. Un šķīvis ar tomātiem un sīpoliem. Neticami garšīgi, par cenu nemaz nerunājot - vienas pusdienas jums izmaksās vien 1,25 Jd un sāta sajūta garantēta. Publika ir visraibākā - no vecīšiem arābu nacionālajos tērpos līdz studentiem un uzņēmējiem. Tiesa, sievietes gan neredz.
Downtown galvenie iemītnieki ir palestīnieši, kuri pēc aptuvenas statistikas veido apmēram 40 procentus no visas Jordānijas iedzīvotājiem. Pēc 1967. gada konflikta ar Izraēlu, kura rezultātā Jordānija zaudēja savā teritorijā esošo Jeruzalemi, šajā rajonā bijušas saceltas bēgļu teltis. Tagad to vietā ir akmens un betona mājas. Attiecības starp jordāniešiem un palestīniešiem ir tikpat delikāts temats kā politiskā situācija reģionā kopumā.
Gabaliņš vecās Amānas
Netālu no Hashem (12 King Faisal Street) atrodas arī viena no vecākajām ēkām pilsētā - 1924. gadā celtā The Duke's Diwan. No ārpuses tā ir stipri vien noplukusi, taču ārdurvis ir atvērtas un augšup ved stāvas akmens kāpnes ar 28 pakāpieniem.
Diwan tulkojumā no arābu valodas nozīmē mājas daļu, kas vienmēr ir atvērta viesiem. Līdz pat pagājušā gadsimta 40. gadiem te atradās toreiz jaunizveidotā Transjordānijas emirāta Centrālais pasts. Savukārt nākamos 50 gadus - Haifa Hotel. 2001. gadā ēka nonāca Mamdouh Bisharat jeb Duke of Mukheiheh pārziņā, kura izaicinājums bijis to saglabāt kā retu un autentisku pērli iepretim Amānas pilsētvidē dominējušam betonam, stiklam un ceļamkrāniem. Pārkāpjot slieksni, pretim iznāk mazliet salīcis kungs gados, kurš kopā ar paziņu vienā no istabām malko tēju. „No kurienes jūs esat?," viņš jautā un lūdz apjomīgajā viesu grāmatā ierakstīt savu vēlējumu. Īpašums sastāv no piecām istabām, kas visas ir savienotas ar centrālo salonu. Tā vien šķiet, ka vēsturiskajā interjerā tikpat kā nekas nav mainīts - vien ik pa mirklim notrausti putekļi. Grīdas klāj melni zaļas flīzes. Milzīgi arkveida logi un durvis. Amānas ikdienā Diwan kalpo kā vietējās inteliģences satikšanās vieta - te ir gaidīts ikviens, kuram ir ko teikt. Bieži notiek gan literārie vakari, gan dažādas izstādes un diskusijas. Diwan ir kā gabaliņš vecās Amānas, kuras elpa citur pilsētā tikpat kā vairs nav jūtama.
Kādu kripatiņu agros piektdienas rītos varbūt var mēģināt atrast Jara Souk utenī, vien iepriekš jāuzaudzē maksimāli bieza āda, lai spētu izbrist cauri lētajiem ķīniešu krāmiem un mēslu jūrai, kas piektdienās klāj citkārt vēl puslīdz tīro tirgus apkaimi. Vietējie paziņas, uzzinot par manu tirgus apmeklējumu, vēlāk šausmās iepleš acis - tas esot pats trakākais laiks, kad uz šo rajonu doties, katrā ziņā pilsētas viesus tur neviens pat neiedomājas vest. Amānas parādes seja tā noteikti nav. Smakas sit ciet degunu, taču, kad nosacītās tirgus ēkas pagrabstāvā nokļūts līdz ejai, kur vietējie amatnieki meistaro ūdens pīpes, durvju rokturus un citas saimniecības lietas, austrumu tirgus garšas atblāzma tomēr uzvirmo. Antikvariātam atvēlēta vēl atsevišķa eja, bet, ja gribas atrast ko patiešām vērtīgu, uz Jara Souk jādodas ļoti agri.
Satiksme Amānas ielās ir visai haotiska un gājējiem ne īpaši draudzīga. Tiesa, nekur tālu tāpat nevar aiziet - visa pilsētas dzīve izmētāta tās septiņos kalnos un attālumi no punkta A līdz B ir pietiekami lieli. Ērtākais pārvietošanās līdzeklis ir taksometrs - tie ir lēti (viens brauciens pilsētas ietvaros jums izmaksās no 2-4Jd), vienīgi iekāpjot drošības labad jāpārliecinās vai ir ieslēgts skaitītājs.
Pilsētas galvenās dzīslas ir astoņi apļi (Circles) un rietumnieciskākās Amānas dzīve koncentrējusies galvenokārt pirmā apļa apkaimē. Tas ir arī rajons, kur pēc 1927. gada zemestrīces savulaik pārcēlās ietekmīgākie toreizējā emirāta ļaudis, arī pašreizējā karaļa ģimene. Pazīstamākā iela ir Rainbow street, kur koncentrējusies lielākā daļa pilsētas kolorītāko bodīšu un kafejnīcu. Turpat netālu ir arī Books@Cafe - kafejnīca/grāmatnīca, kas savā ziņā kalpo kā satikšanās vieta - Amānā dzīvojošiem ārzemniekiem un ceļotājiem, kuru neiztrūkstošais pavadonis ir Lonely Planet. Kāds dzer tēju, kāds smēķē šišu, kāds lasa grāmatu vai sērfo internetā, kāds pusdieno - tāds raibs, čalojošs pūlis, kurā dominējošās ir divas valodas - arābu un angļu. Gluži kā krustcelēs te parasti iegriežas vai nu ceļojuma sākumā vai beigās.
Jordānija ir neliela un teorētiski to iespējams šķērsot vienā dienā. Valsti caurvij tikai trīs galvenie ceļi - viens, kas ved uz Nāves jūru, kuras krastus Jordānija dala ar Izraēlu; Karaļa lielceļš (caur kalniem), kas tiek uzskatīts par skaistāko un romantiskāko un Tuksneša lielceļš jeb industriālā maģistrāle, kur brauc lielie kravas furgoni un tie, kuriem jāsteidzas. Ceļš ārā no pilsētas ved gar vietējā arhitekta Jafar Tukan projektētajiem 44 stāvu Jordan gate torņiem. Stiklotie giganti savulaik izraisījuši veselu pretrunīgu disputu vētru un kritizēti par pašmērķīgumu un klaju disonansi ar pilsētā dominējošo divu, trīs un četru stāvu arhitektūru. Savā ziņā var teikt, ka līdz ar torņiem aizmugurē paliek arī tuksnesī izslējušās metropoles atblāzma. Tālāk ir Jordānija, kuras tuksnesīgo klinšu ainavā, šķiet, joprojām dzīvs vēl ir Arābijas Laurensa gars - tāds kā to fiksējusi viena no spožākajām kino klasikas pērlēm, Deivida Līna filma Lawrence of Arabia (1962).
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.