GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Rīga

Baudītāja ceļvedisFoto galerijasKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiUrbānā leģendaLabākie klubiSpa un labākie saloniCo-working telpasAktīvā atpūtaInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Ielu māksla RīgāRīga agrīnajā kino« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · latvija · Rīga · Urbānā leģenda ·

Rīga agrīnajā kino

Autors: Agris Redovičs0 ATSAUKSMES

Rīga agrīnajā kino

Dokumentālā Rīga

Pasaulē pirmais publiskais kino seanss notika 1895. gada 28. decembrī Parīzes Grand Café, kur  brāļi Limjēri (Auguste Lumière, Louis Lumière) izrādīja savas pusgada laikā uzņemtās filmas.

Teju jau pēc pusgada, 1896. gadā maija beigās, šo seansu piedzīvoja arī Rīga. Seanss tika demonstrēts ēkas bēniņos - Kaļķu ielā.

Foto: Rīga agrīnajā kino
Brāļi Limjēri

Kurp ar savām kustīgajām bildēm devās Limjēri, tur tie arī lika lietā savu pašizgudroto, divi-vienā kameru un projektoru, tāpēc var uzskatīt, ka pirmo reizi Rīga ir nofilmēta 1896. gada vasarā. Pēc Rīgas Limjēri devās uz Pēterburgu. Tā, nu, ir sanācis, ka Latvija kino piedzīvojusi ātrāk par Krieviju.

Šie Rīgas kadri gan nekur nav redzēti un neviens par tiem neko vairāk nespēs pasacīt. Tomēr varbūt kādam ir gadījies redzēt nofilmēto autobraucienu Rīga-Sigulda, kas uzņemts 1904. gadā. Tas ir pieejams Rīgas Motormuzeja krājumā.

Foto: Rīga agrīnajā kino
Skats uz Jubilejas izstādi. P. Zonvalda foto

Ļoti interesantu dokumentālo fiksāciju Rīga piedzīvoja 1901. gadā – Rīgas 700 gadu jubilejas svinībās. Tagadējā Kronvalda parkā, kur aizvien redzama Krišjāņa Ķergalvja lapene (paviljons), kuru mūrniekmeistars dāvināja Rīgas pilsētai tās jubilejā, tika realizēts iespaidīgs projekts „Vecrīga”. Samazinātā mērogā parkā tika eksponēti Vecrīgas 17. gadsimta pirmā ceturkšņa ievērojamāko celtņu — Rātsnama, Rīgas torņu, Kaļķu vārtu, vīna pagraba un citi maketi. Grandiozajā pasākumā tika izrādīts arī kino. Un ne tikai. Tas tika arī uzņemts, un jau nākamajā dienā svētku viesi varēja sevi mēģināt sazīmēt filmā.

Savukārt aktierfilmā „Kur patiesība? jeb Ebreju kursistes traģēdija”* apskatāma vecākā Rīga, kāda šobrīd redzama spēles filmās. 1913. gada filmas kadros redzama gan pareizticīgo katedrāle un aleja pretī tai, gan Latvijas Universitātes galvenā ēka un operas tiltiņš, gan vecā Rīgas dzelzceļa stacija. Vecā stacija sākotnēji bija paliela divstāvu ēka. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā tika uzcelta kapela - lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā. Šo Rīgas vēstures daļu varbūt vēl iespējams skatīt kādās hronikās, taču aktieru kino tā būtu grūti atrodama. Runājot par pašu filmu, tā bija ļoti populāra Krievijā un tika jo plaši izrādīta. Var sacīt, ka tā bija pirmā Rīgā uzņemtā filma, kuru bērniem līdz 16 gadu vecumam bija liegts skatīties. Filmas sižets iezīmēja stāstu par ebreju meiteni, kurai piedzīvotais grautiņš Maskavas foršstatē ar viņas vecāku izvarošanu, radīja psihisku traumu.

Rekonstruētā Rīga

Foto: Rīga agrīnajā kino
Kadrs no filmas „Lāčplēsis”

Aizvien, kā vēlīns mēmā kino darbs, starptautisku interesi izraisa Rīgā 1930. gadā uzņemtā filma „Lāčplēsis”. Rīga šeit attēlota divos interesantos aspektos – ar diviem zīmīgiem restaurācijas momentiem. Proti, tā kā filmā tiek attēlotas Latvijas brīvības cīņas, tad 1929. gadā režisors uz Nacionālā teātra skatuves sapulcināja visus tos, kuri tur reiz stāvēja 1918. gada 18. novembrī – kori, valdības vīrus... Vienīgi Čakste jau bija miris, taču vēsture rāda, ka viņš nemaz uz skatuves nav bijis, tā kā aina izdevusies pilnīgi precīza. Savukārt otrs moments ir Ziemeļarmijas ienākšana, kuru sagaidīt uz Brīvības ielas gaisa tilta bija izgājuši milzums daudz iedzīvotāju. Unikāli filmas momenti!

Grimētā Rīga

Rīga ir lieliska dekorācija vēsturiskajām filmām. Tikai nedaudz grima, dažas izkārtnes un var uzņemt pagātnes ainas, darbībai notiekot arī Londonā, Parīzē, Berlīnē un citās Rietumu pilsētās. Pēc kara Rīga kino bieži kļuva par grimētu citzemju pilsētu. Pēdējos gados Rīga atkal „tēlo” svešzemju pilsētas ASV, Japānas, Indijas un Vācijas studiju filmās. Vairumā gadījumu šīs filmas gan neredzam. Pats interesantākais tomēr ir samērot izjūtas, kas rodas, dzīvojot pilsētā, ar to, cik dažādi to var parādīt kino. 

Pirmais šāds gadījums bija Grigorija Aleksandrova filma ar viņa sievas, aktrises Ļubovas Orlovas līdzdalību, ko uzņēma slavenais latviešu operators Eduards Tisē - „Tikšanās pie Elbas” (1949). Darbība notiek kādā vācu pilsētiņā un filmā uzskatāmi redzamas kara laikā sagrautās Vecrīgas drupas.

Foto: Rīga agrīnajā kino
Filma „Slepkavība Dantes ielā”

Rīga ir grimēta arī par vācu okupētās Francijas mazpilsētu – Mihaila Romma filmā „Slepkavība Dantes ielā” (1956). Tur Rīga attēlota ļoti simpātiski. Taču īpaši slavena Rīga kļuva pēc Tatjanas Lioznovas seriāla „Septiņpadsmit pavasara mirkļi” (1973), kur Vāciju „tēlo” Jauniela, Mežaparks, arī Čiekurkalna ūdenstornis ceļa galā...

Foto: Rīga agrīnajā kino
Kadrs no spēlfilmas „Sūtņu sazvērestība”

Režisora Nikolaja Rozanceva vēsturiskajā spēlfilmā „Sūtņu sazvērestība” (1965) Rīga „tēlo” Krievijas galvaspilsētu Pēterburgu. Filma ir par plānoto sazvērestību pret boļševiku varu, ko izjauca latviešu strēlnieki. Tur redzams, kā Uldis Dumpis sēž Arkādijas parkā..., nu, gluži kā Krievijā!

Rīga un kinovēstures traģika

Foto: Rīga agrīnajā kino
Kinorežisors Boriss Barnets

Ar Rīgu un šo filmu saistīts arī kāds traģiskas pašnāvības stāsts. Filmu sākotnēji aizsāka viens no izcilākajiem krievu kinorežisoriem Boriss Barnets. Kinokritiķi Borisu Barnetu aizvien uzskata par vienu no 20. gadsimta kinoklasiķiem līdzās Sergejam Eizenšteinam, Leonīdam Traubergam, Grigorijam Kozincevam un Mihailam Rommam. Pusgadu Rīgā strādājot pie filmas, viņš dzīvoja VKP Centrālkomitejas viesnīcas mājā – Elizabetes, Pulkveža Brieža un Strēlnieku ielu stūrī. Greznais nams ar kolonnām kļuva par viņa pēdējo mītni uz šīs zemes (māja redzama arī filmā „Vētra”, 1960). Uzrakstījis atvadu vēstuli, režisors pakārās makšķerauklā. Pazīstamais padomju laika kinorežisors Boriss Barnets ticis apbedīts Meža kapos.

Vēsturiskās Rīgas kino adreses

Foto: Rīga agrīnajā kino
Tagadējais konoteātris Splendid Palace

Splendid Palace aizvien uzskatāms par unikālu kinoteātri Eiropas mērogā. To uzcēla līdzās koka ēkai, kurā bija kinoteātris „Maska”, ko pēc kara pārsauca par „Spartaku”.
1969. gadā tam uzcela jaunu ēku. Tagadējā Splendid Palace Mazā Zāle ir „Spartaka” 1998. gadā pārbūvētā kinozāle, kur telpas beigās izvietotas rindas ar divvietīgiem dīvāniem. Tur galvenokārt rādīja dokumentālās filmas - bez pārtraukuma. Pārpildīta šī kinozāle bija tikai retumis, kad tur viesojās slaveni dokumentālisti, toties tajā labi varēja izgulēt paģiras - paņemt pāris aliņus, sēdēt tumsā un snaust... Bet nopietni runājot, Rīga bija slavena ar to, ka tai bija savs dokumentālā kino teātris.

Čaka ielā, starp Bruņinieku un Matīsa ielu, bija otrā ekrāna kinoteātris „Blāzma”. Tajās telpās 1980. gados atradās Rīgas Kino nams, kur kinodarbinieki varēja doties pēcpusdienās iedzert, satikt draugus, vēlāk skatīties filmas, kuras kinoteātros nerādīja. Pēc padomju varas krišanas darbību beidza arī Kino nams, telpās iekārtojās kinoteātris „Kolizejs”. Ilgs mūžs arī tam nebija lemts un 10 gadus tur atradās spēļu zāle, tagad teātris.

Skolas ielā, starp bijušo Misiņa bibliotēku un klīniku ARS, atrodas koka ēka, kurā jau vācu laikā izvietojās okupēto austrumzemju filmu uzņēmums „Ostland film” un studija „Rīgas filma”. Pēc kara tur bija Rīgas Mākslas un Hronikālo filmu studijas, ko vēlāk apvienoja Rīgas kinostudijā.

Foto: Rīga agrīnajā kino
Kinoteātra "Pionieris" iekštelpas

Taču interesanti, ka turpat pretī, otrā ielas pusē tagadējā kluba El Divino telpās vairākus gadus, kamēr tika būvēta jaunā kinostudijas ēka Šmerlī, atradās kinostudijas paviljons. Pēc kinostudijas aiziešanas uz jaunajām telpā Šmerlī, namā, kas jau bija celts kā kinoteātris „Forums” (pēc kara pārsaukts „Komjaunietis”) 1962. gadā atvēra specializētu bērnu kinoteātri „Pionieris”. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1997. gadā, tas tika pārdēvēts par kinoteātri „Oskars” un tajā tika izrādītas kinofilmas dažāda vecuma publikai. Kinoteātrī bija viena lielā zāle ar 422 vietām un balkonu, kurā bija 64 vietas. Kinoteātris tika slēgts 2004. gadā. 

Uzņemšanas paviljoni atradās arī vairākās Rīgas citās vietās - tagadējā Jaunajā Rīgas teātrī Lāčplēša ielā, Zirgu ielā, Valsts kora Latvija mēģinājumu telpās, un Kultūras pilī „Ziemeļblāzma”.

Agrāk kinoteātri bija visās Rīgas nomalēs, kopumā ap četrdesmit. Pirmās pakāpes kinoteātri galvenokārt atradās Rīgas centrā, piemēram, „Pionieris”, „Palladium” ar lielāko zāli Latvijā, bet kinoteātris ar lielāko ekrānu Latvijā – „Dzintars” atradās Jūrmalā (tagadējā Cinevilla Dzintaru prospektā 19).

Foto: Rīga agrīnajā kino
Kādreizējais kinoteātris „Oktobris”

Savukārt otrās pakāpes kinoteātros pilsētas nomalēs izrādīja filmas, kurām neparedzēja lielu apmeklētību, piemēram, kinoteātris „21. jūlijs” Ģertrūdes ielā, Pārdaugavā, Nometņu ielā viens otram blakus atradās pat divi kinoteātri – „Oktobris” , kas būvēts 1934. gadā un „Sarkanā ausma”, kas celta 1938. gadā. Tādu kinoteātru bija daudz - šobrīd tajos iemājojuši dažādi tirdzniecības un  reliģiskie centri.

Atcerēšanās vērtas ir slavenās 1986. gada Kino dienas (vēlāk kinoforums „Arsenāls”), kuras atkārtot vairs nebūtu iespējams. Tāds vēriens, kāds toreiz – tagad izmaksātu vismaz miljonu. Arkādijas parkā tika izbūvētas fantastiskas skulptūras, teltis, kurās rādīja filmas, tika organizēta grandioza uguņošana virs Māras dīķa, kurā peldēja iluminēti kuģi... To var uzskatīt par pirmo padomju varas aizliegto jeb „plaukta filmu” forumu, kurā tika saaicināti režisori, kurus padomju vara vēl negribēja atzīt. „Zinību nama” (šobrīd - Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle) Lielajā zālē pulcējās kino ļaudis, lai izrādītu šīs filmas, diskutētu. Šeit varēja aplūkot arī kinotehnikas izstādi, kuras eksponāti pēc tam kļuva par Kino muzeja ekspozīcijas pamatu.

 

*Filmu iespējams apskatīt Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, Šmerļa ielā 5, aed@arhivi.gov.lv). Pēc pasūtījuma filmu var iegūt digitālā formātā. Pēc īpaša lūguma un papildus samaksas, to iespējams noskatīties arī uz ekrāna.

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: