Lietas, kas jāizdara
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
- JĀIZSTAIGĀ VECAIS KVARTĀLS JEB PHO CO. Un tieši tā - jāizstaigā krustu šķērsu nevis jāizbrauc ar taksometru vai motorikšu. Izņemot Hoi An, Hanoja ir vienīgā pilsēta Vjetnamā, kur vēl tādā koncentrācijā saglabājusies tās vēsturiskā arhitektūra - par spīti kariem, plūdiem un tā dēvētajai evolūcijai. Kā liecina dažādi avoti, vecais kvartāls bijusi Hanojas sirds jau pirms vairāk kā 1000 gadiem. Vēsturiski tas atradies ārpus imperiālās pilsētas un bijusi vieta, kur koncentrējusies tirdzniecība. Vecā kvartāla fundaments savulaik bija 36 ģildes ielas (36 pho phuong), no kurām katra tikusi nodēvēta to produktu vārdā, kas šeit tika pārdoti. Hang Duong (cukurs un saldumi), Hang Bac (rotas), Hang Bo (bambusa izstrādājumi), Hang Non (Vjetnamai raksturīgās konusveida cepures) utt. Zināmā mērā šis princips saglabājies līdz pat šai dienai. Tiesa, numurs 36 nenozīmē pārstāvēto profesionālo cunfšu skaitu, bet esot izvēlēts galvenokārt tāpēc, ka tiek uzskatīts par veiksmīgu skaitli vjetnamiešu numeroloģijā. Savulaik preces tika ražotas un pārdotas turpat māju/veikalu pirmajos stāvos. To „caurules" (tube) stila arhitektūra pieder īpašajām šīs pilsētas zīmēm. Šauras un garas tās atrodas cieši viena blakus otrai un ēkas pirmais stāvs vēsturiski vienmēr ticis atvēlēts veikalam (tagad - arī kafejnīcām), savukārt iekšējais pagalms nodrošinājis gaismu un ventilāciju. Kaut arī namu fasādes laikam ritot ir mainījušās un daudzas ēkas uzceltas no jauna, to pamatprincips ir saglabājies, eklektiskā veidolā iemiesojot visu, kas ar tām ir noticis. Līdz 20. gadsimta sākumam šī rajona arhitektūrā dominēja galvenokārt vjetnamiešu stils un ķīniešu influences, pēcāk - 30. gados, tika iekombinēti arī franču arhitektūras elementi un art deco, turklāt ēkas sāka stiepties augstumā kā izstīdzējuši daudzkrāsaini stiebri. Kopiespaids ir absolūts haoss un eklektika, taču vienlaikus šajā mikslī ir tāds neticams, ievelkošs šarms un neuzpucēta īstuma sajūta, ka gribas klīst atkal un atkal katrreiz atrodot ko jaunu. Ieliņas ir šauras, tajās nemitīgā plūsmā pārvietojas motociklu armādas un diemžēl arī tādi svešķermeņi kā mašīnas (kaut galīgi nepiestāv šai vietai) nav retums. Necilā ietves daļa pēcpusdienās pārtop ielas virtuvē un pārvietoties iespējams tikai lavierējot starp katliem, krāsainiem plastmasas beņķīšiem un motocikliem. Taču pie tā ātri pierod, jau pēc pirmās pusstundas pārsteigti secinot, ka esi saplūdis ar haosu, kuram izrādās ir arī savs ritms. Kaut 21. gadsimts, protams, atstājis savas zīmes, atliek vien iegriezties kādā no paplatas takas lieluma sānielām, kur par laimi nespēj izlavierēt dažbrīd šķietami no nekurienes iznirušie motocikli, lai saprastu - 19. gadsimta aura te joprojām ir dzīvāka par dzīvu. Ar mazajiem tempļiem šauro ieliņu labirintā un savu unikālo ritumu. 2004. gadā Vjetnamas Kultūras un informācijas ministrija vecajam kvartālam piešķīra Nacionālā vēsturiskā mantojuma statusu (plašāka informācija www.hanoi2010.org) un tas nozīmē, ka šajā rajonā aizliegta arī jebkāda patvaļīga būvniecība.
- JĀAPMEKLĒ HANOJAS OPERA. Celta 20. gadsimta sākumā, kad franču koloniālā administrācija alka padarīt Hanoju par Indoķīnas galvaspilsētu. Ēkas arhitektūras iedvesmas avots ir leģendārā Parīzes Garnjē opera, vien Hanojas opera vēriena ziņā ir aptuveni par trešdaļu mazāka. Tās īpašā zīme ir arī izteikti padziļināti balkoni, lai gada karstākajā laikā tādējādi izvairītos no tiešiem saules stariem. 1945. gada Vjetnamas revolūcijas laikā opera bija arī viens no tā laika dramatisko notikumu epicentriem. To pēdas joprojām var redzēt pirmā stāva spoguļu zālē. Vakaros opera tiek izgaismota un pirms izrādes parasti var manīt dāmas vakarkleitās (diezin vai ko tādu vairs redzēsiet Eiropas operās), savukārt, lai līdz tai nokļūtu, jums jāšķērso Parīzes vēriena bulvāris -tāds mazliet sirreāls sajūtu piedzīvojums, savā ziņā ārpus jebkura laika un telpas.
- JĀAPSKATA EIFEĻA TILTS JEB LONG BIEN BRIDGE. Tiesa, izņemot faktu, ka tas tapis pēc leģendārā Gustava Eifeļa projekta, Hanojas Long Bien Bridge nepiemīt nekā no Parīzes Eifeļtorņa simbola statusa un, iespējams, vispārējā motociklu/mašīnu haosā jūs šim aprūsējušam dzelzs monstram pat nepievērstu uzmanību. Taču savveida simbolaaura tam tomēr ir - tilts ir 1,6 kilometrus garš un ietver stratēģiski nozīmīgu dzelzceļa posmu, kas savieno Hanoju ar Haiphongas ostu. Vjetnamas kara laikā amerikāņi tiltu nobumboja, bet tas tika ātri atjaunots, tādējādi kļūstot arī par nācijas unikālā izdzīvošanas spēka simbolu. Tiesa, mašīnām tas vairs netiek uzskatīts par pietiekami drošu un šodien to atļauts šķērsot tikai motocikliem un gājējiem. Starp, citu Vjetnamā rodams vēl viens Eifeļa projekts - Hočiminas pasta ēka.
- JĀPASTAIGĀ HOAN KIEM JEB ATDOTĀ ZOBENA EZERS. Hoan Kiem ezers ir Hanojas sirds un atrodas tāda paša nosaukuma rajonā. Senos laikos ūdens tajā visu gadu esot bijis zils, tagad - brūns, taču neba tālab tā vērtība mazāka. Savulaik ezera nosaukums bijis Luc Thuy, bet vēlāk tas kļuvis par Hoan Kiem, pateicoties senai teiksmai par leģendāro zobenu, kurš tika atdots šajā ezerā mītošajam gigantiskajam zelta bruņrupucim pēc desmit gadus ilgušas cīņas, kurā vjetnamieši Le Loi vadībā karoja pret ķīniešu iebrucējiem. Leģenda stāsta, ka tieši bruņrupucis izšķirošā mirklī iznirstot no ezera dzīlēm iedevis Le Loi brīnumaino zobenu. Ezera centrā joprojām stāv Bruņrupuča tornis un, kad savulaik te dzīvojošie bruņrupuči izniruši virs ūdens, tā vienmēr tikusi uzskatīta ar īpašu zīmi. Tiesa vēlāk, arvien pieaugošā piesārņojuma dēļ tas noticis arvien retāk un retāk... Ezerā atrodas arī Ngoc Son templis, uz kuru ved sarkans tilts un te iespējams - gan izbāzeņa veidolā, aplūkot arī vienu no še reiz mitušajiem milzu bruņrupučiem. Šodien ezers ir visīstākā Hanojas sociālās dzīves skatuve - dažs izgājis rituālā pastaigā, dažs skrien rīta vai pēcpusdienas krosu, dažs spēlē badmintonu vai praktizē kādu no austrumu cīņas mākslas veidiem. Bariņš sieviešu nodarbojas ar ko līdzīgu aerobikai... Kāzu laikā, kas parasti ir gada sākumā, ezera krastmalas puķu dobēs iesēdušas var manīt fotografējamies līgavas (kamēr viņu jaunie vīri turpat blakus acīmredzami žāvājas) - ar kleitām visdažādākajās krāsās un pamatīgu grima kārtu. Tas pieder šī brīža aktuālajai modei, jo kādreizējās salonfotogrāfijas atzītas par neoriģinālām un tās ievietot kāzu albūmā vairs neesot stils.
- JĀAPMEKLĒ LITERATŪRAS TEMPLIS jeb Van Mieu - viens no Hanojas lepnumiem. 1070. gadā to cēla Ly Than Tong dinastija un šeit studēja kroņprincis Van Mieu, kā arī atradās pirmā Vjetnamas universitāte. Sākumā tā bija paredzēta tikai karaļa galmam, taču 1253. gadā karalis to padarīja pieejamu visiem īpašākajiem valsts studentiem. Neraugoties uz tūristu klātbūtni, kas šeit ierodas galvenokārt Konfūcija statujas dēļ, šai vietai piemīt neticams miers - pašā pilsētas sirdī.
- NOTEIKTI AIZEJIET ARĪ LĪDZ SVĒTĀ JOZEFA KATEDRĀLEI (St.Josef's Cathedral, 1883). Tā atrodas uz vienas no Hanojas šarmantākajām ieliņām - Nha Tho, galā un tiek uzskatīta par pirmo franču kolonistu celto ēku Hanojā. Katedrāles arhitektūra ir klasisks jaunās gotikas paraugs un tās iedvesmas avots bijusi leģendārā Parīzes Dievmātes katedrāle Parīzē. Pirmais iespaids ir absolūts pārsteigums - starp klasiskajām šī rajona „cauruļu" ēkām (tube houses) katedrāle izskatās gandrīz kā pasaku brīnums. Turklāt tās celtniecībā līdzās tradicionālajiem ķieģeļiem izmantoti arī tādi neordināri materiāli kā rīspapīrs sajaukts ar cukurniedru sīrupu (javas vietā), savukārt iekštelpas ir pistāciju zaļas.
40 Nha Chung Street