Pasaules cepuru muzejs
Autors: Agita Salmiņa0 ATSAUKSMES
Pirms Pasaules cepuru muzeja apmeklējuma nebūtu iedomājusies, ka tas izvērtīsies tik aizraujošā ceļojumā, apciemojot dažādas pasaules kultūras un etnogrāfiskās minoritātes; ceļojumā, kas aizrauj nebeidzamā stāstījumā par senām un joprojām dzīvām tradīcijām. Ne velti ir teiciens par cilvēka mērīšanu pēc cepures - manuprāt, vismaz pēc šī muzeja apmeklējuma, varu droši teikt, ka cepures ir katras tautas diezgan precīzi raksturojošs elements.
Gana aizraujošs ir arī stāsts par šī muzeja veidotāju – kaislīgu etnogrāfu un uzņēmēju Kirilu Babajevu, kurš apceļojis visus pasaules kontinentus, ticis apsūdzēts esam ļaunais gars un pat ieslodzīts cietumā – īsts avantūrists! Un šo avantūrisma garu viņam izdevies ielikt arī muzejā un tā gidos. Dzirdot stāstu par cepuri, kas darināta no cilvēka matiem, izmantojot smalku un rūpīgu tehniku; par galvas rotu, kuru labāk galvā nelikt, jo tiek ticēts, ka tai joprojām piemīt maģisks spēks; par kādu Pakistānas cilti, kuras sievietes pat uz lauka strādāt ejot spītīgi turpina likt galvā nebūt ne tik ērto rotu; par afrikāņu cepuri, kas darināta no kaltēta ķirbja un nereti tiek lietota arī kā spainis vai kā grozs, rodas vēlme pamest līdzšinējo darbu un doties līdzīgos Indiana Džounsa piedzīvojumos. Turklāt katrai cepurei še ir arī savs izcelsmes stāsts - kāda nopirkta, cita iegūta ar viltu, cita - dāvināta.
Muzeja ekspozīcija iekārtota izceļot dažādus pasaules reģionus un ļaujot izsekot cepuru vēsturei un nēsāšanas paradumiem, sākot no konservatīvajām Eiropas valstu aubēm un jaunu meitu izšūtajiem krāšņajiem kroņiem līdz rituālajām šamaņu cepurēm, kas darinātas no avīzēm. Iesākusies Eiropas atturīgajos toņos, izstāde noslēdzas ar košu krāsu un radošu materiālu prezentāciju.
Vissenākais muzeja eksponāts datējams ar 17. gadsimtu un ir saistāms ar Čuvašiju, taču lielāko ekspozīcijas daļu veido cepures, kas datējamas ar 19. /20. gadsimtu.
Paralēli cepuru ekspozīcijai, to pavada neliela pasaules etnogrāfisko kurpju kolekcija, kuru radījusi Aleksandra Arhangelskaja. No Indijas “modžari” līdz Marokas “babuši”.
Šis ir privāts muzejs, līdz ar to tam ir arī brīvākas rokas. Muzejā tiek organizētas gan Dullās cepurnieces pēcpusdienas bērniem, gan tiek piemērotas izklaides kāziniekiem.
Kopumā muzejā šobrīd aplūkojamas ap 250 etnogrāfiskās galvassegas, taču cepuru, lakatu, ķiveru un apsēju kolekcija arvien pieaug, arī ATG apmeklējuma dienā uz muzeju nupat atceļojusi krāšņa cepure ar rozā spalvām, kas atveras kā Lotosa zieds.
Vīlandes iela 7
www.worldhat.net
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.