Esence
Autors: Anothertravelguide.com1 ATSAUKSME
Šķiet, Londonas kā Eiropas pirmās metropoles statusa apliecinātāja ir māksla. Tieši šajā pilsētā, ko viens no tās slavenākajiem iemītniekiem rakstnieks Čārlzs Dikenss savulaik raksturoja kā sava iedvesmas avota „maģisko lukturi", sublimējas šodienas mākslas industrija, kura patiesi nopietni spējusi pārsteigt un satraukt mūsdienu pasauli nu jau gandrīz divas dekādes. Londona ir regulārs galamērķis mākslas pasaulei: Teita galerijas izstādes vienmēr bijušas zīmīgs atskaites punkts Eiropas mākslas dzīvē, White Cube, kas pieder slavenajam mākslas dīlerim Džejam Džoplingam, parasti garantē kādu skandālu vai - pieticīgākā gadījumā - intrigu. 2007. gada vasarā tur tika izstādīts Demjena Hērsta radītais ar briljantiem inkrustētais galvaskauss, savukārt 2008. gadā galerija prezentēja brāļu Čepmenu darbu izstādi. Stāstā par mākslu Londonā, protams, nedrīkst aizmirst pieminēt Īstendu - dislokāciju, kur jādodas tiem, kuri ļāvušies tai pilsētai, ko neatrast glancētajās atklātnēs.
Lai arī impērijas „makijāža" joprojām ir viena no Londonas pazīstamības zīmēm, Londona ir gigants, pa kuru jāpārvietojas vai nu taksometrā, kura tēls lielās līnijās ir palicis nemainīgs kopš mašīnu parādīšanās brīža uz ielām, vai sarkanajos autobusos, kas ir tikpat simboliskas parādības. Šī nav vieta rimtām pārdomām un atpūtai, bet gan skrējiens, kura laikā iespējams uzzināt un iegūt neiedomājamas lietas un domas. Šķiet, pat slavenajā Haidparkā jūs biežāk sastapsiet skrējējus nekā tādus, kas laiski sēdētu uz soliņiem vai pastaigās baudītu zaļā zāliena spirdzinošo krāsu.
Un vēl - Londona ir no pilsētām par kurām mēdz teikt - katram sava Londona. Un visai bieži gadās, ka tās pat nekrustojas. Taču vienu gan nevar noliegt - tā ir vieta, kurp aizbraukt un saelpoties tādu aktuālā dizaina, stila, modes, mākslas un gastronomijas koncentrātu, ka atgriežoties sajūtas ir līdzīgas kā pēc nedēļas augstkalnu klimatā. Sarkano asins ķermenīšu (enerģijas, iespaidu) savairojies tik daudz, ka iedvesmas skābekļa pietiek ilgam laikam.
Teksts - Una Meistere, Andrejs Žagars, Daiga Rudzāte