Tretjakova galerija
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
1892. gadā Tretjakova galerija kļuva par pirmo publisko muzeju Krievijā. Šodien tajā skatāma visplašākā krievu mākslas kolekcija pasaulē, kas aptver laiku no 11. līdz 20. gadsimtam. Sākot jau ar Andreja Rubļova, Teofāna Grieķa un Dionīsija ģeniālajām ikonām, muzejs piedāvā ienirt diezgan aizraujošā mākslas un, teiksim, arī atmiņu piedzīvojumā. Jo liela daļa šeit redzamo gleznu jebkuram postpadomju cilvēkam ir diezgan pamatīgi iesēdušās prātā un atsauc atmiņā žurnālos un reprodukcijās tik bieži redzētas bildītes. Vladimira Borovikovska gaisīgais Lopuhinas portrets, Karla Brilova ekspresīvā Jātniece ar zilo kleitu, Aleksandra Ivanova monumentālā Kristus parādīšanās tautai, Konstantīna Flavicka mazliet baisā Kņaze Tarakanova, Pāvela Fedotova tikumu aina Majora saderināšanās, Vasilija Perova groteskais Lauku krusta gājiens Lieldienās, Īzaka Levitāna, Arhipa Kuindži un Ivana Šiškina brīnišķīgās ainavas, Viktora Vasņecova slāvu mitoloģijā balstītie darbi Aļonuška un Spēkavīri, Vasilija Vereščagina ironiski nopietnā Kara apoteoze, Vasilija Surikova senatnes traģisma un noslēpumu apvītā Bajāriene Morozova, Iļjas Repina šermuļus uzdzenošais darbs Ivans Bargais un viņa dēls Ivans 1581. gada 16. novembrī, Mihaila Vrubeļa sapņaini liriskā Carameita gulbis, Borisa Kustodijeva košais Maskavas traktieris un Konstantīna Somova Dāma zilā ir tikai daļa no tiem muzeja darbiem, kuri liksies pazīstami, ja arī autors un nosaukums jau sen ir pagaisuši no atmiņas. Nemaz nerunājot par dažiem klasiķu portretiem - Puškins, Gogolis, Dostojevskis un Musorgskis mūs prātos izskatās tieši tādi, kādus tos reiz uzgleznoja Orests Kiprenskis, Fedors Mollers, Vasilijs Perovs un Iļja Repins.
Tretjakovka var arī nesagādāt milzīgu mākslas pārdzīvojumu, bet patīkamas emocijas noteikti.
Лаврушинский пер. 10