Miera ielas republika
Autors: Agita Salmiņa0 ATSAUKSMES
Apliecinājumu leģendai, ka Rīga nekad nebūs gatava, var atrast stāstā par Miera ielas vēsturi. Savulaik tā bija maza stidziņa aiz pilsētas robežām, kas veda uz kapsētu, taču līdz ar gadiem tā pārauga dinamiskā, radošā un bruģētā ielā, kuras šķietamo mieru ik pa laikam satricina jau leģendārais 11. tramvajs.
Miera ielas republikas sauklis ”miers ir maldīgs” nudien piestāv par ”hipsteru pasaules centru” nodēvētajai Rīgas ielai. Rīgas radošās inteliģences ilggadējās pulcēšanās vietas ik pa laikam papildina jaunas kafejnīcas un uzņēmumi ar alternatīvu skatījumu uz dzīvi, nemitīgi kvartālā notiek akustiskie koncerti, lekcijas, improvizācijas teātri, izstādes u.tml.
Lai arī ielas galā atrodamā kapsēta, kas šobrīd drīzāk atgādina gotisku parku, ir mūža mājas neskaitāmiem Latvijas inteliģences pārstāvjiem, iemesls, kādēļ šaurā stidziņa pārvērtās vērā ņemamā ielā, drīzāk ir apkaimē esošās fabrikas, kas viena pēc otras te uzslējās 19. gadsimta beigās. No rītiem mierielieši mostas ar grauzdētu kakao pupiņu smaržu gaisā, bet savulaik pusdienlaikā elpoja arī Takas fabrikas A/S Maikapar dūmeņu izmešus, pa to vidu ik pa laikam vēja pūsmai atnesot arī saldskābu smaržu no netālu esošās Šampanieša fabrikas A.Briāna ielā.
No kādreizējām Miera ielas fabrikām darbojas gan vairs tikai šokolādes fabrika LAIMA, kas glabā senākās Latvijas šokolādes tradīcijas un aicina par tām uzzināt vairāk, apmeklējot Šokolādes muzeju (laima.lv). Šampanieša fabrika ir slēgta, taču daļu tās telpas aizņem pretenciozais bārs/kafejnīca Piens. Savukārt, Tabakas fabrikas telpas drīzumā atvērsies teātra cienītājiem, uz laiku uzņemot Jaunā Rīgas teātra izrādes.
Līdz ar 20. gadsimta pirmajām dekādēm Miera ielā uz dzīvi apmetās ne tikvien strādnieku ģimenes, bet tik tikko uzslietajos, modernajos īres namos, kas pārstāvēja jūgendstila vai nacionālā romantisma estētiku, pārcēlās arī jaunās inteliģences pārstāvji. Šobrīd to pirmos stāvus apdzīvo vairākas kafejnīcas un citas radošas institūcijas.
Runājot par dzīvojamiem namiem, kas uzslējās kā sēnes pēc lietus, viens par otru lepnāks un modernāks, nevar nepieminēt Jāni Alksni – pirmo latviešu tautības arhitektu, kas ir vairāku ēku autors (piemēram, Miera iela 10 (Cafe TAKA), Miera iela 17 (DaD cafe)). Laikmeta liecinieki stāsta, ka Alksnis vēl ilgus gadus ik rītu devās pastaigā aplūkot savus namus un bieži iegriezies arī Miera ielā. Pērle, ko var dēvēt par Nacionālo romantismu, atrodama Miera ielā 27, kuras autors ir atzītais arhitekts Eižens Laube.
Ja rodas iespēja iezagties nama kāpņu telpā, to ir vērts izmantot. Vācu romantismā ieturētu, majestātisku namu autors ir Henrihs Devendruss, it īpaši atzīmējams ir nams, kas atrodas ielas izskaņā, 94. numurā. Smailie tornīši sešstāvu ēkas jumtā zīmīgi norāda – republika šeit beidzas, bet pāri sliedēm slejas Čiekurkalna koka namu zemie jumti.
Pa vidu Jūgendstilam un Romantismam slēpjas vēl kāds Rīgas vēsturē iezīmīgs vārds – Augusts Folcs. Satekā ar Hospitāļa ielu, nama augšgalā (Hospitāļu 5) slejas viņa veidotā skulptūru kompozīcija – ”Kalēji”. Dažus soļus tālāk, iepretim Lielajiem Kapiem, vēsturiski sakrīt ielas trokšņainākā un klusākā daļa – proti, tur agrāk darbojās vesela rinda akmeņkaļu, tajā skaitā arī Folcs. Viņam kaimiņos atradās ”Lāča” akmeņkaļu darbnīca, kurā, starp citu, Kārļa Zāles vadībā tika izgatavotas detaļas Brīvības piemineklim.
”Tagad Miera ielā virmo arī svaigi ceptu burkānu, aveņu, marcipāna vai siera kūku smarža no kafejnīcas Mierā, veģetārās maltītes aromāts no kafejnīcas TAKA, bet biezzupas, karstmaizītes un pildītas pankūkas kārdina no puspavērtajām DAD cafe durvīm. Vienas interjerā jaušama eklektika un izteiksmīgi fakturētas, zeltītas sienas, otrā iezadzies Provansas interjera šarms, trešajā dzirkstī krāsainu laukumu kokteilis, melni griesti un zili-zaļi-rozā sienas. Un visās kā vienā tiek dots vārds mākslai un mūzikai. Turklāt pirmā agrāk piederējusi Epneru dzimtai, bet pēdējā saistīta ar grāmatnieka Jāņa Rapas traģisko bojāeju.
Savukārt tējnīca Illuseum ir urbānās histērijas nogurdināto patvērums. Templis tējai un grāmatai. Vieta, kas aizved neparedzamos sajūtu un prāta ceļojumos. Illuseum nekas nav tā kā izskatās - dažas interjera detaļas iespējams saskatīt tikai ar trīsdimensiju (3D) brillēm.
Arī Miera ielas veikalu piedāvājums pārsteidz ar dizaina oriģinalitāti - sākot no vintage veikaliņa ZeStore radītā 70. gadu atpūtas krēsla, kas nu pārtērpts marķētā Brazīlijas kafijas maisa audumā, beidzot ar otrreizējās stikla pārstrādes darbnīcas Buteljons radītajiem sašķiebtajiem un deformētajiem, placinātajiem un stieptajiem stikla mākslinieku veidojumiem.
No M50 (m50.lv) latviešu dizaineru otrreiz pārstrādātās, deviņkārt pārdomātās un folkloras iedvesmotās apģērbu kolekcijas un aksesuāriem līdz Uzvalks un Kleita karnevālam (uzvalksunkleita.lv), kur pārtapt par Miera ielas lēdiju – trīsdesmito gadu mademoiselle vai sešdesmito gadu skatuves zvaigznē. Lazy Francis (lazyfrancis.com) padomājis arī par gados jaunajām modes dāmām. Košo krāsu un daudzveidīgo fasonu piedāvājums liek justies kā Alisei Brīnumzemē.
Kad kleita izvēlēta, tālāk var doties uz turpat netālu esošo frizētavu Melnais Knābis (Miera iela 39), kas ir gana iecienīta sabiedrības dāmu vidū. Tiesa, apmeklējums šeit jāpiesaka laicīgi.
Ja kafejnīcās mākslu piedāvā, tad turpat blakus to arī rada. Miera ielā atrodas stikla mākslinieces Martas Ģībietes darbnīca (gibietes.eu) un Ievas Grases keramikas darbnīca (Miera iela 39 (pagalmā)). Galerijā Laimes lāde (Miera iela 12) turpat izstādītā māksla tiek reproducēta uz dažādiem ikdienišķiem priekšmetiem, piemēram, krūzītēm vai iepirkumu somām, atstarotājiem un pastkartītēm, radot unikālu dāvanu vai suvenīru. Mākslas centrā Trīs krāsas (www.triskrasas.lv) māksla rodas eksperimentu rezultātā, liekot iedziļināties pašā radīšanas procesā.
”Savukārt stila klasika meklējama interjera lietu veikalā 20. gadsimts (20gs.lv) - autentiski art deco spoguļi no Francijas, 1956. gadā Rīgā ražoti galda spogulīši, 50. un 70. gadu lampas utt. Plauktos - grāmatas, kas stāsta par 20. gadsimta modi, dizainu un mājas iekārtošanu.”
Blakus mākslinieciskajām izpausmēm savu vietu kvartālā atraduši arī ar sportu un tehniku saistīti uzņēmumi. Kaislīgajiem sērfošanas profesionāļiem un entuziastiem Surf Pro (www.surfpro.lv) būs ideāla vieta, kur vasarā iegādāties inventāru, bet ziemā kopā ar domu biedriem iemalkot tēju un noskatīties Pasaules čempionātu veikbordā. Lai arī Miera ielā vēl nav velo celiņa, tā ir velobraucēju iecienīta iela, tādēļ noderīgi var būt Rīgas Veloserviss (www.rigasveloserviss.lv) pakalpojumi.
Lai arī novārtā atstāti, tomēr Lielie kapi Rīgā ir tikpat nozīmīgi un apskatīšanas vērti kā Monparnasas (Montparnasse) Parīzē. Parks stāsta par apbedīšanas tradīcijām sākot no 18. gadsimta pēdējām dekādēm, par vairākām vēsturiskām personām un pieminekļu arhitektūras īpatnībām. Atsevišķu personu kapa vietas kļuvušas par kulta vietām un tiek regulāri apmeklētas, piemēram, Pokrova kapos apglabātais gaišreģis Eižens Finks un aktrise Vija Artmane. Lielo kapu tālākajā galā atrodami pieminekļi Andrejam Pumpuram, Krišjānim Valdemāram, Fricim Brīvzemniekam un Krišjānim Baronam.
Jau trešo gadu kopīgās dzīrēs iela vienojas Miera ielas vasarsvētkos, kas šogad (2014) notiks no 23.-24. maijam. Tad ielas klusums un miers tiek aizbiedēts ar kopīgu rīta modināšanu, ielu ieskandina muzikanti, bet ekspresioniskās krāsās to iekrāso kafejnīcu, bodīšu un darbnīcu darbīgie ļaudis, kas ciemiņiem galdā ceļ to labāko - meistardarbnīcas, koncertus, degustācijas, tirdziņus u.c. aktivitātes.