GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Amāna

Baudītāja ceļvedisEsenceKultūraKur paēstVērts zināt

IZVĒLIES OBJEKTU

Karaliskais Automobīļu muzejsJordānijas Nacionālais arheoloģijas muzejs (National Archaeological Museum of Jordan)« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Āzija · jordānija · Amāna · Kultūra ·

Jordānijas Nacionālais arheoloģijas muzejs (National Archaeological Museum of Jordan)

Autors: Juris Baltputnis0 ATSAUKSMES

Jordānijas Nacionālais arheoloģijas muzejs (National Archaeological Museum of Jordan)

Lai gan nacionālas nozīmes, tomēr muzeja platība ir visai pieticīga. Jordānijas Nacionālais arheoloģijas muzejs gaida, kad no runām par jaunas ēkas celtniecību pāries arī pie darbiem, kamēr citi muzeji būtu lepni, ja tiem būtu kaut daļa muzeja bagātās un unikālās ekspozīcijas.

Neskatoties uz to, ka Jordānija ik pa mirklim pazudusi no vēstures redzesloka, kas skaidrojams ar tās ģeogrāfisko lokāciju tuksnešainajā Vidusjūras reģiona perifērijā, tai tomēr ir dziļas vēstures saknes, un pirmie civilizācijas aizmetņi jau veidojušies Neolīta laikmetā. No smiltīm izraustie muzeja eksponāti arī stāsta par laiku no neolītiskās revolūcijas perioda līdz pat islāma laika sākumam - par desmit tūkstošu gadu senu mākslu!

Par to liecina arī pārsteidzošas 80 cm augstās māla un kaļķa skulptūras ar izteiksmīgām, pat kaķiskām dabiskā bitumena acīm, kuras veidotas aptuveni 7. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Šīs neolītiskās revolūcijas laika vēstneses izraktas netālu no Amānas - Ain Ghazal pilsētā zem vēlā akmens laikmeta apmetnes māju pamatiem. Runā, ka tie ir vieni no pirmajiem tēlniecības šedevriem vispār! Tiek pieņemts, ka šīm skulptūrām bijusi zināma funkcija senču kultā.

Dzelzs laikmetā (12.-6. gs. p.m.ē.) šodienas Jordānijas teritorijā radās trīs mazas karalistes: Ammona (ar Rabatammonu, kā toreiz sauca Amānu, kā galvaspilsētu), Moaba un Edoma. Par šo karalistu eksistenci un nozīmi liecina ne tikai daudzie muzeja eksponāti - statujas, stēlas un citi, bet arī Bībele kā svarīgs, kaut arī ne pārāk objektīvs vēstures avots.
Tajā vairakkārt ir runa par asiem konfliktiem starp izraēliešiem un viņu kaimiņiem - ammoniešiem, moabiešiem un edomiešiem, kas arī bija semītu tautas. Spriežot pēc Bībeles, šie konflikti bija paredzami jau no paša sākuma: Dievs lika Latam, izraēliešu senā ciltstēva Ābrahāmā brālēnam, kopā ar savu ģimeni bēgt no Sodomas un Gomoras, kad grasījās tās iznīcināt. Diemžēl ziņkārīgā Lata sieva, pretēji nolīgumam, bēgot atskatījās un Dieva sodīta pārtapa par sālsstabu. (Tagad pie Nāves jūras Jordānijas pusē sālsstabs ar nosaukumu „Lata sieva" kalpo tūristiem kā populārs foto objekts.) Lats ar savām divām meitām nonāca pilnīgi vientuļā vietā. Abas sāka domāt, kā tikt pie bērniem, tādēļ piedzirdīja un sagulēja ar savu tēvu. Piedzima divi dēli - Moabs un Ben-Ammi, kuri Bībelē apzīmēti par moabiešu, respektīvi, ammoniešu tēviem. Šīs abas tautas tātad nenoliedzami bija rados ar izraēliešiem - bet vai ar tik šaubīgas izcelsmes radiem var normāli sadzīvot?! Edomiešu ciltstēvs turpretim bija Ēzavs, kam savukārt bija sliktas attiecības ar savu dvīņu brāli Jēkabu, kas ar saviem 12 dēliem kļuva par visu Izraēlas cilšu tēvu. Pilnīgi likumsakarīgi, ka vēlāk edomieši Mozum, ceļā uz apsolīto zemi, neļāva šķērsot savu karalisti. Ja šos Bībeles stāstus zina, tad muzejs atklāj un atšķetina ne vienu vien vēstures atkāpi.

Taču paši par sevi runā 1947. gadā Nāves jūras karstos, kādā alā - amforās atrastie Kumrānas (Qumran) rokrakstu ruļļi, kas vēstī par laiku no 1. gs. pirms mūsu ēras līdz 1. gadsimtam pēc Kristus dzimšanas. Līdz 1960. gadam sekoja vēl vairāki šāda veida atradumi. Liela daļa ruļļu tagad glabājas Izraēlas muzejos, taču arī Amānas muzejā var ieraudzīt vairākus ruļļus, to starpā slavenos „Vara ruļļus". Tajos ir runa par vairākām vietām, kur it kā esot paslēpti dārgumi. Tiek uzskatīts, ka tos rakstījuši jūdu esēņu sektas locekļi, šobrīd tie ir atšifrēti, iztulkoti, un nokļuvuši asu debašu krustpunktā gan par to izcelsmi, gan nozīmi. Taču tie stāsta par laiku, kad dzīvi bija Jānis Pestītājs un Jēzus. Par dzīvi, atmosfēru un vidi laikā, kad radās kristietība.

Adrese: Jebel al-Qala'a Citadel, Amman

 

01/2011

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: