GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Franču Rivjēra

Baudītāja ceļvedisEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiLietas, kas jāizdaraRaksti

IZVĒLIES OBJEKTU

Viduslaiku kalnu ciemati« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · francija · Franču Rivjēra · Maršruti · Maršruti

Viduslaiku kalnu ciemati

Autors: 0 ATSAUKSMES

Viduslaiku kalnu ciemati

Franču Rivjēra ir mājvieta vairākiem desmitiem mazu viduslaiku kalnu ciematu jeb “villages perches”, no kuriem daži laikam ritot pārtapuši modernu pilsētu vēsturiskajos centros, kamēr citi joprojām saglabājuši savu senlaiku auru – ar stāvām bruģētām un līkumotām ieliņām, kas ir pārāk šauras mašīnām, jo savulaik tikušas būvētas ēzeļiem un zirgu pajūgiem. Lielākā daļa ciematu atrodas klintīs, kas pirmsākumos tos padarīja grūtāk iekarojamus un ļāva jau pa gabalu pamanīt tuvojamies ienaidnieku, savukārt šodien tie iemantojuši tūrisma magnēta statusu – elpu aizraujošās panorāmas dēļ. Viens no šādiem ciematiņiem ir Seillans, kas atrodas apmēram stundas braucienā no Nicas un, pateicoties savam gleznainajam veidolam, iekļauts arī Francijas skaistāko ciematu listē. Tieši še savas dzīves pēdējos desmit gadus kopā ar sievu Dorotiju pavadījis sirreālisma klasiķis, gleznotājs un skulptors Makss Ernsts. Seillans ir arī neliels viņa muzejs, kura kolekcijā ir apmēram 100 mākslinieka oriģinālo litogrāfiju. Vakaros lielākoties visa ciemata dzīve notiek galvenajā laukumā – La Place du Thouron, kur visapkārt strūklakai izvietojušies arī pazīstamākā Seillans restorāna – La Gloise mon Pere, galdiņi. Tumsai iestājoties, laukuma vēsturiskā mūra arkas tiek izgaismotas, piešķirot apkārtnei mazliet sirreāli romantisku noskaņu. Viens no restorāna galdiņiem atrodas mazliet nomaļus no pārējiem - uz neliela paaugstinājuma un ir vienīgais, kuru klāj balts galdauts – panorāmas dēļ personāls to asprātīgi nodēvējis par La Opera. Savukārt pārdesmit metrus tālākajā ciemata augstākajā punktā, no kura – pāri kalniem un vīna laukiem, dūmakā ietinusies vīd Vidusjūra, šobrīd izmitinājies retro stila atrakciju parks, kur gluži kā Fellīni cienīgos kino kadros, vietējo un tūristu ģimenes sacenšas šaušanā pa baloniem un pīlīšu makšķerēšanā. La Gloise mon Pere viesmīlis gan smej, ka salīdzinot ar viņa bērnību, kad laukumā mutuļojušas dejas, šobrīd viss še esot klusi un mierīgi. 

Foto: Viduslaiku kalnu ciematiFoto: Viduslaiku kalnu ciemati

Seillans ir arī divas gana šarmantas un mākslinieciskas naktsmītnes. Viena - Hôtel des 2 Rocs, atbilstoši nosaukumam atrodas iepretim diviem gigantiskiem klintsbluķiem, vēsturiskā 17. gadsimta akmens namā. Tajā ir tikai 13 istabas, katrai dots kāda apkārtnes zieda vārds, savukārt to interjers ir īstens romantisku bohēmiķu sapnis – ar ģimenes antikvariātu, vintage fotogrāfijām un dažādu neticamu stāstu piesātinātām lietām. No viesnīcas lieveņa, iekārtojies savā iecienītajā guļvietā, viesus ar skatienu pavada saimnieku basets, izredzēto priekšā dīki izgāžoties uz muguras un cerot uz kādu īpašāku uzmanības apliecinājumu. Turpat iepretim – bruģētajā skvērā ar strūklaku centrā, rodams Hôtel des 2 Rocs restorāns, kas pārsteidz ne tikai ar izmeklētu virtuvi, bet arī ar ēdienkarti, kuras funkciju humorpilni pilda koka gaļas dēlītis.

Ne mazāk spilgts raksturs piemīt arī otrai kolorītākajai Seillans naktsmītnei – La Magnerie de Seillans, kas gan vairāk dēvējama par stilīgu b&b. Arī tās mājvieta ir viens no ciemata vēsturiskajiem namiem, kuru tā īpašnieks – beļģu dizainers, restaurējis ar īpašu rūpību. Mazajā viesnīciņā ir tikai trīs istabas un daži apartamenti, to interjeram meistarīgi apvienojot ēkas vēsturi ar mūsdienu dizainu un mākslas darbiem no saimniekam piederošās galerijas. Aiz loga, līdzās kalniem tālumā un apkārtējo māju dakstiņu jumtiem, tieši iepretim vīd ciemata kapsēta, tādējādi eksistenciāli atgādinot par gan par nepielūdzamo dzīves ritumu, gan vienlaikus hedonistiski mudinot to izbaudīt.

Savukārt pusstundas brauciena attālumā no Seillans - leģendārās Franču Rivjēras parfīma galvaspilsētas Grassevirzienā, rodams vēl viens šarmants kalnu ciematiņš – Cabris. Šaurais ceļš turp vijas caur kalniem un zaļojošiem dzīvžogiem - arvien augstāk un augstāk kā deviņos līkumos saritinājusies čūska. Kādā nepārredzamā ielokā nez no kurienes iznirst branga raiba kaķene, kas ij nedomā dot ceļu, labu mirkli pārvietojoties tieši pa asfalta strēles vidu kā pilntiesīga satiksmes dalībniece, kas, turklāt, staigā, kur pašai tīk. Pats Cabris dienvidus svelmē šķiet teju aizmidzis, vien pāris puikas atvēsinās ar ūdenspistolām un par ciematā kūsājošo dzīvi ļauj nojaust vienīgi ik pa mirklim bruģēto ieliņu malās izliktie galdiņi ar eventuālai apmaiņai paredzētajām, iepriekšējo lasītāju izliktām grāmatām. Jāteic, ņemot vērā Cabris acīmredzamo dīko dzīves ritmu, ideālāku fonu neizlasīto grāmatu kaudzei grūti iedomāties. Ne velti Cabris cienītāju vidū savulaik bijis gan Sartrs, gan Kamī, gan Antuāns Sent-Ekziperī un Andrē Žids. Pats ciemats laikam ritot izaudzis ap viduslaiku pili, kuras vēsture iesniedzas vēl 1000. gadā. Starp citu, šajā apvidū tas tiek uzskatīts arī par vienu no augstākajiem, kurā – par spīti klimata īpatnībām, joprojām lekni aug palmas. Cabris centrālais pieturpunkts ir vienā no kādreizējām pils ēkām ierīkotais Auberge du Vieux Château – apkaimes gardēžu iecienīts restorāns un neliela viesnīciņa vien ar četrām istabām. Restorāna pavārs Francesco Pelucchini savulaik stažējies pie franču gastronomijas leģendas Alēna Dukasa. Restorāna terase atrodas Cabris augstākajā punktā – tālumā, aiz kalnu kuprainā reljefa, vīd Vidusjūra. Savukārt tiem, kas šo skatu vēlas izbaudīt gan saullēktā, gan saulrietā vērts jau savlaicīgi rezervēt istabu Nr.14. 

Foto: Viduslaiku kalnu ciematiFoto: Viduslaiku kalnu ciemati

Tālāk ceļš, kas brīžiem pāraug stāvā takā, ved līdz nākamajam, ne mazāk kolorītam pieturpunktam – Le Bar-sur-Loup. Vēl īsti neuzbraucot kalnā, kādreizējā meiteņu skolā ar dzīvespriecīgi dzeltenu fasādi un piparmētru zaļiem slēģiem, šobrīd mitinās vēl viens gardēžu iecienīts pieturpunkts –L'Ecole des Filles. Restorāna interjerā joprojās nojaušamas agrākās skolas reminisceneces, savukārt svelmainās vasaras dienās nav piemērotākas vietas pusdienām kā ēnainais pagalms, kur skolas audzēknes savulaik mācību starpbrīžos lēkājušas “klases”. Pats ciemats atrodas vēl pārdesmit metrus augstāk kalnā – 320 metrus virs jūras līmeņa, un līdzīgi kā visi pārējie – izaudzis ap viduslaiku pili, kuras vēsture iesniedzas vēl 10. gadsimtā.

Kolorītāko “villages perches” listē noteikti vērts iekļaut arī 500 metrus augstajā klintī esošo Gourdon, kur dažas no ēkām saglabājušās vēl no 13. gadsimta. No ciemata galvenā skvēra, kur atrodas arī 14. gadsimtā celta baznīca St. Pierre, saulainās dienās paveras brīnišķīga apkārtnes panorāma - apmēram 50 kilometru rādiusā. Daļa šauro viduslaiku ieliņu še teju kā pārtrūkst pie pašas klints malas - ķermenim strikti ievērojot tā fiziskā komforta robežas, savukārt iztēlei ļaujot aizklejot teju bezgalīgos plašumos. Īpaši skaidrā laikā noGourdoniespējams pat redzēt Korsiku. Starp citu, visskaistākais ceļš šurp ved caur Vānsu, Col de Venceun Coursegoules. Ainavisks un salīdzinoši vientuļš kalnu serpentīns, pa kuru pat pašā tūrisma sezonas karstumā nepārvietojas sevišķi daudz mašīnu un līdz ar to arī pats brauciens ir izbaudīšanas vērts.

Kalnu ciematu “pērļu” vidū minams arī Mougins – šarmants ziedos, priedēs, olīvkokos un cipresēs ieaugdzis viduslaiku ciematiņš, kura raksturzīmēm pieder simtgadīgie koki, kas galvenajā skvērā aug cauri restorānu terasēm, tādējādi kārtējo reizi norādot uz patieso lietu kārtību šajā pasaulē.Mouginsatrodas vien 15 minūšu brauciena attālumā no Kannām (un apmēram tikpat no Grāsas), 260 metrus augstā kalnā. Tā centrālo laukumu – Place de la Marie, iezīmē strūklaka un simtgadīga goba, un šejienes klusums, miers un gaismēnu spēle savulaik savaldzinājušas gan Pikaso(kurš te pavadījis 15 gadus no savas dzīves), gan Menu Reju, Kokto, Kristianu Dioru, Edīti Piafu un daudzus citus. 

Savukārt glamūrākā Franču Rivjēras kalnu ciematiņa statuss nenoliedzami pieder starp Nicu un Monako karalisti augstu klintī esošajam, ērgļa ligzdai līdzīgajam Èze, kas tiek dēvēts arī par ciematu-muzeju un nenoliedzami “villages perches” virtenē ir vistūristiskākais. Taču arī šis apstāklis tam nespēj laupīt burvību. Èze atrodas 400 metrus virs jūras līmeņa un Vidusjūras panorāmai, kas paveras no šī skatu punkta, visā Franču Rivjēras apkaimē nav līdzvērtīgas. Ne velti Èze reiz tā savaldzināja Nīči, ka kļuva par iedvesmas avotu viņa slavenā darba Tā runāja Zaratustra trešajai daļai. Ciemata augstākajā punktā rodama viena no romantiskākajām Franču Rivjēras luksusviesnīcām Chateau de la Chevre d'Or , kuru ieskaujošie1950. gadā radītie dārzi ir Monako eksotisko dārzu (Jardin Exotique de Monaco) replika. Tos veidojot neskaitāmām ainaviskās rozēs, gerānijās, lavandās un olīvkokos ieaugušām skulptūru terasēm. Tiesa, lai izbaudītu šīs vietas burvību, nebūt nav še jānakšņo - Chateau de la Chevre d'Or ir vienkārši brīnišķīgs terases restorāns, kas ļaus izbaudīt Provansas virtuvi un leģendāro rosé uz skatuves, kas vienlīdz piestāvētu gan Marijai Kallasai, gan Annai Ņetrebko, gan īsteni Vāgneriskām kaislībām.

 

 



DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: