Modernās mākslas muzejs / Mrbab – Musée d'art Moderne
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Protams, šī muzeja slavenākais darbs ir Žaka Luī Davida „Marata nāve", taču šajā 19.-20. gadsimta mākslas kolekcijā ir arī daudz citu šedevru. Muzejs tika atvērts 1984. gadā neoklasicisma ēkā Karaliskajā laukumā, ekspozīciju izkārtojot tematiskā un hronoloģiskā secībā sešos stāvos. 19. gadsimta glezniecība pārstāvēta visos nozīmīgākajos laikmeta virzienos. 18./19. gadsimta mijas neoklasicismu iezīmē jau minētais Davids, arī Žans Ogists Dominiks Engrs, Fransuā Žerārs, Matjē un Filips van Brē un jo īpaši, Fransuā Žozefs Navē. Pēc Beļģijas neatkarības iegūšanas 1831. gadā sabiedrībā aktuāli kļuva nacionālisma un heroisma jēdzieni, kas izpaudās arī mākslā. Gan Gustafa Vapersa darbu „1830. gada septembra epizodes Rātsnama laukumā Briselē", gan Antuāna Vīrca gleznas raksturo trauksmainas emocijas un teatrāli efekti. Beļģu meistariem blakus arī slavenie franču romantiķi - Teodors Žeriko un Ežēns Delakruā. Savukārt kaislība pret nacionālo un lokālo pagātni izpaužas Luī Gallē un Anrī Leī historisma gleznojumos, spēcīgi kontrastējot ar Žana Fransuā Portēla eksotisko orientālismu. 19. gadsimta vidū mākslā ienāca reālisms, izpaužoties gan ainavās (Teodors Furmuā, Luī Artāns de Senmartēns, Gijoms Vožels, Ipolits Bulenžē), gan industriālā laikmeta tematikā (Šarls de Grū, Kontantēns Menjē, Šarls Ermāns, Leons Frederiks, Ežēns Lermāns). Beļģu impresionismu pārstāv Emils Klauss, Felisjēns Rops un Anna Boha, savukārt puantilismu - Pols Siņaks, Teo van Riselbergs un Henrijs van de Velde. Postimpresionisma izpausmes redzamas Pola Gogēna „Bretoņu krucifiksā", kā arī nabistu Pjēra Bonāra un Eduāra Vijāra darbos. Īpaši iecienīts virziens Beļģijā 19./20. gadsimta mijā bija simbolisms, daudzi pazīstamākie simbolisti nākuši tieši no Beļģijas. Simbolisma mākslā svarīgi nebija attēlot realitāti, bet norādīt uz noslēpumaino, atmodināt cilvēku un lietu slēpto dvēseli poētiskā un dažkārt sāpjpilnā veidā. Ekspozīcijā redzami izcilo beļģu simbolistu Fernāna Knofa, Žana Delvilla, Vilema Degūva de Nunka darbi, kā arī atsevišķa zāle piešķirta visslavenākajam beļģu simbolistam - Džeimsam Ensoram. To visu skaisti noslēdz izsmalcinātā angļu prerafaelīta Edvarda Bērna-Džonsa glezna „Psīhes kāzu procesija".
Arī 20. gadsimta mākslas kolekcijā pārstāvēti visi „ismi" - fovisms, sirreālisms, abstrakcionisms, „Jaunā beļģu glezniecība", Kobras kustība u. c. Tā visa kontekstā visiespaidīgākais, protams, ir sirreālists Renē Magrits - muzeja 26 darbu krājums ir lielākā un nozīmīgākā Magrita kolekcija pasaulē.
12/2010