Palladium Riga
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Pagājušā gadsimta pirmajā desmitgadē celto Marijas ielas 21. namu jūgendstila manierē projektēja arhitekti Edgars V.E. Frīzendorfs un Oto Lanckis. Ap noapaļoto ēkas fasādes stūri, kuru jau labu laiku rotā viena no Latvijā pirmajiem ārzemju pārstāvniecības uzņēmumiem - salona Burda Rīga - izkārtne, iegriežas mazā Pērses iela, kura par pievedceļu „ieejai no pagalma puses" kalpo ne vienai vien lielo ielu iestādei. 1913. gadā Marijas ielas 21. nama pagalmā durvis vēra kinoteātris Palladium. Šo gadu laikā pagalma ēka vairākkārt mainījusi savu veidolu, to veicinot gan uguns nelaimēm, gan laikmeta stila un paradumu diktātam. Pēdējo pārbūvi kinoteātra telpas piedzīvoja 2006. gadā, pēc tam, kad Palladium kinoekrāns, akls un mēms, dīkā bija stāvējis jau četrus gadus. Plānotā kinoteātra pārbūve par naktsklubu, tā arī nevainagojās ar atklāšanas pārtiju, taču paveiktais pamatīgi atviegloja darbu pie koncertzāles un muzikālā kluba Palladium Riga izveides - 2011. gadā.
Palladium Riga ir pirmā koncertzāle Latvijā, kuras konceptuālais mērķis ir iesildīt šobrīd mazliet saslušo Rīgas koncertorganizēšanas vidi, to padarot par ikdienas pieredzi - tādu pat kā teātris un kino. Iedvesmojoties no citu Eiropas pilsētu pieredzes, ikdienas koncertdzīves koncepcija tiek veidota tieši šāda izmēra un kapacitātes - venue tipa, zālēs, kurās iespējama skatuves priekšnesumu (tostarp teātra, šova performanču un kvalitatīva dīdžejinga) regularitāte.
Šādas koncertzāles galvenais priekšnosacījums ir teicama funkcionalitāte, savukārt interjera dizains sekundāri pilda savu fona uzdevumu. Palladium, savulaik vienā no funkcionalitātes ziņā progresīvākajiem kinoteātriem Padomju Savienībā, visi publisko pasākumu telpas priekšnoteikumi jau pastāv, un tas ļāva projekta Palladium Riga galvenajam realizētājam - koncertu aģentūrai Positivus Music koncentrēties uz ēkas vēsturiskas virsvērtības saglabāšanu. Ar šādu pieeju koncertzāles veidotājiem sajūtu līmenī izdevies saglabāt Palladium tādu, kādu to atceras pēdējās paaudzes - kinoteātra ziedu laikos no 50. līdz 80. gadiem, kā arī atklāt slēptus, pirmspadomju laika slāņus, piemēram, veco apmetumu ar iespējamām Otrā pasaules kara laika ugunsgrēku pēdām.
Kopumā Palladium ēka aizņem 2, 600 m2, no kuriem šobrīd apgūtas ir vien divas trešdaļas. Pašas koncertzāles ietilpība paredz uzņemt 1600 - 2000 cilvēku, zālē ir izbūvēts papildus skatītāju balkons, ieviesta divlīmeņu grīda un izbūvēti trīs stacionārie bāri. Bez zāles proporciju maiņas, Palladium Riga jaunievedumi ir pašmāju oriģināls - brāļu Martiņa un Kārļa Dambergu realizētā koka dēlīšu mozaīkas grīda, kas tapusi pēc pieaicinātās interjera dizaineres Annas Buteles idejas, un Latvijā patentētais Stand pisuāra un izlietnes tandēms. Gan grīdas segums, gan interjera dizainā reti izmantotais fibrolīta apšuvums ne tikai piešķir koncertzālei raksturu, bet arī nodrošina teicamu akustikas kvalitāti un pilda skaņas absorbcijas funkciju.
Koncertzāle savas durvis vēra 2011. gada 28. septembrī un kā pirmie mākslinieki, kas tajā uzstājās, bija britu mūziķis James Blunt, Islandiešu elektroniskās mūzikas izpildītāji FM Belfast, Anglijas rokgrupa Kaiser Chiefs un britu mūziķe Anna Calvi.
Marijas iela 21 (ieeja no Pērses ielas)
info@palladium.lv
www.palladium.lv
11/2011