SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Viena diena Minskā

Iespējams, lai atlobītu slāni pēc slāņa, lai taustītos dziļāk Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas noslēpumos, vispirms ar cienību jānovērtē pašu vietējo marķētie maršruti un vietas, ar kurām tie lepojas visupirms un vislabprātāk. Pēdējās desmitgades Minskas ievērojamāko un tālredzīgāko projektu - Pasažieru stacijas, Minskas Arēnas un Nacionālās bibliotēkas izveide prasījusi lielu ieguldījumu un sniedz nenovērtējamu atdevi jau tagad. Tāpēc, it kā uzplēšot augšējo stikla virskārtiņu, dosimies pr. Nezavisimosti ielas garumā un palūkosimies cauri šī gadsimta stiklotās būvmākslas paraugiem, pa ceļam novērtējot 50. gadu noslēgtos akmens konglomerātus.

Minskas pasažieru dzelzceļa stacijas durvis noteikti ir durvis uz pašu Baltkrievijas galvas pilsētu - kā nekā dzelzceļa koridori uz Minsku atved ceļiniekus no tādiem starptautiskiem galamērķiem kā Berlīne, Prāga, Kijeva, Rīga un Varšava. Centrālās dzelzceļa stacijas jaunā ēka būvēta pēdējā desmitgadē - laikā, kad Minskā realizēts ne viens vien centiens padarīt pilsētu vēl gaišāku un atvērtāku. Lielas daļas jaunās ēkas būvniecībā, tostarp jumta segumam, izmantoti stikla materiāli, un jaunā stacijas ēka organiski sakausēta ar 40. gados būvēto veco piepilsētas zāli, kas nu jau ierindota pilsētas kultūras pieminekļu sarakstā. Minskas pasažieru stacija šobrīd tiek uzskatīta par modernāko NVS valstu dzelzceļa termināla paraugu.

Minskas dzelzceļnieki parūpējušies arī par ko tādu, ar ko nebūt nevar lepoties kura katra Eiropas dzelzceļa stacija, proti, ar VIP zonu jeb SV Club. Kluba telpās bez maksas var atpūsties tie, kas ieradušies Minskā vai prom dodas, tā saucamajās, paaugstināta komforta kupejās, savukārt, samaksājot 4-5 dolārus, telpas izmantot līdz pat trim stundām var ikviens. SV Club ir lieliska vieta, kur iedzert kafiju, pārskatīt kartes un maršruta plānu, netraucēti veikt zvanus - rietumiem pavisam saprotamā interjera vidē, kurā neuzbāzīgi iepludināta dzelzceļa atribūtika - vecs vilciena ritenis vai kabas (dzelzceļnieku valodā „kabas" - skavas, ar kurām sliežu stiprinājumi tiek piestiprināti pie gulšņiem), nodrošināts arī patīkams apgaismojums un mūzika.

Iepretim stacijai slejas divas dvīņu ēkas, tā saucamie, „Minskas vārti", kas sniedz veselu mācībstundu tiem, kas mīl pilsētu būvsiluetus salikt kā grāmatzīmes pie noteiktiem paragrāfiem būvmākslu grāmatās. Šie vienpadsmit stāvus augstie dzīvokļu nami būvēti pagājušā gadsimta 50. gados - laikā, kad Padomju Savienības teritorijā iezīmējās staļinisma arhitektūras stilistika, saukta arī par staļinisko gotiku. Šādi laukumu un skvēru sānu flanga dubultie marķieri atpazīstami no Berlīnes līdz pat Sibīrijai. Savukārt citi Minskas spilgtākie staļinisma arhitektūras paraugi sazīmējami tādās ielās kā Ļeņina, Kamsamolskaya, Kamunistychnaya, Neatkarības laukumā un citur.
2011. gada pavasarī „Minskas vārtu" kreisās puses ēkai tika uzstādīts atjaunotais pulkstenis, kura eksterjers saglabāts autentisks, bet vēderā iedarbināta jauns Šveices pulksteņa mehānisms. No 50. gadiem līdz vēl nesenai pagātnei - ik dienas pulksteni regulēja ar rokām, reizi nedēļā mehānismu eļļoja, uzgrieza un pārvilka.

Runājot par pulksteņiem - bez laika skaitīšanas Minskā nepaliksiet, jo ik kvartālā laiku skaita kāds sabiedriskais pulkstenis. Un kā gan citādāk - 1953. gadā dibinātā Minskas pulksteņu rūpnīca Luch (Луч) ar teju neiznīcināmiem pulksteņiem ir Baltkrievijas lepnums.

Kad esat atskurbis no stacijas un tās apkārtnes megapoles plašuma, nemaz negatavojaties atslābumam. Pilsēta tikai pieņemas spēkā. Bulvāru, avēniju un laukumu vēriens liek justies kā uz milzu delnas ar plašām ielu līnijām, no kurām vien var zīlēt, kad to plūdums satecēs kādā šaurākā posmā un gaišo ēku fasādes nomelnēs. Taču tas nenotiks. Kara laikā tika nopostīti teju 90% pilsētas, taču pēckara periods baltkrievu būvniecībā izdzēsa jebkādus mazvērtības kompleksus. Tā tika celta pamatīga, plaša, gaiša un cerīga, kara šausmām un depresijai pāristāvoša.

Lai gan ir kāda zīmīga ēka, kuru kara izkapts tā arī nenopļāva. Pie Neatkarības laukuma slejas Otro Pasaules karu pārcietusī šodienas Parlamenta ēka, kas būvēta 1934. gadā. Tās paglābšanu apvij gana šarmants kara varoņu stāsts - ēku kara laikā ieņēma vācu armijas spēki, savukārt karam beidzoties un armijai atkāpjoties, ēka tikusi atstāta mīnēta ar lieljaudas mīnām. Savlaicīgi noreaģējot - veiksmīgi tikuši pārgriezti pareizie vadi un spridzināšana deaktivizēta. Acīmredzot kam nav lemts - nav lemts, jo arī ģerbonis, kas rotāja nama fasādi nebija nedz notriecams, ne noskaldāms, ne kā citādi novācams, tāpēc nekas cits neatlika kā vāciešiem ievācoties, savu simboliku likt pa virsu. Lai vēlāk, pēc ēkas izglābšanas operācijas, svinīgi tiktu novākta arī simbolika.

Savukārt Ļeņina piemineklis visā savā godībā un sev raksturīgajā pozā slejas Parlamenta ēkas pakājē. Pasludinot Baltkrievijas neatkarību, tika izdots rīkojums, ka visiem pieminekļiem, lai ko tie godinātu, lai kur tie atrastos, ir jāpaliek savās vietās. Tā kā padomju varas liecības uz ielām Minskā nav nekāds brīnums.

Neatkarības laukuma malā uz balto un smilškrāsas ēku fona, gluži kā veca večiņa iegrimusi lūgsnās, notupusi Svētā Simona un Helēnas jeb Sarkanā baznīca. Nelielā, pagājušā gadsimta sākumā celtā, sarkano ķieģeļu baznīciņa ir nozīmīgs garīgās kultūras centrs, kura ietvaros darbojas gan kristīgais teātris, gan kristīgais radio. Savukārt dievkalpojumi notiek vairākās valodās, tostarp, poļu un ukraiņu.

Savukārt, zem laukuma apzaļumotajām velēnām un betona seguma plāksnēm, pazemē neuzmācīgi ieslēpies vērienīgs tirdzniecības centrs, par kuru būtiski nekas neliecina, vienīgi nelieli uzraksti virs pazemes ejām. Minska salīdzinoši nav komercijas izbojāta - lielus un kliedzošus reklāmas plakātus trīsstāvu fasādes lielumā neredzēsiet, vien kodolīgas veikalu izkārtnes virs durvīm un gaumīgi iekārtotus skatlogus.

Gar Neatkarības laukumu iet Проспект Независимости - iela, kas taisna kā nogrieznis, novilkta cauri visai Minskai, un kuras ceļā iegadās ne viena vien pilsētai zīmīga vieta.
Iela stiepjas gar pilsētas botāniskajam dārzam, parkiem, tostarp Парк Чалюскiнцаў, kura 78 hektāri iekārtoti pilsētnieku, jo sevišķi, bērnu atpūtai. Bez kinoteātra un atrakciju parka, šeit aizvien saglabājusies bērnu dzelzceļa līnija (Детскую железную дорогa, просп. Независимости 86, www.railwayminsk.by/child), kas izmet līkumu cauri parkam. Lai gan dzelzceļš ir apmēros mazāks, tas darbojas pēc visiem standarta dzelzceļa parametriem, bet apkalpe - mašīnisti, konduktori, kontrolieri, dispečeri - ir bērni, kuri ar izcilību mācībās un citās jomās izpelnījušies iespēju tajā strādāt un nopelnīt arī savu tiesu kabatas naudas.

Lai gan pilsētas būvniecība ir plaša un vērienīga, tajā sava vieta ir mežu teritorijai ar dabisku koku audzi, kas dzīvo savu brīvdabas dzīvi - ja zars tur nokrīt, tas tur paliek un satrun. Iespējams, tāpēc pilsētas gaisu šeit neaizķepē smogs. Autosatiksmi Minskā var raksturot kā salīdzinoši mērenu - vietējie labprāt izmanto sabiedrisko transportu, kas ir lēts un ērts.
Bez teju uz ādas sajūtamās gaisa tīrības, nepamanīta nepaliks lielpilsētai neraksturīgā ielu tīrība. Tīrība pēdējās divās desmitgadēs Baltkrievijā ir izveidojusies teju kā pašcieņas jautājums. Vietējie ievēro principu - aiz sevis visu atstāt tā, kā vēlētos ieraudzīt ierodamies.

Pr. Nezavisimosti (Проспект Независимости) aizved līdz pat Nacionālajai bibliotēkai (просп. Независимости 116, www.nlb.by), kas tika atklāta 2006. gada 16. jūnijā. Arhitektu Mihaila Vinogradova un Viktora Kramarenko radītais stikla un metāla romboedra kubs ir galvenais valsts informācijas un kultūras centrs, kura pirmie trīs stāvi paredzēti apmeklētāju kustībai, bet tā „dimanta kodols" - bibliotēkas kolekcija ar 8 miljoniem vienību, ieslēpts dziļāk un augstāk 19 bibliotēkas stāvos, un tam ierobežota pat personāla pieeja.
Dienas vidus bibliotēkas klusumu iztraucē tikai mehāniska grāmatu slīdlentes dūkšana virs galvas, kas nedaudz atgādina kādu ainu no zinātniski-futūristiskā-fantastikas filmu žanra. Pārdomāta un moderna ir arī bibliotēkas apgaismošanas sistēma, kurā plašo telpu izgaismošanai vajadzīgos milzu gaismekļus aizstāj vien daži rūpīgi apslēpti prožektori un atstarotāji, kuri starus izkliedē, radot visaptverošu un vienveidīgu gaismu.
Savulaik gatavojoties bibliotēkas atklāšanai, tika izsludināts konkurss baltkrievu māksliniekiem par iespēju viņu darbus izstādīt bibliotēkas pastāvīgajā ekspozīcijā. Tagad bibliotēkas gaiteņu atturību iekrāso Baltkrievijas mākslinieku lielformātu darbi ar spilgtu baltkrievu tēlotājmākslas rokrakstu - gan metālmākslā, gan tekstilmākslā, gan krāsainā krīta tehnikas glezniecībā.

Ja izdodas nokļūt uz bibliotēkas jumta terases, tad kā uz izritināta zaļa paklāja Minska atklāj savu veselumu. Ēku puduri atgādina baltā tāfeles krīta kārbiņas saturu, kurā vēl nelietotajiem līdzās ievietoti arī īsākie - jau padilušie, katrs ar citādāku spices šķautni. Virs meža zaļā paklāja izšaujas arī Politehniskās universitātes raķete - kuģim līdzīgas ēkas bura. Tā vien no 72 metru augstuma izskatās, ka Minska vēl tikai lauž savas spices cauri zaļajam, blīvajam paklājam.

Otrs Minskas lepnums, arī teju stiklā izpūsts, meklējams Minskas olimpiskā centra tuvumā. Arī pats Minskas, kā sacīt, sportiskais gals ar veloceliņu infrastruktūru, peldvietām (tostarp nūdistu), tenisa un futbola laukumiem modinātu baltu skaudību lielai daļai Eiropas pilsētu iedzīvotāju, tāpat kā pati Minskas Arēna (pr. Pobediteleiy 11). Arēnas būvniecības izmaksas sastādījušas 350 miljonu dolāru un šobrīd tā ir viena no Eiropas unikālākajām arēnām. Minskas arēna ir ne tikai Kontinentālās hokeja līgas kluba Minskas "Dinamo" mājvieta, tā būs arī viena no 2014. gada Pasaules čempionāta hokejā - mājvietām. Paralēli sporta kompleksā darbojas arī velotreks, ātrslidošanas un hokeja treniņu halle, badmintona laukumi, kuri pieejami jebkuram. Arēnu iecienījuši pasaules slaveni skatuves mākslinieki - Sting uz Minskas Arēnu jau pāris mēnešu laikā dodas atkārtoti.

Svisločas upes malā, pie bijušās Minskas vecpilsētas maliņas ir vērts apskatīt kādu īpašu salu - „Asaru salu", kas izveidota kā piemiņas memoriāls Afganistānas karā kritušajiem Baltkrievijas pilsoņiem. Šī skaistā un emocionālā vaibsta Minskas sejā iniciatores savulaik bijušas kritušo karavīru mātes. Iespējams, jūsu ciemošanās reizē pie glāzītes un sveces šeit kavēsies gados vecāki kungi. Šī ir vienīgā vieta Minskā, kur neviens milicis neaizrādīs par alkohola lietošanu, jo tāpat vien uz salu dzert neviens nedodas.

Tādu īsto sadzīves garšu, protams, nekur citur labāk nesagaršosiet kā tirgū. Komarovski Market tiek uzskatīts par labāko lauku labumu un pārtikas tirgu Minskā. Lai gan verot apjumtās tirgus vietas durvis, liksies, ka lejup esošais gaišais, plašais placis ir jums pie kājām, saimnieces ar lieliem plēves priekšautiem aiz gaļas un dārzeņu letēm jums savu vietu parādīs - šerpuma neizbēgsiet. Pie tam dažam no viņām ir tas, kas daudzviet sen vairs nav pieejams, piemēram, dzīvsudraba termometri, Analgīns un Valokardīns, tāpēc sakodiet zobus un paši protiet saskaitīt n-tos tūkstošus rubeļus. Sapērciet tik, cik varat panest - polietilēna apdrukāto maisiņu tirdzniecības stendu šeit ir ne mazums. Kā īpašu "dārgumu" un ne par zemu cenu tajos, iespējams, sazīmēsiet arī Skandināvu pārtikas tīkla RIMI sarkano simboliku.

Ja jums ir nopietnāka interese par Baltkrievijā ražotām precēm, ir vērts aizstaigāt uz universālveikalu GUM (ГУМ, pr. Nezavisimosti 21, www.gum.by/about.html), kur atrodamas kvalitatīvas baltkrievu preces par labām - valsts regulētām cenām.
Bet šeit pie Komarovski labāk uzkavēties pietirgus laukumā - izstāvēt rindu pēc īstā kvasa, piesēst uz soliņa un nesteidzīgi nolūkoties šejienes rosībā, bērnu rotaļās pie strūklaku ūdeņiem un pikējošos baložos...

^{Foto: Raitis Plauks / f64}

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.