Centre Georges Pompidou
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Renco Pjano un Ričarda Rodžersa 1975. gadā radītā ēka, kas līdzinās kleitai, kura izgriezta ar vīlēm uz āru, ir viens no Parīzes simboliem. Muzeja apmeklētāji no stāva uz stāvu pārvietojas pa slīdošām kāpnēm gar ēkas ārsienu, veroties apkārtējā Parīzes panorāmā. Savukārt centra dievidu pusē pilsētvidē apskatāmas Niki de Senfalas un Žana Tenglī slavenās daudzkrāsainās skulptūras.
Tieši Pompidū centrs ir institūcija, kur glabājas liela daļa no tiem mākslas darbiem, kas radīti laikā, kad Parīze lepojās ar mākslas galvaspilsētas statusu, - modernismu reprezentē kolekcija, kura sniedz pārskatu par mākslas virzieniem un procesu laikposmā no 1905. līdz 1950. gadam. Pompidū centrā iespējams klātienē skatīt ļoti daudzus leģendārus darbus: Anrī Matisa "Alžīriešu sieviete" un "Lielais sarkanais interjers" reprezentē fovismu, Pikaso "Ģitāras spēlētājs", Žorža Braka "Klusā daba ar vijoli", Robēra Delonē "Dzīvotprieks" un Sonjas Delonē "Elektriskās prizmas" - kubismu, Marsela Dišāna "Strūklaka", viens no visu laiku skandalozi slavenākajiem darbiem, pirmais redīmeids, kas kļuva par daudzu nākamo mākslinieku paaudžu balstu, - dadaismu utt.
Laikmetīgās mākslas sadaļas (no 1960. gada līdz mūsdienām) galvenie hiti pieder diviem autoriem - Īvam Kleinam un Pjēram Sulāžam. Pirmais no viņiem pazīstams kā persona, kas savā mākslā patentējis zilo krāsu un - līdzīgi modes namiem - izveidojis starptautiski pazīstamu savas daiļrades abrivatūru IKB (International Klein Blue), kuru reprezentē sērija "Monohromi zilais". Savukārt Sulāžs visā pilnībā nodevies melnās krāsas iespēju pētniecībai - Pompidū centrā skatāmi viņa gigantiskie all-black gleznojumi.
19, rue Beaubourg
75004, Paris