Lietas, kas jāizdara
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
APEJIET PILSĒTAS MŪRIM. Dubrovniku vecpilsētu apvij 1940 m garš mūra aizsargvalnis. Tā celtniecība tika aizsākta 10. gadsimtā, bet īsti nocietināts tas tika 1453. gadā. Jūras pusē aizsargvalnis ir 3 metrus, bet iekšzemē 6 metrus plats. Dažās vietās tā augstums sasniedz pat 25 metrus. No visām četrām debespusēm to aizsargā četri cietokšņi - Minceta Tower, Revelin Fortress, St John’s Fortress un Bokar Bastion. Apiet pilsētas mūrim, kas vienlaikus ir brīnišķīgs skatu punkts – gan uz vecpilsētu no “putna lidojuma”, gan tuvējās apkaimes salām, iespējams apmēram stundas laikā. Sezonas karstumā to vislabāk darīt no rīta, taču nekādā gadījumā ne pēcpusdienā – ap pieciem, sešiem. Saulei tiecoties uz rietu, pilnībā norimst vējš un akmens mūris sāk atstarot dienā sevī uzņemto karstumu. Tā teikt, karstuma dūriena risks garantēts!
AIZBRAUCIET LĪDZ STON. Nelielā, 14. gadsimtā celtā viduslaiku pilsētiņa atrodas apmēram stundas brauciena attālumā (59 km) no Dubrovnikiem. Un slavena ar divām lietām – lielāko akmens mūra aizsargsienu Eiropā (5,5 km), kas vienlaikus ir arī otra vērienīgākā pasaulē – aiz Lielā Ķīnas mūra. Un Eiropā vecāko sāls fabriku (Ston Saltworks), kur sāls joprojām tiek iegūta atbilstoši tradicionālajām metodēm. Gadā apmēram 1500 tonnas. Tieši sāls – viena no šī reģiona lielākajām ekportprecēm, arī savulaik bijis tas “zelts”, kura pasargāšanai tikusi uzbūvēta masīvā aizsargsiena, kas sevī ietver arī 3 cietokšņus un 41 novērošanas torni.
Pa mūra aizsargvalni no Ston iespējams aiziet līdz Mali Ston – nelielam ostas ciematam, kas vienlaikus ir arī viens no leģendārākajiem šī reģiona gastronomiskajiem pieturpunktiem. Mali Ston līcis ir vienīgais pasaulē, kur joprojām tiek audzētas ostrea edulis - mazas, apaļas austeres, kas savulaik bija sastopamas arī Francijā, Kalifornijā un Japānā. Taču 1930. gadā kādas sērgas dēļ tās iznīka un šobrīd sastopamas vairs tikai Mali Ston, galvenokārt pateicoties šejienes unikālajai ekosistēmai - sālsūdens, kurā ietek saldūdens avots un nemitīgais vējš, kas to visu samaisa... Turpat mazajā ostā ir arī vairāku restorāni, kur tās nobaudīt.
PĀRCELIETIES AR PRĀMI UZ LOKRUM SALU! Tā atrodas tikai 600 metrus (jeb 10-15 minūtes ar prāmi) no Dubrovnikiem un vasarās ir iecienīts vietējo pludmales galamērķis. Mašīnas uz tās nav, pamatiedzīvotāju arī nē un tās vienīgie patstāvīgie iemītnieki ir pāvi, kurus, kad sala 1859. gadā pārgāja Hābsburgu dinastijas īpašumā, šeit no Kanāriju salām ieveda Maksimilians Ferdinands, Austrijas imperatora Franca Jozefa I jaunākais brālis. Viņš uz salas izveidoja arī botānisko dārzu, iestādot vairāk kā 100 eksotiskus augus no dažādām pasaules malām. Salas dienvidu daļā atrodas arī sālsūdens ezers, kurš, pateicoties augstajai sāls koncentrācijai tajā, tiek dēvēts par Nāves jūru. Tiem, kurus saista Horvātijā gana populārās nūdistu pludmales, tāda ir arī Lokrum salā – salas dienvidaustrumos. Neliela un klinšaina. Leģenda vēsta, ka 1192. gadā Lokrum salā patvērumu rada Ričards Lauvassirds, kad viņa kuģis avarēja tās piekrastē, atgriežoties no krusta kara Palestīnā.
AIZBRAUCIET UZ MLJET – vienu no Dubrovniku apkaimes zaļākajām salām. Visērtāk turp doties ar prāmi no ostas pilsētiņas Prapratno. Daļu salas klāj biezi saaudzis mežs, tās vienā pusē atrodas Nacionālais parks, bet otrā – smilšu pludmales. Uz salas ir tikai viena viesnīca, kempings un vēl daži īres apartamenti vietējo mājās. Mljet vietējo vidū pazīstama kā miera un klusuma sala, tālab to iecienījušas ģimenes ar bērniem. Uz tās ir arī divi sālsūdens ezeri Veliko un Malo Jezero. Pirmā vidū ir neliela sala, uz kuras atrodas 12.gadsimtā celts izbijis benediktīniešu klosteris. Viens no salas magnētiem ir “Odiseja ala,” kuras apkaimē – saskaņā ar leģendu, reiz avarējis Odiseja kuģis. Un pēc tam, nimfas Kalipso savaldzināts, viņš še esot pavadījis septiņus gadus.
Mljet salas lielākais ciemats ir Babino Polje jeb “Vecās sievietes lauks,” kas savu nosaukumu ieguvis par godu senai leģendai. Kādas šejienes sievietes padoms savulaik palīdzējis princim Desa uzvarēt kaujā savu sāncensi un pateicībā viņš tās ciltij uzdāvinājis zemi. Pirmā apmetne te izveidota jau 7. gadsimtā un šobrīd ciematā ir 337 iedzīvotāji.
IEBRAUCIET CAVTAT. Nelielā piekrastes pilsētiņa, kas vienlaikus ir arī Konavles reģiona centrs, atrodas apmēram pusstundas braucienā no Dubrovnikiem – lidostas virzienā. Līdzās nelielajam pastkaršu cienīgajam līcītim un šaurajām pilsētas ieliņām, kurās joprojām jaušama viduslaiku atblāzma, apmeklēšanas vērts ir Račiču ģimenes mauzolejs kalna galā esošajā kapsētā. Kuģotāju Račiču ģimene šajā reģionā bijusi viena no prominentākajām un, spāņu gripas laikā, vienu pēc otra zaudējot vīru un bērnus, tās ciltsmāte kā savu pēdējo vēlēšanos lūgusi uzcelt mauzoleju, kur viņi visi atdusētos kopā. Mauzolejs, kas tapis tikai un vienīgi no bronzas, ir horvātu skulptora Ivana Mestroviča meistardarbs. Še esot, nav grūti nojaust, kāpēc Racic ģimene šo vietu izvēlējusies kā savas “mūža mājas” - lejā vīd Adrijas jūra, saule spīd tieši virs galvas un vienīgais troksnis, kas ik pa mirklim pārtrauc teju telpisko klusumu, ir putnu čivināšana....
DODIETIES VĪNA TŪRĒ UZ PELJEŠAC. Pelješac pussalas krasta līnija ir apmēram 70 km gara un tā pazīstama kā vīna mīļotāju galamērķis. Vīnogulāji klāj lielu daļu pussalas teritorijas – sākot no Ston līdz Orebić. Kaut te tiek audzēta arī baltvīnā izmantotā Rukatac vīnoga, Pelješac visslavenākā ir ar sarkanvīnu, kas tiek darināts no Plavac Mali vīnogu šķirnes. Pateicoties ģeogrāfiskam novietojumam, vīnogulāji bieži stiepjas lejup pa stāvajām kalnu nogāzēm un ekstrēmākajos gadījumos ražas novācējiem nākas sevi drošināt ar klinšu kāpēju virvēm. Lielākās un pazīstamākās reģiona vīdarītavas ir Korta Katarina un Saints Hills, savukārt ar mazām ģimenes vīdarītavām slavens ir Potomje ciemats. Labāko Horvātijas sarkanvīnu - Dingač, Postup and Plavac, mājvieta.