Geocaching jeb slēpņošana Islandē
Autors: Varis Liepiņš0 ATSAUKSMES
Apvienojot ceļošanu ar došanos pa pēdām geocaching slēpņiem, iespējams nonākt ne tikai vietās - svešu zemju izzināšanas obligātajā programmā, bet arī uziet tos klusākos, dziļākos ūdeņus un fantastiskas slepenvietas.
Islandes ceļojumam atvēlot vienu vienīgu dienu, ar automašīnu devāmies no Reikjavīkas līdz pašiem valsts dienvidiem un atpakaļceļu veltījām slēpņu meklējumiem. Veicām nedaudz vairāk kā 300 km un uzgājām astoņus slēpņus un tikpat pārsteidzošus Islandes dabas galamērķus.
Pirms došanās ceļā, sarūpējam lidostās pieejamos kuponus, kas ļauj vietējās benzīna uzpildes stacijās par velti tikt pie kafijas. Lielisks bonuss ceļojumam! Kā otrs vēlāk atklāsies – garā polārā diena.
Mūsu pirmais pieturpunkts ir Dyrhólaey – arkveida klints jeb zemesrags, kas 120 m garumā iestiepjas jūrā. Iespējams, tas izveidojies jau pirms 80 tūkstošiem gadu - zemūdens vulkāna izvirduma rezultātā. Slēpnis izvietots klints virsotnē. No klints muguras - lejpus 30 m augstajai kraujai, paveras skats uz vulkānisko pelnu klātu, darvas melnu pludmali. Savukārt ziemeļpusē - uz Mýrdalsjökull glečeru, bet austrumos – uz Reynisdrangar melnajām bazalta kolonnām. Sedziņu melnajā pludmalē laiskai atpūtai šoreiz neizklājām, bet gan devāmies atpakaļ gar krastu Reikjavīkas virzienā.
Ceļu cauri līdzenumam labajā pusē pēkšņi pārstiedz kalnu grēdas. Šeit seko mūsu nākamais pieturpunkts – Skógafoss, viens no neskaitāmajiem ledāju veidotajiem ūdenskritumiem Islandes ziemeļu piekrastē. Šeit miglā tīta, iespaidīga ūdens masa gāžas no 60 m augstuma - 25 m platumā. Šis ūdens tramplīns ir monolīta bazalta siena, kura reiz iezīmējusi jūras krasta līniju. Tagad jūra atrodas 5 km attālumā.
Nākamais mūsu apmeklētais ūdenskritums Seljalandsfoss gan nav sevišķi plats. Balti putojošā milzu šalts drīzāk atgādina strūklu no piena kannas snīpja. Tam iespējams apiet apkārt un saulainā dienā no visām tā pusēm vērot varavīksnes.
Meklējot slēpni nejaušā vietā ceļmalā, bez zīmēm un norādēm uzejam zilu Hvítá upes ūdeņu izgrauztu, aptuveni 10 m dziļu kanjona aizu. Fantastisks, apslēpts dabas baudījums!
Šīs pašas upes kanjonā atrodas Gullfoss jeb ”zelta ūdenskritumi”, kas Islandes dažādajos iežu slāņos veido divus pakāpienveida ūdenskritumus. Augtākais sasniedz 11 metru augstumu, pār tiem sekundē pārgāžas 109 kubikmetru ūdens. Straujās, aukstās ūdens straumes šeit sezonāli veido ledāju kušana. Tā kā ūdens sastāvā ir daudz silīcija - tas ir izteikti zilā krāsā, savukārt klinšu stāvi iezīmējas melni. Iespaidīgi!
Netālu atrodas arī geizeri. Tos, protams, nevajadzētu palaist garām un tā kā atrodamies gandrīz pie polārā loka un saule teju ne uz mirkli nenoriet, ceļojumam varam izmantot arī nakts stundas. Tālumā kūp zeme, un mēs dodamies pretim Geysir geizeram. Cauri tvaikiem un biezai sēra smakai meklējam pirmoreiz drukātajos avotos pieminēto Geysir, no kura, starp citu, arī cēlies šo avotu nosaukums. Taču tas izrādās neaktīvs - karsta ūdens un tvaika strūklas tā arī ne reizi neizšaujas, vien vāri uzburbuļo. Taču 50 m attālumā atrodas mazāks geizers, kas izvirst teju katras 6 minūtes un pārsteidz ar 20 – 30 m augstu karstā ūdens stabu. Apvidū vērojami vairāki mazāki burbuļojoši avotiņi un zeme šeit ir pavisam silta.
Dīvainā veidā vecā Kerið vulkāna krāteris no pazīstamā tūrisma maršruta - Golden Circle (www.goldencircleiceland.com), kas aptver ievērojamākos Islandes dabas objektus 300 km attālumā no Reikjavīkas valsts vidienē, ticis izslēgts. Šķiet, zemes īpašnieku un valdības nesaskaņu dēļ. Ierasti vulkānu iedomājamies kā milzīgu, virs horizonta dūmojošu konusu, taču šis jau labu laiku kā apdzisis. Gadu tūkstošiem izvirstot, tas apaudzis ar lavas slāni un iegrimis pats savos spļautajos iežos. Pietuvojoties tam, uzreiz jau iespējams piekļūt pašām krātera “lūpām”. Krātera sienu sarkanīgi violetie toņi atspīd vulkāna ezera ūdenī. Arī šoreiz par šo vietu uzzinājām tikai pateicoties GPS uzrādītajam slēpnim.
Hveragerði geotermālais parks ir bagāts dubļu vannām, un dažādu ūdens krāsu avotiem. Pastāvīgi mainoties pH līmenim, mainās tas, kādas baktērijas ūdenī dzīvo un bieži vien šīs baktērijas ir pat vairākus miljonus gadus vecas... Tiesa, cilvēku pieejai šai vietai ir zināms liegums, jo pastāv zemes iegruvumu risks.