Maršurts "Vāgners – Rīgas leģenda"
Autors: Anothertravelguide.com1 ATSAUKSME
„Rīga man tiek aprakstīta kā pati jaukākā vieta uz pasaules - īpaši, kas attiecas uz naudas pelnīšanu...”, tā savā vēstulē no Berlīnes īsi pirms došanās uz Rīgu savai sievai Minnai vēstulē rakstījis pasaulslavenais operas reformators, vācu komponists Rihards Vāgners. Tiesa, nenomaksāto kredītu problēmu un nemitīgo tiesas procesu dēļ Vāgnera biogrāfijā cariskās Krievijas guberņas pilsētā Rīgā pavadītais laikposms nav ilgs – vien no 1837. līdz 1839. gadam, taču radošā ziņā tas bijis gana piesātināts. Un rīdziniekiem vienmēr paticis savu galvaspilsētu dēvēt par Vāgnera pilsētu.
Riharda Vāgnera pirmā mājvieta Rīgā atradusies Kalēju ielā – aptuveni tur, kur šobrīd slejas lielveikala „Galerija Centrs” piebūve. Tur, gaidot ierodamies Rīgā sievu, komponists rakstīja: „Mana Minna, redzi, esmu jau noīrējis mītnes vietu vienam gadam, un uzreiz novērtēju abas lielās istabas un virtuvi, kur tu vakaros varēsi kaut ko pagatavot – desmaizi vai pankūkas, vai biezpiena plācenīšus... Brauc uzreiz uz manu dzīvokli Lielajā Kalēju ielā pie tirgotāja Caula. Bet nedomā, ka es te plītēju...”
Ēkas pirmajā stāvā patiešām arī atradusies spirta tirgotava, kuras apmeklētāji radījuši lielu troksni, kas, savukārt, licis komponistam šo vietu pamest, lai pārvāktos uz Pēterburgas priekšpilsētu.
Tāpat kā māja Kalēju ielā tika iznīcināta bumbu uzlidojumā Otrā pasaules kara laikā, arī koka ēka toreizējā Pēterburgas priekšpilsētas Aleksandra bulvārī (tagadējā Brīvības ielā 33) 1911. gadā tika nojaukta.
Kopumā liecību par komponista klātbūtni Rīgā palicis pavisam maz. Taču vietā, kurā kādreizējā Aleksandra bulvārī atradās Vāgnera mītnes nams, kopš 20. gadsimta sākuma atrodas melna mūra ēka, kurā, caur stiklu ieskatoties pa parādes durvīm, vērts pievērst uzmanību 1913. gadā veidotajai vitrāžai, kurā Vāgners attēlots meistara veidolā ar bereti.
Namīpašnieks akceptējis, ka reiz šajā vietā atradusies māja, kurā Vāgners vienu sezonu dzīvojis un komponējis operu „Rienci”. Tiesa, par spīti tam, ka ilūzijas par labturību Rīgas Pilsētas teātra kapelmeistaram ātri vien sabrukušas un pret iespējām provincē nodoties nopietnai komponēšanai izveidojusies noraidoša attieksme, tieši Rīgā Vāgners aizsāka darbu pie trešās pilnībā pabeigtās operas, kas bija komponista pirmais muzikālais panākums, nodrošinot būtisku pavērsienu viņa karjerā.
Komponējot „Rienci”, Vāgners darbojās Rīgas Pilsētas teātrī, kura ēka atradās toreizējā Lielā Ķēniņa - tagadējā Vāgnera ielā. Vāgners lieliski apzinājās, ka operu šeit nekad neuzvedīs. Triumfālā operas pirmizrāde, kas notika Drēzdenē 1842. gadā, tika veidota lielās franču vēsturiskās operas stilā un prasīja gan vietu lieliem masu skatiem, gan milzīgam orķestrim un vērienīgam baletam.
Taču trīs lietas Rīgas Pilsētas teātrī uz Vāgneru atstāja neizdzēšamu iespaidu - izrādes laikā aptumšotā skatītāju zāle, amfiteātra tipa izkārtojums skatītāju zālē un nedaudz padziļinātā orķestra bedre. Šobrīd ēka, kas pēdējos gados bija pazīstama kā Vāgnera zāle, publikai ir slēgta. Lai arī tās fasāde saglabājusies, šī nama interjers kopš Vāgnera laika pamatīgi pārbūvēts. Oriģinālā izskatā tajā saglabājusies tikai viena telpa.
Vāgnera zīmju meklējumos Rīgas arhitektūrā un interjeros, vērts vērst uzmanību tēlnieka Augusta Folca veidotajam komponista sejas portetcilnim, kas ir pirmā publiskā godinājuma zīme Vāgneram Rīgas pilsētā. Tā tikusi uzstādīta jau četrus gadus pēc Vāgnera nāves – 1887. gadā, tagadējā Latvijas Nacionālajā operā. Gudri izkārtota, tā meklējama starp, tā saucamajiem, dramatiskajiem ģēnijiem - Bēthovenu un Šekspīru - virs otrā balkona ložas. Zāles kreisajā pusē savukārt rodama apoloniskā, tīrā un skaidrā māksla - Mocarts, Šillers un Gēte.
Sava vieta Vāgnera tēlam ir arī latentajos kodos uz skatuves. Operas „Reinas zelts” iestudējuma atjaunojumā līdzās Reinas dārgumiem, ebreju menorai, Kristum pie krusta un citiem dažādu kultūru un reliģiju simboliem, redzams arī Vāgnera krūšu tēls. „Reinas zelta” uzvedumā režisors Stēfans Herheims rādījis arī to, ka dažādi tēli vai lielākā daļa operas vīriešu tēlu ir pats Vāgners viņa personības dažādās izpausmēs. Pats Vāgners iestudējumā figurē ar savu sarkano bereti un sarkanajos rīta svārkos...
Savukārt Vāgnera attēlojumam stājdarbos sevišķi uzmanību veltījis latviešu tēlnieks Gļebs Panteļējevs. Skulptūru grupa „Modesta jaunība un Riharda jaunība”, autoraprāt, rāda mūsu civilizācijas jaunību – divus komponistus: krievu Modestu Musorgski un vācu Rihardu Vāgneru armijas ķiverēs.
Vēl viens Panteļējeva veltījums latviešu mākslai, ir 2001. gadā veidotā skulptūra, kas atrodas Latvijas Nacionālajā operā pie ieejas Jaunajā zālē. Interpretācijas teorija ļautu to traktēt, ka darbs veidots ķīļa formā. Ar to, iespējams, mākslinieks gribējis pateikt, ka Vāgners gājis cauri dzīvei kā kuģa ķīlis.
Riharda Vāgnera gaitām Rīgā izsekojis muzikologs Mikus Čeže un viņa vadībā Latvijas Nacionālā opera piedāvā iepazīt Vāgnera Rīgu - vietas, kur komponists dzīvojis, strādājis un viesojies - ekskursijas programmā „Vāgners – Rīgas leģenda”.
LNOB piedāvā muzikologa Mikus Čežes vadībā iepazīt Vāgnera Rīgu - vietas, kur komponists dzīvojis, strādājis un viesojies! Ekskursija notiek Sarkanajā zālē un Vecrīgā un neietver operas aizkulišu apskati.
Pieteikšanās pa tālruni 67073820, 25635833 vai e-pastu education@opera.lv.
Biļetes cena (grupā, kas lielāka nekā 10 cilvēki): € 20.00
Individuālā ekskursija (grupai līdz 10 cilvēkiem): € 200.00
Ekskursijas ilgums: 90-120 minūtes.
Ekskursijas notiek latviešu un vācu valodā.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.