Musée Picasso
Autors: Anothertravelguide.com1 ATSAUKSME
Šķiet, nav daudz notikumu, kas Parīzē pēdējos gados būtu apspriesti tik kaismīgi kā nesenā Pikaso muzeja ( Musée Picasso Paris) atvēršana pēc piecus gadus ilgušās rekonstrukcijas – spāņu ģēnija 133. dzimšanas dienā. Tā sāga bija īstena ziepju opera un mediju medusmaize. Klīstot baumām, ka muzeja 52 miljonus eiro izmaksājusī rekonstrukcija ieilgusi (sākotnēji muzeju bija paredzēts atvērt pēc diviem gadiem) Pikaso mantinieku dēļ – tiem nespējot izcīnīt kuluāru ambīciju dueļus ar Francijas valsti. Visu šo putru vēl vainagoja pēkšņā direktora nomaiņa – vien dažus mēnešus pirms muzeja atklāšanas.
Lai kā arī nebūtu, leģendārais 17. gadsimta Hotel Sallé Marē rajonā nu atkal ir atvērts apmeklētājiem, izstāžu telpu apjoms ir palielinājies trīsreiz un to pašu varētu teikt arī par Pikaso daiļrades izslāpušo ordām. Ja vispārējās ažiotāžas rezultātā rindā nevēlaties pavadīt pāris stundas, labāk biļeti jau savlaicīgi rezervēt internetā, muzeja mājas lapā www.museepicassoparis.fr.
Kaut Parīzes Pikaso muzejs nebūt nav vienīgā mākslinieka darbu krātuve pasaulē, tā popularitātes iemesls jau no pašiem pirmsākumiem bijusi muzeja izcilā kolekcija – vislielākā Pikaso darbu un dažādu ar viņa dzīvi saistītu artefaktu kolekcija pasaulē (kopumā apmēram 5000 vienību). Tai aptverot visus mākslinieka karjeras posmus – no pašiem pirmsākumiem līdz nāves stundai.
Par muzeja fundamentu savulaik kļuva paša Pikaso darbu kolekcija, kuru, īsi pirms savas nāves – 1973. gadā, mākslinieks novēlēja ģimenei. Savukārt tā – Francijas valstij, kas arī izvēlējās šo grezno, savulaik sāls nodokļu ievācējam Pierre Aubert de Fontenay celto ēku, kā piemērotāko mājvietu muzejam. Pats Pikaso šajā namā, kas nu jau kļuvis par vienu no Parīzes ikoniskākajiem galamērķiem, nekad nav dzīvojis.
Muzejs durvis vēra 1985. gadā un no tā laika – arī pēc rekonstrukcijas, ekspozīcijas telpās joprojām saglabājušas baltās modernisma stila kastes, kuras savulaik te radījis arhitekts Roland Simounet. Savukārt no jauna apgūts ir ēkas pagrabs, kas tagad pārvērties izstāžu telpā, jumta stāvs – ar eksponētām koka griestu sijām un Marē rajona jumta panorāmu aiz loga. Prominentu vērienu ieguvis arī vestibils, kura mājvieta ir kādreizējie staļļi, kā arī majestātiskās, skulptūru rotātās kāpnes.
Muzeja atklāšanas izstāde ir īstens ceļojums Pikaso radošo līkloču labirintos – gleznas eksponējot kopā ar skulptūrām, zīmējumiem utt. Ekspozīcija izkārtota hronoloģiskā secībā – sākot ar mākslinieka agrīnajiem darbiem, tostarp, “Mazo meiteni ar kailām pēdām” (Young Girl with Bare Feet), kuru Pikaso uzgleznoja vēl būdams tīnis – 1895. gadā, 14 gadu vecumā. Līdz viņa pēdējiem darbiem, kas tapuši neilgi pirms nāves 1973. gadā. Visam pa vidu – arī tematiskas telpas, kas atvēlētas tādiem pazīstamiem Pikaso motīviem kā ģitāras, vēršu cīņas, pašportreti utt. Atsevišķa zāle ar nosaukumu “popa periods” veltīta arī laikposmam, kuru Pikaso pavadīja Franču Rivjērā sadarbodamies ar Vallauris pilsētiņas podniekiem. Mitoloģija vēsta, ka ik rītu dodoties no mājām uz studiju, viņš mēdzis pacelt ceļmalā nomestus objektus – apģērba gabalus, sadzīves priekšmetus, industriālus gružus, lai pēcāk no tiem veidotu objektus, piemēram, leģendāro “Kazu” (The Goat, 1950).
Viena no interesantākajām telpām atrodas muzeja trešajā stāvā un veltīta Pikaso – kolekcionāram. Savas dzīves laikā viņš to darīja aizrautīgi – sākumā kolekcionēdams savu draugu darbus, bet vēlāk – ticis pie zināmas turības, savai kolekcijai pievienoja arī Gogēnu, Renuāru, Degā u.c.
Lai klīstot no vienas muzeja telpas uz otru, kas dažbrīd līdzinās arī mazām kabatām, visā šajā iespaidu/informācijas blīvumā neapmaldītos, muzeja apmeklētājiem līdz ar biļeti tiek piešķirta arī maza melnbalta grāmatiņa – ceļvedis.
5 rue de Thorigny, 75003 Paris
www.museepicassoparis.fr
Photos: (c) Musée national Picasso-Paris / Béatrice Hatala