GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Vīne

Baudītāja ceļvedisEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiVērts zinātFitnessInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Esence« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · austrija · Vīne · Esence ·

Esence

Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Esence

Katrai pilsētai piemīt sava smarža. Mēdz uzskatīt, ka Vīne smaržo pēc rozēm. Iespējams, to pilnzieda mirkļos tā arī ir, taču, brīžiem šķiet, ka Vīnei drīzāk piemīt tāda izteikta galējību smarža. Turklāt tā ir tik spēcīga, ka turpina fascinēt atkal un atkal no jauna.

Foto: EsenceFoto: Esence

Vīne tūristu iedzen apjukumā. Neskaitāmie pilsētas slāņi un mēģinājumi uzmeklēt to, kā Vīni redzēja Mocarts, Freids, Nīče, Klimts, Loss, Kokoška. Dižo impērijas galvaspilsētu ar krāšņi pompozo arhitektūru un Ādolfa Losa modernisma Vīni. Vīni, ko iemieso filozofa Ludviga Vitgenšteina 1926. gadā māsai projektā askētiskā, baltā konceptuālisma stila villa, aiz kuras plakātiem aplīmētās sētas šodien atrodas Bulgārijas Kultūras asociācija un Hudertvasera Vīni. Neprātīgais, par Vīnes Gaudi dēvētā Hundertvasera nams atrodas uz Lowengasse un Kegelgasse ielu stūra un atgādina rotaļu māju no visa, ko vien bijis iespējams atrast mantu kastē. Turklāt apbrīnojamā kārtā tas vēl turas kopā. Īpaši dīvains tas šķiet vēlā vakara stundā, kad apkārt nezibina tūristu fotoaparātu klikšķi. Hundertvasers piederēja 50., 60. gadu avangardistiem, hipijiem un performanču meistariem, kurās mēdza izpausties kails, tādēļ nereti tiekot arestēts. Ar arhitektūru viņam nebija nekāda sakara un arī pati ēka izskatās kā mazliet šķībi, greizi izgriezta no zīmējuma.
Un vēl jau ir arī Ādolfa Hitlera Vīne, kuru viņš jaunībā pielūdza, stundām ilgi apbrīnojot operu, parlamenta ēku un Ringa bulvāra arhitektūru pielīdzinādams Tūkstoš un vienas nakts pasakām. Hitlers Vīnē ieradās 17 gadu vecumā, gribēdams Mākslas akadēmijā studēt arhitektūru. Pirmoreiz iestājeksāmenos izkritis, viņš Vīnē palika gadu, par tēva mantojuma naudu, kuru no visiem slēpa, dzīvodams nabadzīgo kopmītnēs un iztiku pelnīdams, pārdodot ebreju gleznu rāmju tirgotājiem akvareļus ar Vīnes peizāžām. Otrreiz netikdams akadēmijā, viņš no Vīnes aizbrauca, to ienīzdams uz mūžu. Pēcāk viņš Vīnē bijis tikai vienu reizi - 1938. gadā, jau fīrera statusā.

Foto: EsenceFoto: Esence

Katru nedēļu vairākas reizes Vīnes Burg Kino jau vairākus gadu desmitus rāda pilsētas klasiku Kerola Rīda Trešo cilvēku (1949). Pa šīs filmas takām pat izstrādāti atsevišķi tūrisma maršruti. Filmas darbība notiek sašķeltajā pēckara Vīnē, kur plaukst uz zeļ melnais tirgus, Donavā peld līķi, taču lielākajai daļai grandiozās pilsētas arhitektūras ir izdevies palikt neskartai. Vīnē pēc sena drauga Harija Laima (Harry Lime) uzaicinājuma ierodas amerikāņu bulvārromānu rakstnieks Martins. Pirmā, kas viņu sagaida, ir ziņa par drauga nāvi traģiskā negadījumā. Sākot to šķetināt, atklājas virkne film noir cienīgu līkloču, Laims (kuru spēlē Orsons Velss), kas, kā atklājas - bijis iejaukts penicilīna afērā, pārdodot to melnajā tirgū, izrādās dzīvs un viņa nāve - fikcija. Filmas kadri ir kā melnbaltas Vīnes pastkartes, fiksējot teju visus slavenākos objektus. Tajā iemūžināta arī leģendārā Vīnes kapsēta, kamerai pārslīdot Bēthovena un Brāmsa pieminekļiem. Un Vīnes dzīvesstila asinīs mājojošais buržuāziskā glamūra šiks. Mirklī, kad Laima draudzene Anna, atklājot viltojumu pasē, tiek lūgta doties uz iecirkni, viens no policistiem panāk viņu kāpnēs: "Te jūsu lūpukrāsa, jaunkundz."
Par savveida Vīnes ikonu kļuvusi Martina un Laima izskaidrošanās epizode leģendārajā pilsētas panorāmas ratā, kas atrodas Pratera parkā. Atrakciju parks te tika izveidots jau 19. gadsimtā un kaut šodien te līdzāspastāv arī mūsdienīgāki izklaides objekti, šai vietai joprojām piemīt tāds mazliet provinciāla kiča šarms. Tāds drusku banāli spocīgs īstums. Panorāmas rats tika uzcelts 1896. gadā - par godu Franca Josifa kronēšanas jubilejai. Tā kabīnes ir sarkani, numurēti, koka tramvajiem līdzīgi vagoniņi, tajos lielākoties stāv kājās, rats griežas ļoti lēni, vienu pilnu riņķi veicot apmēram desmit minūtēs. 1897. gadā atrakciju parkā tika izveidoti arī Eiropā pirmie "amerikāņu kalniņi". Lai cik arī banālas jums nešķistu šāda veida atrakcijas, skats uz Vīni no panorāmas rata ir tā vērts - kaut nenoliedzami papildus pievienoto vērtību tam piešķir Trešais cilvēks.
Ja Vīnē esat sestdienā, labākā vieta, kurp doties jau pašā rīta agrumā, ir leģendārais Naschmarkt tirgus. Kaut tālab vien, ka līdzās tradicionālajam ikdienas tirgum, sestdienās te darbojas arī blusu tirgus. Naschmarkt ir arī viens no lielākajiem atvērtajiem tirgiem Eiropā, šajā vietā jau vairāk kā 100 gadus. Vietējie to dēvē par „city's stomach", un, iespējams, šī ir viena no retajām vietām, kur tikt tuvāk īstajai Vīnei - bez fasādes pūdera. Sestdienās te ļaužu tik daudz, ka, šķiet, adatai nav kur nokrist. Turklāt Naschmarkt spilgti iemieso arī vienu no galvenajām Vīnes raksturiezīmēm - izteiktu multikulturālismu. Līdzās vietējo zemnieku produkcijai, te atradīsiet gan Austrumu garšvielas, gan Vidusjūras un okeāna dzīļu jūras veltes. Visu iespējamo - augļus, dārzeņus, vīnu, sieru, olīvas, lavašu utt. Turklāt tieši blakus „iepirkšanās ielai" ir otra - nosēta visdažādāko virtuvju ēstuvēm. Indiešu, ķīniešu, austriešu, turku, japāņu, grieķu, ēģiptiešu utt. Un tā - aptuveni 500 metru garumā. Ja kārojas, var rītu sākt arī ar austerēm un baltvīnu... Netālu no Naschmarkt atrodas arī Vīnes Secesijas nams - vēl viens no obligātā minimuma pieturpunktiem. Durvis vērusi 1897. gadā, ar mērķi popularizēt Austrijas jaunās avangarda mākslas tendences, ēka tapa pēc Otto Vāgnera skolnieka Jozefa Marijas Olbriha (Joseph Maria Olbrich) projekta. Sava ekstravagantā veidola dēļ nereti dēvēta par svētnīcas un noliktavas krustojumu, tā savulaik izsauca asu kritiku. Taču šobrīd Secesijas nams ar savu zeltīto lauru lapu kupolu, kas vietējo vidū iemantojis apzīmējumu „zelta kāposts", noteikti ir viens no pilsētas atpazīstamākajiem simboliem.

Vēl Vīnē noteikti piedien rītu sākt ar kafejnīcas apmeklējumu. Tā ap desmitiem, ne agrāk. Galu galā, kafejnīcas jau arī ir Vīnes izgudrojumus, nereti dēvētas par vietējo otrajām mājām. Vien vērts atcerēties, ka tāpat kā ar valšiem un putukrējumu, Vīnes krāšņā fasāde vienmēr alkaini maskējusi ne tik patīkamo. Arī kafejnīcas nebūt nav tikai Vīnes joie de vivre un šķietami bezrūpīgās ikdienas simbols. Viena no 19. gadsimta Vīnes lielākajām problēmām bija dzīvojamās telpas nepietiekamība, kafejnīcu šarmam zināmā mērā kalpojot kā bēgšanai no ikdienas. Vīnē teju visam ir stāsts un teju visam - vismaz divas puses, tādējādi padarot šo pilsētu tik unikālu, intriģējošu un vienlaikus līdzīgu neatrisināmam kalambūram.

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: