GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Brisele

Baudītāja ceļvedisFoto galerijasKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesUrbānā leģendaArhitektūras tūrismsLabākie ceļvežiInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Čurājošais sunsBriseles komiksu maršruts« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · beļģija · Brisele · Urbānā leģenda ·

Briseles komiksu maršruts

Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Briseles komiksu maršruts

Kā zināms, Brisele ir komiksu galvaspilsēta un kopš 1989. gada tai ir arī savs komiksu muzejs – Belgian Comic Strip Center. Kurš vienlaikus atrodas arī unikālās telpās – slavenākā beļģu jūgendstila arhitekta Viktora Ortas 1906. gadā projektētā noliktavas ēkā. Tās pasūtītājs savulaik bija Waucquez ģimene, kas nodarbojās ar audumu vairumtirdzniecību. Līdzās pastāvīgajai ekspozīcijai, muzejā ik pa mirklim notiek arī dažādas izstādes, tajā ir lieliska komiksu grāmatnīca un, reizēs, kad klajā nāk kāds jauns komiksu izdevums, te nereti iespējams sastapt arī to autorus – autogrāfa vietā grāmatā iegūstot turpat zīmētu komiksu. Beļģu komiksu māksla strauji attīstījās pirms Otrā pasaules kara un īpašu uzplaukumu piedzīvoja 50. gados. Tiek izšķirtas divas komiksu „skolas" - franču un flāmu. Starp franciskajiem komiksiem visnozīmīgākais autors ir Eržs (Herge), kurš radīja leģendāro Tintinu (Tintin), savukārt flāmu skolas vispazīstamākais vārds ir Villijs Vanderstēns, kura varoņi bija Suske un Viske. Muzejā šī beļģu „devītā māksla" reprezentēta palielinātos zīmējumos un trīsdimensiju modeļos. Pamatekspozīcijas pirmajā daļā vizuāli krāšņi izstāstot stāstu arī par komiksu grāmatu rašanos un attīstību.

Ideja par komiksu stāstu pārvērst arī Briseles ielas aizsākās 1991. gadā – kā pilsētas domes un Komiksu centra iniciatīva. Kaut arī daļa “komiksu ielu” nosacīti atrodas pašā pilsētas centrā, daža no tām ir tik labi apslēpta mazās sānielās, ka mazliet bērnišķīgs atklājēja adrenalīns uzplaiksnī arī skeptiskākos prātos.

Foto: Briseles komiksu maršruts

Broussaille by Frank Pe

Lai piedzīvojumam piešķirtu papildus intrigu, centrālākās adreses jeb “sienas”, kas atrodas netālu no Briseles galvenā laukuma, vislabāk uzmeklēt vēlākā vakara stundā, kad ielas ir gandrīz tukšas un tūristu pūļi nestīvējas arī ap “čurājošo puisīti”. Rue Plateesteen, tieši blakus tāda paša nosaukuma kafejnīcai, atrodas pirmā komiksu freska Briselē – tās varonis ir Broussaille no tāda paša nosaukuma beļģu komiksu mākslinieka Frank Pé sērijas. Viņš ir Briseles iedzimtais, uzaudzis Luksemburgas rajonā – šobrīd Eiroparlamenta sēdeklī.

Foto: Briseles komiksu maršruts

Zīmējumā viņš kopā ar draudzeni šķērso ielu, uz kuras atrodas freska. Savukārt tieši iepretim - Rue du Marche au Charbon 60, ieslēpusies nelielā ielokā blakus Le Lombard kafejnīcai, atrodas freska ar ainiņu iz šīs pašas ielas dzīves pirmā pasaules kara laikā. Tajā attēlots fragments no Francis Carin komiksa “Nāve operā” (Death at the Opera), kura varonis, karaļa Džordža V slepenais aģents Victor Sackville Briselē ieradies slepenā misijā...

Foto: Briseles komiksu maršruts

Ric Hocket by Tibet

Pavisam netālu – mazā šķersielā (Rue du Bon Secours 9) atrodas vēl viena no pirmajām Briseles komiksu freskām, tās autors Tibet – labākajās trompe-l'oeil tradīcijās, “iekāris” savu varoni Ric Hochet jumta karnīzē vizuāli meistarīgi sapludinot fasādi ar ēkas arhitektūru un bruģēto ieliņu.

 

Briseles neparastākā iela

Foto: Briseles komiksu maršrutsFoto: Briseles komiksu maršruts

Savukārt pavisam netālu no Rue Danseart, kur sakoncentrējies viss beļģu dizaina zieds, ir maza, dīvaina ieliņa Rue des Chartreux. Viena no tās leģendārākajām iemītniecēm ir kafejnīca Greenwich, kas slavena ar to, ka Briseles slavenākais sirreālists Renē Magrits te mēdza iegriezties uzspēlēt šahu. Jeb mēģināt pārdot savus darbus, jo šahā, maigi izsakoties, viņš bija pilnīgs lūzeris. Kad kādam no viņa patstāvīgajiem kompanjoniem, kam viņš regulāri zaudējis, vaicājuši, kāpēc tas no viņa ņemot naudu – ne gleznas, viņš atbildējis: “Ja viņš glezno tāpat kā spēlē šahu, labāk, ka man ir viņa nauda.” Pateicoties šaha spēlmaņiem un nemitīgai koncentēšanās spriedzei gaisā, ziedu laikos Greenwich tikusi dēvēta arī par pilsētas klusāko kafejnīcu. Pie garderobes vēl glabājas vecais kases aparāts – tāds antīks vectētiņš. Acīmredzot, importēts no Anglijas, jo uzraksts liecina, ka norēķini iespējami mārciņās. Diemžēl šahu gan mūsdienās te neviens vairs nespēlē un nesen kafejnīca piedzīvojusi arī pamatīgu rekonstrukciju. To veica beļģu arhitektu birojs Robbrecht and Dae, skrupulozi uzprišinot vēsturisko 1914. gada jūgendstila interjeru, kura pērle ir stiklotais griestu kupols.Kā jau šādās reizēs mēdz būt, pēcāk daudzi runāja, ka Greenwich dvēsele ir neglābjami zudusi. Proti, nekas vairs nebūs kā agrāk. Tā teikt, patina izmēzta kopā ar zirnekļtīkliem. Varbūt, kā agrāk arī vairs nav, bet savs smeķis šai vietai ir joprojām. Noteikti vērts nokāpt pagrabstāvā, kur atrodas kolorītākā tualete visā Briselē – ar autentisku jūgendstila interjeru, melnbaltām flīzēm un dekoratīviem tērauda kalumiem – durvīm, kas ved uz “vīriešu pusi”. 

Foto: Briseles komiksu maršruts

L'Ange De Engel by Yslaire

Rue des Chartreux iemītnieku vidū ir arī lielisks vintage veikals Gabriele Vintage. Tā dibinātāja – kostīmu dizainere Gabriela Volfa (Gabriele Wolf), savulaik bijusi viena no pirmajām šīs ieliņas radošajām iemītniecēm. Viņas veikaliņu, kura specializācija ir 1920.-1980. gadu tērpi un aksesuāri, iecienījuši gan modes dizaineri, gan teātra un kino ļaudis. Atrast te var visu iespējamo – 20. gadu kleitas, 50. gadu aksesuārus, 80. gadu pārmērību ekstravagances, neordināras cepures un aksesuārus. Otrpus ielai mājo ekscentrisks dizaina priekšmetu veikals Espace Bizzar, bet tieši tam blakus – no 22 metrus augstas sienas garāmgājējos noraugās eņģelis no beļģu komiksu mākslinieka Yslaire 80. gadu komiksu stāsta XX Ciel.

Līdzās citiem savdabjiem mazo ieliņu grezno arī divas metāla koku skulptūras – lampas, kas te tika uzstādītas 90. gadu beigās. Tās ir piecus metrus augstas, tumšos metāla zarus rotājot mazām spuldzītēm. Dienas vidū neieslēgtas, tās izskatās pēc sirreāliem dīvaiņiem no Magrita arsenāla.

Bet vissavdabīgākais Rue des Chartreux iemītnieks sastopams pašā tās galā – krustojumā ar rue du Vieux Marche. Tiesa, nezinot tam viegli paskriet garām – kopējā ielas koloristikā tas iekļaujas tik organiski, ka gandrīz saplūst ar bruģi.  Īpaši, ja diena ir tik pelēka, kādas tās rudeņos un ziemā Briselē mēdz būt. Šis kāds nav neviens cits kā “čurājošs suns”, kas nevērīgi pacēlis kāju pret apbružāto zaļo ietves stabiņu. Ironisks saržs par Briseles ikonisko “čurājošo puisīti”. Tiesa, atšķirībā no pēdējā – te neviena tūrista ar fotoaprātu nemana. Bronzas suni sauc Zinneke, kas tulkojumā nozīmē klejojošs suns, konceptuāla pamatojuma tīkotājiem ļaujot vilkt paralēles ar Briseles daudznacionālo kolorītu. Skulptūras autors ir beļģu skulptors Tom Frantzen un stāsta, ka suņa prototips dzīvojot turpat apkaimē, iespējams, jums varbūt pat laimēsies viņu satikt. Starp citu, 1998. gadā te iemājojušais suns ir trešā “čurājošā” skulptūra Briselē – jo, kā zināms, slavenajam Mannekenpis (1619) 1987. gadā uzradās draudzene – visai nekautrīga “čurājošā” maza meitene, kuru no brutāliem vandāļiem – garāmgājējiem gan aizsargā metāla režģis. Tādējādi var teikt, ka šobrīd viņi ir jau trīs jeb vesela ģimenīte.

Foto: Briseles komiksu maršruts

Pāris minūšu gājiena attālumā no Rue des Chartreux rodams arī beļģu modes “svētceļnieku” slavenākais pieturpunkts – pazīstamā  konceptuālista Martin Margiela pirmais veikals, kas savulaik kļuva par Maison Martin Margiela nu jau globālās impērijas sākumpunktu. Kaut pats dizainers 2009. gadā paziņoja par aiziešanu no modes biznesa, viņa nams turpina pastāvēt - saglabājot uzticību tā radītāja stilam. Šoruden tas nokļuva publicitātes degpunktā, pateicoties plaši izreklamētajai Maison Martin Margiela sadarbībai ar zviedru masu modes haizivi H&M. Ironiski, bet dīvainas sagadīšanās dēļ tieši Margiela arī vistiešākajā veidā nācās izbaudīt šīs sadarbības blaknes – nedēļu pēc brenda kolekcijas debijas H&M, kāds ielu mākslinieks naktī nopūta tā Briseles veikala viscaur balto fasādi ar galvaskausiem un sarkanmelnu grafiti, paziņodams, ka tādējādi protestē pret uzpūsto luksusa pasauli. Novembra beigās grafiti vēl nebija aizkrāsots, vēsturiskā nama fasādei atgādinot ar rupjiem krāsu triepieniem sašvīkātu audeklu. Kā paziņoja ielu mākslinieks ar segvārdu Kidult:  “Visi šie veikali savulaik izmantojuši grafitti kā komerciālu instrumentu, lai iegūtu vairāk naudas un būtu “cool|”, nezinot neko par pašu kultūru. Es viņus nevis vienkārši pasveicināju, bet, ja viņiem patiešām patīk graffiti, es viņiem iedevu to, ko viņi mīl.”

Turpat blakus spontānajam grafiti – ielas pretējā pusē (Rue de Flandre 109), ir arī “leģitīms gleznojums” – viena no “komiksu maršruta” sienām. Komiksu mākslinieka Dupa parodija par “čurājošo puisīti”. Tā vietā viņš strūklakā iesēdinājis savu varoni Cubitus – lielu, baltu suni, kas apveltīts ar spēju runāt cilvēku valodā. Viņš dzīvo kopā ar savu saimnieku, izbijušu jūrnieku un pārņēmis teju visas cilvēka īpašības – staigā uz divām kājām, ķepu vietā viņam ir rokas; vienīgās suniskās iezīmes, kas viņā saglabājušās, ir vājība pret kauliem un ienaids pret kaimiņos mītošo kaķi. Var redzēt, ka arī šajā gadījumā tūristu iekāres objekta loma viņam nenoliedzami patīk. Kamēr pats “čurājošais puisītis” šajā ainā noraugās ar acīmredzamu neapmierinātību...

Foto: Briseles komiksu maršruts

Sirreālistu kafejnīca

Vēl viena iela, kuru vērts iegaumēt Magrita un komiksu cienītājiem, ir Rue des Alexiens. Tās 55. namā atrodas bārs La Fleur en Papier Doré, kuru20. gadsimta sākumā – izbijušā 18. gadsimta klostera ēkā, atvēra mākslas dīleris Greet Van Bruaene jeb “mazais Žerārs”, kā viņu bija iesaukuši vietējie. Drīz bārs kļuva slavens kā sirreālistu pulcēšanās vieta, tā pastāvīgo apmeklētāju pulkā bija gan Magrits, gan Pols Rūžs (Paul Rouge) un Marsels Lekompte (Marcel Lecomte). Ja var ticēt mītiem, tieši šeit Magrits esot sarīkojis savu pirmo izstādi, toreiz būdams vēl gauži mazpazīstams mākslinieks. Kā jau ar māksliniekiem tas daždien mēdz gadīties, tiem lielākoties nekad nav bijis naudas un viņi norēķinājušies skicēs un zīmējumos, kā arī aprakstot bāra sienas. Daļa vētrainās pagātnes zīmju te joprojām saglabājušās – arī elkoņu nodeldētajos un saskrāpētajos koka galdos. Dibentelpā, kas joprojām kalpo par izstāžu un dzejas lasījumu vietu, pie sienas ir melnbalta fotogrāfija, kur visi sirreālisti redzami pozējam kroga ārpusē. Pēc kara te mēdza iegriezties arī dažs labs Eiropas avangarda mākslinieku grupas CoBrA pārstāvis. Kustības mūžs nebija ilgs – vien no 1948. līdz 1951. gadam. Poētiski asociējot sevi ar visa jaunā vēstnešiem - “pavasari” un “bērnu”, uz kara krāsmatām viņi tiecās radīt jaunu estētiku. Viņu stilu raksturoja spontantāte – gluži kā bērni viņi alka strādāt impulsīvi, ļaujot vaļu fantāzijai, daudz krāsām un eksperimentējot ar visdažādākajiem materiāliem. CoBrA pārstāvju vidū bija arī beļģu rakstnieks Hugo Claus, kas La Fleur en Papier Doré savulaik esot grandiozi nosvinējis savas pirmās kāzas. 2008. gadā pretrunīgus disputus izraisīja viņa nāve, jo ciezdams no Alcheimera slimības, viņš izšķīrās par eitanāziju, kas Beļģijā ir legāli atļauta.

Pati pārsteidzošākā La Fleur en Papier Doré ir sajūta, ka interjers laikam ritot tikpat kā nav mainījies. Tam mazliet atgādinot pieputējušu, bohēmisku alu, pārpilnu antīku priekšmetu un kiča elementu. Te vienmēr valda pieklusināta pustumsa un neticami mājīga atmosfēra – īpaši vēsās ziemas dienās. Grīdas klāj vēl vecās, nodeldētās flīzes, bet pie sienām nav gandrīz nevienas brīvas vietas – runā, ka kopumā La Fleur en Papier Doré kolekcijā ir vairāk kā 400 ierāmētu skiču, zīmējumu, fotogrāfiju, avīžu izgriezumu utt. Vasarās atvērta arī iekšpagalma terase, kuru kopš 2011. gada grezno komiksu mākslinieku De Marck un De Wulf radīta freska. Bāra pastāvīgo viesu vidū savulaik bijis arī slavenā Tintina radītājs Žoržs Prospers Remī (Georges Prosper Remi) jeb Eržs (1907-1983). Ņemot vērā bāra ikonisko pagātni, Briseles vadība tā fasādei, trim galvenajām telpām, kā arī virknei mēbeļu un interjerā rodamo artefaktu piemērojusi kultūras pieminekļu aizsardzības statusu. Varbūt La Fleur en Papier Doré nav gluži īstā adrese, kurp doties vakariņās (bārs tomēr), taču iedzert kausu alus vai glāzi vīna te noteikti ir vērts. Gribot negribot, ieslīgstot mazliet melanholiskās pārdomās par laiku, kuru nav iespējams pagriezt atpakaļ. Tāpat kā iztulkot neskaitāmo švīkājumu un skrāpējumu zīmes nodeltētajos koka galdos.

Uz šīs pašas ielas atrodas arī mazs, šarmants restorāns ar neparastu nosaukumu – Bleu de Toi jeb traks pēc tevis. Tajā saimnieko divas neticami viesmīlīgas lēdijas, kamīnā deg dzīvā uguns un pie sienas ir vorholiskais Love. Atsegtas ķieģeļu sienas, antīki spoguļi un daudz zilās krāsas. Tāds piesātināts Iva Kleina zilais un modernisma elpa mākslas darbos. Atmosfērā valda savveida intelektuālais romantisms jeb mazliet no abiem, ik pa mirklim vairāk ieslīdot vienā vai otrā noskaņā. Mazā restorāna specializācija ir bintjes jeb pildīti kartupeļi, kas te tiek pasniegti 18 dažādos veidos. Tiesa, ne mazāk izcils ir arī grilēts omārs un briedis. Briseles humora sajūtai atbilstoši, pie kafijas saimniece pasniedz mazas šokolādītes, kuru viena mala izskatās kā pabijusi peles zobos. “Tā nav pele,” viņa smaida. “Tas ir beļģu dizains.”

Foto: Briseles komiksu maršruts

Le Jeune Albert by Yves Chaland

Pārdesmit metrus no Bleu de Toi ir vēl kāds kolorīts šīs nelielās ielas pieturpunkts. 110 metrus augsta freska, kuras varonis ir mazais, nešpetnais puišelis Alberts, kurš spēj sagādāt galvassāpes ikvienam, kas tajā mirklī atrodas ar viņu kopā. Šo tēlu savulaik radīja franču komiksu mākslinieks Yves Chaland – 1990. gadā viņš traģiski gāja bojā autokatrastrofā un šīs siena tapusi kā savveida piemiņa viņam.

Foto: Briseles komiksu maršrutsFoto: Briseles komiksu maršruts 

Nero Briseles sirdī

Viena no komiksu sienām atrodas arī vietā, kur reiz sākās Brisele – Senžerī laukumā (Place St Géry). Tieši šeit savulaik izveidojusies pirmā apdzīvotā vieta Briseles teritorijā. Sākotnēji te bijusi sala, kas jau sen kā pazudusi, tāpat kā upe, kas te vēl plūda 19. gadsimtā. Apkārt vēsturiskajam centram savulaik bijušas četras ūdensdzirnavas, kas apgādājušas pilsētu ar ūdeni. 16. gadsimtā toreizējās salas vidū tikusi uzcelta baznīca, kas franču revolūcijas laikā tika izdemolēta, vēlāk tās vietā novietojot obelisku. 1881. gadā ap obelisku tika uzbūvēta tirgus halle, kurā šobrīd atrodas kafejnīca un divas ar Briseles vēsturiskā mantojuma saglabāšanu saistītas asociācijas. Te regulāri notiek arī izstādes un koncerti,  Senžerī tirgum (Halles St Géry) joprojām kalpojot kā savveida neformālajam Briseles kultūras centram.

Foto: Briseles komiksu maršruts

Nero by Marc Sleen

Flāmu komiksu mākslinieka Marka Slīna (Marc Sleen) “Nero  siena” atrodas tieši aiz tirgus ēkas. Nero jeb trakais dīvainis, kas uzskatīja sevi par Romas imperatoru, pirmoreiz parādījās 1947. gadā un vēlāk kļuva par īstenu komiksu zvaigzni, kura piedzīvojumiem veltīti vairāk kā 200 albūmi. Savukārt tā radītājs Marks Slīns pat deviņdesmitajos gados iekļuva Ginesa rekordu grāmatā kā unikāls komiksu virtuozs, kurš 45 gadus nepārtraukti zīmējis vienu un to pašu komiksu sēriju, turklāt nepieaicinot asistentus. Nero seriālam viņš izlēma pielikt punktu vien astoņdesmit gadu vecumā, tā pēdējā – 217. sērija, saucās “Silver tears” un to radīt viņam palīdzēja asistents. Slīna rokraksts zīmīgs arī ar faktu, ka savos komiksu stāstos viņš vienmēr pamanījās iekombinēt arī atpazīstamas Briseles pilsētas zīmes, tādējādi ļaujot to ieraudzīt no pilnīgi citas puses. Viņš bijis arī kaislīgs Āfrikas mīļotājs, vismaz reizi gadā dodoties safari izbraucienos, dažu no tiem vēlāk “dokumentējot” arī savu komiksu varoņu piedzīvojumos.

 Foto: Briseles komiksu maršrutsFoto: Briseles komiksu maršruts

Quick et Flupke by Herge

Atpakaļ jūgendstilā

Komiksu maršruts viltīgi aizlīkumo arī līdz Marolles – rajonam,kur viduslaikos tikuši izmitināti spitālīgie. Vēlāk tas pārtapa strādnieku rajonā un tam bija pat sava valoda. Šodien tā apkaime atmosfēras ziņā attāli atgādina Parīzes leģendāro Marē. Cita starpā te atrodas arī Briseles slavenākais utenis Jeu de Balle – šajā vietā jau kopš 1919. gada. Haotisks, visādu frīku pārpilns, nopirkt var visu iespējamo – no īstenām antikvārām pērlēm līdz pilnīgiem krāmiem. Lielākā daļa izliktas turpat uz bruģa un arī apmeklētāji starp trauku un brošu kaudzēm brīžiem ložņā tupus rāpus. Komiksu siena, kurā iemūžināta ainiņa iz divo neganto puišeļu – Quick un Flupke, piedzīvojumiem, atrodas Marolles centrālajā dzīslā – rue Haute, kas vienlaikus ir arī viena no vecākajām Briseles ielām. Pilna kolorītu bodīšu un kafejnīcu, kā jau blusu tirgus apkaimē – viss tāds mazliet noplucis, drusku alternatīvs un dzīve mutuļo. Quick un Flupke ir beļģu komiksu leģendas Erža bērni, tiesa, varbūt ne tik slaveni kā Tintins. Taču atšķirībā no pēdējā, kurš devās arī starpkontinentālās dēkās, šie divi vienmēr plosījušies tikai pa Briseli. 

Foto: Briseles komiksu maršrutsFoto: Briseles komiksu maršrutsFoto: Briseles komiksu maršruts

Starp citu, ideāla teritorija viņu eventuālajiem šodienas piedzīvojumiem, ir turpat blakus esošā Rue Chandeliers. Šaura, patumša, bruģēta viduslaiku ieliņa, kas pilnībā atvēlēta kājāmgājējiem un ielas mākslai. Jeb, precīzāk, ielu mākslinieki voluntāri okupējuši to ieskaujošo ēku fasādes, pārvēršot tās graffiti “audeklā”.

Foto: Briseles komiksu maršruts

Brīnišķīga vieta, kur šai pastaigai pielikt punktu vai arī ieturēt pauzi, ir kafejnīca Les Brigittines aux Marches de la Chapelle. Iespējams, “Pusnakts Parīzē” (Midnight in Paris) nav pati izcilākā Vudija Alena filma, bet sajūtas, pārkāpjot Brigittine slieksni, ir mazliet līdzīgas kā Parīzē nokļuvušā Holivudas scenārista Žila sirreālajos ceļojumos laikā. Les Brigittines jūgendstila stilistikā izturētais interjers jūs acumirklī aiztransportē Belle Epoque. Un, jāteic, ar kafejnīcām tas nemaz tik bieži negadās. Te valda tāds mājīgs nesteidzīgums un pat pusdienlaikā šķiet, ka laiks ir apstājies. Degošais kamīns, nostalģiski hipnotizējot, met uguns atspulgus kādas augstdzimušas sievietes portreta stiklā. Turpat blakus - antīkā skapī, retro fotokameru kolekcija – visticamāk, no turpat  netālu esošā blusu tirgus. Les Brigittines specializācija ir tradicionāla franču-beļģu virtuve ar vieglu radošu piešprici. Viena no ēdienkartes “ogām” ir fazāns (diviem) un tā pasniegšana te ir vesels rituāls. Vispirms pavārs izstāsta putna biogrāfiju – kā tas ticis nomedīts un cik nedēļas īpašā temperatūrā un apstākļos izturēts. Un tad pa daļām pasniedz – vispirms muguras fileju, tad – uz atsevišķa šķīvja, kājas. Kā jau kārtīgam medījumam piedien, patrāpās arī skrots. Taču Brisele un gastronomija jau ir pavisam cits stāsts. Ņemot vērā Michelin restorānu koncentrāciju un faktu, ka pilsētā ir vairāk kā 35 000 kafejnīcu – labi paēst te patiešām nav problēmu.

Starp citu, ja negribas līkumot, lai pēcāk no proletāriski bohēmiskās nokļūtu atpakaļ snobiskajā Briselē, var izmantot bezmaksas panorāmas liftu, kas kursē no Rue Haute uz Poelaert skvēru. Brauciens ir vien 30 sekundes ilgs, taču panorāma ir lieliska. Jebkurā gadalaikā.

Ielūkojieties arī "ilustrēto Brieles ielu" fotogalerijā, šeit.
12/2012

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: