ENG LAT

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · krievijas federācija · Sanktpēterburga · Kultūra · Parki un dārzi

2012. gada pavasarī, pēc trīs gadus ilgušās restaurācijas no jauna tika atklāts Sanktpēterburgas Vasaras dārzs. 18. gadsimta sākuma dārzu un parku mākslas piemineklis, kas izvietojies Ziemeļu galvaspilsētas centrā, ticis veidots pēc Krievijas imperatora Pētera I projekta un vienā elpas vilcienā ar pašu Sanktpēterburgu.

Dārza pati romantiskākā leģenda saistās ar namiņu pretējā Ņevas upes krastā. Tajā dārza veidošanas laikā bija apmeties pats imperators Pēteris I. Šeit viņš strādājis kā velns un, ko tur liegties – dzēris ar kā velns! Namiņu divām istabiņām un zemiem griestiem ar gudru domu jau laikus iekapsulējusi Pētera I līdzimperatore Katrīna I, un tagad gluži autentisku tajā var skatīt visu necilo imperatora iedzīvi, tostarp mazo ēdamgaldiņu ar diviem galdautiem. To, ka galdautiem jābūt diviem, Pēteris I noskatījis Holandē, tāpat kā tur aizguvis citas labas gaumes lietas. Ēdamgaldu viņš rotājis ar pļavu ziediem – tie viņam esot patikuši labāk. Daudz laika kavēt ēšanai imperators gan neesot mīlējis, un, ja ēdis – tad tikai paaicinot kādu ciemā.

Savukārt pēc viņa ieceres veidotajā Vasaras dārzā Pēteris I uzbūvēja Vasaras pili. Roku rokā ar holandiešu dārznieku Nikolāsu Bidlo Vasaras dārzs tika plānots kā regulārais stādījums ar vairāk kā 200 mazajām arhitektūras formām un skulptūrām, ko Pēteris I galvenokārt pasūtījis pie tā laika labākajiem Itālijas meistariem. Dārza pamats – alejas un bosketi tika veidoti no ozoliem un gobām.

Tāpat dārzā tika izbūvēti arī tējas un kafijas namiņi, un tas tika apjozts ar slaveno Jurija Feltena metālkaluma žogu. Kādreiz dārzā atradās arī pilsētas senākās strūklakas, kurām ūdens tika ņemts no speciāli izveidotā Ņevas upes atzara – Fontankas upes. Tās gan reizē ar citiem dārza elementiem iznīcināja pilsētas vēsturē lielākie plūdi – 1777. gadā. Pēc plūdiem, kad pie valdīšanas jau bija Pētera I pēctece Katrīna I, strūklakas vairs netika atjaunotas. Katrīnas vēriens dārzu telpas ziņā bija pieticīgāks - viņa priekšroku deva piļu un ēku būvniecībai, tāpēc vairoties ‘izniekot’ tādu daudzumu būvniecībai nododamas zemes, viņa dārzu samazināja par vienu trešdaļu.

Pēc dārza restaurācijas 2012. gadā - apmeklētāji atlikušo tā teritoriju var aplūkot tieši tādu, kādu to savās skicēs savulaik bija iecerējis Pēteris I. Un jāsaka, jaunatklātais Vasaras dārzs ir viens no retajiem restaurācijas projektiem Krievijā, kurā jaunlaiku pienesums ir tikpat vērtīgs kā vēsturiskais mantojums.

Reizē ar fenomenu, ko sevī slēpj Sanktpēterburga - proti, šarmu, kas ne kopts, ne atjaunots šeit spējis saglabāties gadu simtiem, un dārza kvalitatīvo restaurāciju – pastaiga Vasaras dārzā rada sajūtu, ka tūlīt takas līkumā paradīsies kādas 18. gadsimta ‘labi ģērbtās sabiedrības’ autoritātes.

Iespējams, tieši šodien dārzs ir tik brīnišķīgs kā vēl nekad, jo, tēlaini izsakoties, dārzs sākas no simts. Ir jāpaiet 100 gadiem, kad dārzu un parku mākslas piemineklis  ir īsteni nobriedis, un grūti aptvert, cik ainavu arhitektam bijis jābūt ģeniālam, lai toreiz dižkokus stādot, gara acīm redzētu to, ko šodien redzam mēs.

Vasaras dārzā vērts vērst uzmanību tam, kā šeit Eiropā izplatītu augu izmantojums aizstāts ar alternatīvām, kam šo platuma grādu klimata apstākļi ir piemērotāki. Retas šķirnes vai dārgas vasaras puķes šeit aizvietotas, piemēram, ar pavisam vienkāršo brūklenes krūmu. Eiropas parkos brūkleņu vietā ierasti tiek plaši izmantoti bukši - tos tradicionāli izmanto partera stādījumos regulārajos dārzos, taču ar pareizu plānošanu un ierīkošanu, vienkāršā brūklene spēj panākt vienreizēju efektivitāti!

Vasaras dārzā ir atjaunots arī imperatora ģimenes sakņu dārziņš, ko latviski mēdz saukt par Sarkano dārzu, lai gan korektāk būtu – Krāšņais dārzs. Arī tās ir veidots kā regulārais dārzs ar četrām alejām un ūdeni, kā mūžības simbolu, pa vidu. Šeit vieta kā maurlokiem, tā meža zemenēm, tajā aug piparmētras - nomierinošām tējām, kumelītes - dezinfekcijai, sparģeļi, artišoki - pavasara vitamīniem un enerģijai, un podos citrusi – eksotikai.

Savukārt oranžērijā, kur agrāk aristokrātiskā ģimene audzēja ananāsus, persikus un firziķus, tagad iekārtota kafejnīca. Tās atvēršanas laikā 2012. gadā – kafejnīcas griestus rotāja vērienīgas barokālu ziedu kompozīcijas. Kaut mākslīgas, tomēr tās absolūti iederējās šajā baroka svētnīcā. Taču kāds Krievijā tās esot atzinis par bezgaumību un tās tikušas novāktas. 

Foto: Vineta Radziņa/ www.labavide.lv

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.