GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Rīga

Baudītāja ceļvedisFoto galerijasKultūra· Muzeji· Galerijas· Mākslas telpa· Baznīcas· Izstāžu zāles· Laikmetīgās kultūras mezgls· Mākslas projekti· Dizains· Bērniem· Parki un dārzi· Teātri· Radošās Rīgas teritorijas· Muzeji un galerijass centrsKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiUrbānā leģendaLabākie klubiSpa un labākie saloniCo-working telpasAktīvā atpūtaInsider's viewKultūras afiša

IZVĒLIES OBJEKTU

Žaņa Lipkes memoriālsLatvijas fotogrāfijas muzejsPaula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejsEtnogrāfiskais brīvdabas muzejsOkupācijas muzejsLatvijas dzelzceļa vēstures muzejsEnerģētikas muzejsNaivās mākslas muzejsRomana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejsLatvijas Dabas muzejsDekoratīvās mākslas un dizaina muzejsMākslas muzejs Rīgas BiržaLatvijas Nacionālais mākslas muzejs« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · latvija · Rīga · Kultūra · Muzeji

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

Nams Antonijas ielā 1 ir viena no tām retajām lepnajām bulvāru ēkām, kurām piekļuvi nav aizzīmogojuši vēstniecību drošības reglamenti. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs interesentiem atvērts no 1957. gada. Tikai retais zina, ka tieši šeit, Rīgā, atrodas viens no trim, ekspozīcijas un krājuma ziņā, lielākajiem medicīnas vēstures muzejiem pasaulē. Profesora Paula Stradiņa dibināts, Medicīnas vēstures muzejs glabā vairāk nekā 200 000 muzejisku priekšmetu, apkopojot visu pasaules medicīnu visās tās nozarēs. Kolekcijas tiek vestas rādīt pat uz Maskavu, un muzejs droši rindojams uz viena pjedestāla ar tāda paša profila lielākajiem muzejiem Londonā un Vašingtonā.
Lai gan medicīna ir vispārcilvēciska lieta, kurā nav vieta mākslas garšotāju pretenzijām, tomēr muzejs, ievērojot profesora P. Stradiņa iedibinātu tradīciju, aizvien ekspozīcijas veido, sadarbojoties ar māksliniekiem. Ar Leo Kokles, Miervalža Poļa, brāļu Zariņu un citu mākslinieku radītu gleznu, zīmējumu un diorāmu palīdzību, tiek ieskicēti katra laikmeta medicīnas attīstības stāsti.

Foto: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejsFoto: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejsFoto: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs


Līdzņemam "Asklēpija ceļa spieķi" un dodamies medicīnas attīstības stāstam pa pēdām... Ceļojums, kas pastāvīgi atgādina turēt vērtē savu veselību, pašā iesākumā ļauj noraudzīties tālas senatnes ainā, kurā māte velk skabargu no bērna pēdas, jo jūt, ka tā viņa ķermenim var nodarīt ļaunumu - ilustratīvā diorāmā attēlots intuitīvās medicīnas akts akmens laikmetā. Līdzās neolīta laikmeta izdzīvošanas cīniņa līdzi nestā galvas trauma, ko iespējams radījis bultas trāpījums vai dzīvnieka uzbrukums - trauma tiek izlīdzināta pašu rokām - to stāsta kāda cita diorāma. Un, patiesi, īsts galvaskauss ar sarētojušām cauruma malām, apliecina, ka vecākā ķirurģiskajā operācija - trepanācija - bija zināma un veikta veiksmīgi jau 4500.-1500. g. pr. Kr., arī Latvijā.
Ceļojuma turpinājumā afrikāņu tautas ritmu mūzika ievilina neizskaidrojama spēka pārņemtā telpā, kas stāsta par maģisko medicīnu. Tajā eksponēti amuleti, rituāla maskas - tādas visa ļaunā piesūkušās, turpat līdzās melnās bakas ārstējošas dievietes veidols, naglām sabikstīta afrikāņu fetiša figūra, lāča ķetna, bez tā visa arī asins nolaišanas rīki, iniciācijas priekšmeti, apgraizīšanas rīki... Tā ārstēja sirgumu, izvilināja ļaunus garus aizokeānu kontinentos šamaņi un citi viedie. Mūsu vecītes mērojās ar ārstniecības zālīšu arsenālu un šeit tās sauca par raganām vai burvēm.
Tālāk muzeja līkloču gaiteņi ieved improvizētā Viduslaiku pilsētvidē ar tai raksturīgajām sadzīves skaņām, un rāda tā laika realitāti - medicīnas māsas ar krītu velk "P" (pestus - mēra latīniskais nosaukums) burtu uz namdurvīm - šeit konstatēts mēra upuris. Garīgi slimi cilvēki, kas atzīti par velna apsēstiem, iekalti važās un spundēti krātiņos. Cīņa pret spitālības nolemtību, ķirurģiskas iejaukšanās, ko veic nemācīti bārddziņi, ceļojoši ārsti, klostera hospitālis, alķīmiķa laboratorija... šīs ainas vēstī pār viduslaiku slimībām un to ārstēšanas metodēm. Savukārt senu medicīnas grāmatu kolekcija, kas ne tikai pārsteidz ar jau tai laikā apzināto ārstniecības augu izlasi, bet arī 1509. gadā izdotas grāmatas estētisko un vēsturisko šarmu.
Ne mazums muzeja eksponātu iedarbina empātijas mehānismu - medicīnai laiku atpakaļ nereti bija necilvēcīgs raksturs - metāla korsetes, metāla spailes, ko izmatoja neveiksmīgu dzemdību gadījumos, maskas šķielēšanas ārstēšanai un citas "uzpariktes" liecina par gandrīz vai spīdzināšanas metodēm veselības vārdā.
Savukārt 18., 19. gadsimta medicīnas atklājumu laiks gādājis ne tikai par medicīnas instrumentu funkcionalitāti, bet arī par to estētisko vērtību. Nabassaites šķēres stārķa atveidojumā, kurā iestrādāts mātes klēpja - krupja - simbolika un jaundzimušais vairs nerotā dzemdību zāles instrumentu galdus, arī mājās aptieciņa nav kokā grebta un elegantu dzirdes ragu vājdzirdīgais vairs neizvāž ar elegantu rokas mājienu.
Tomēr vēl 19. gadsimtā pirms hloroforma anestēzijas izgudrošanas, cilvēku sadzirdīja ar šņabi, savukārt vēl 20. gadsimtā zobārstniecības krēsli bija kājminami - šos ekstravagantos "moku aparātus" šeit cits var skatīt pirmo reizi, citam tas būs atgādinājums par to, ka labi tagad dzīvojam.
Muzejā ekspozīciju no 2010. gada 12. aprīļa noslēgs rekonstruētā kosmosa bioloģijas un medicīnas zāle ar veciem un jauniem eksponātiem - ar mūsdienu kosmosa pārtikas un apģērbu paraugiem, ar eksponātiem, kas ir bijuši kosmosā. Skafandrs, kādu izmantoja, lai izietu atklātā kosmosā, pacelšanās un nolaišanās krēsli, kapsula, kurās kosmosā sūtīja suņus. Muzejā atrodas arī kucītes Černuškas, kas lidoja kosmosā 1961. gadā, mēnesi pirms pirmā cilvēka Jurija Gagarina lidojuma, izbāznis. Nākamgad tiks atzīmēts šī notikuma 50. gadadiena.
Tikpat aizraujošs kā ceļojums līdzi medicīnas attīstības gaitai, var izrādīties klejojums cilvēka ķermenī. Atsevišķa muzeja zāle veltīta eksponātiem, kas atklāj cilvēka orgānu uzbūvi. Modeli pēc cilvēka sejas un līdzības, līdzīgi kā konstruktoru, iespējams jaukt un dalīt pa daļām - noņemt plaušas, izņemt sirdi, attaisīt galvas kausu, atdalīt muskuļus, kaulus, cīpslas utt., tādējādi izprotot orgānu atrašanos mūsu ķermenī, to apmērus, formu un struktūru un mijiedarbību.
Savukārt populāro izstāžu zāle apmeklētājus pietuvina aktuālām mūsdienu veselības problēmām un risinājumiem. Regulāri tiek rīkotas arvien jaunas izstādes - viena stāsta par svešķermeņiem, kas sastopami cilvēka organismā - tiem, kas norīti, ieoperēti, implantēti utt., cita - par to, ko mežs sniedz mūsu veselībai, citā eksponēti fantastiski zīmējumi un fotogrāfijas, ko radījuši cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem.
Īpaša vieta muzejā atvēlēta arī Latvijas medicīnas sasniegumiem - medicīnas atspoguļojums Latvijas brīvības cīņu laikā, kādreizējo slaveno Latvijas kūrortu liecības, Rīgai 800 laikā izveidotā ekspozīcija - "Medicīniskā Rīga", kurai iespējama arī ekskursija ārpus muzeja - vecpilsētā.

Antonijas iela 1
www.mvm.lv
P. slēgts
O. 11.00 - 17.00
T. 11.00 - 17.00
C. 11.00 - 19.00
P.*11.00 - 17.00
S. 11.00 - 17.00
Sv. slēgts
* Muzejs slēgts katra mēneša pēdējā piektdienā

Ievietots: Februāris, 2010

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: