GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Rīga

Baudītāja ceļvedisFoto galerijasKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršruti· Kultūrekskursantiem· Urbānajiem ekstrēmistiem un aktīvistiem· Teritorijas· Arhitektūras baudītājiemUrbānā leģendaLabākie klubiSpa un labākie saloniCo-working telpasAktīvā atpūtaInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Avotu ielas kāzu salonu koncentrātsRīgas pludmalesRīgas jahtklubi un laivu piestātnesSpīķeru promenādeLatvijas Mākslas akadēmijas jaunā piebūveRīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājaMangaļsalas molsRestaurētie koka nami Kalnciema ielāDailes TeātrisAta Ķeniņa ģimnāzijaDaugavas promenāde ĶengaragāČiekurkalnsPurvciemsBulvāru loks un Jūgendstila RīgaRīgas centrsTorņakalnsGrīziņkalnsAnothertravelguide vērtē netradicionālos Rīgas ekskursiju maršrutusĀgenskalns BolderājaIļģuciemsMežaparksKundziņsalaMīlgrāvisSarkandaugava jeb Rīgas fabriku ceļvedisPiena ielaSlacklining RīgāPilsētas medībasLongbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātēLucavsala. Rīgas vasaras atpūtas epicentrsČetri skriešanas maršruti RīgāNometņu ielas stāstsMaršurts "Vāgners – Rīgas leģenda"Distanču slēpošanas iespējas Rīgā un Rīgas apkārtnēGeocaching jeb slēpņošana RīgāRīgas Laivas« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · latvija · Rīga · Maršruti · Maršruti

Četri skriešanas maršruti Rīgā

Autors: tekstu sagatavojusi Baiba Rimeika0 ATSAUKSMES

Četri skriešanas maršruti Rīgā

Vasara ir ideāls laiks, lai apvienotu veselīgo ar patīkamo un jaunatklātu Rīgu pilnīgi no cita skatu punkta – šoreiz ne ar divriteni, skrituļojot vai kājāmgājēja acīm, bet skrienot. Piedāvājam četrus dažādus, regulāru skrējēju iecienītus un pārbaudītus maršrutus dažādās Rīgas vietās.

No centra uz Mežaparku                                

Linda Saulīte, digitālā žurnāla LILLÁ izdevēja, skrien jau ceturto gadu. Savulaik tieši draugi viņai palīdzējuši pārvarēt aizspriedumus par skriešanu kā garlaicīgu nodarbi, pēcāk baudot vasarīgu vakara skrējienu vienatnē pa pilsētas ielām vai kopēju finišu pēc pievarēta maratona Parīzē ar vairākiem tūkstošiem citiem maratona skrējējiem.

Iecienītākais skriešanas maršruts Lindai ir Skanstes ielas un Mežaparka rajonā, kas atbilst vienam no būtiskākajiem kritērijiem - nav intensīvas satiksmes un netiek traucēts gājējiem. Skrējiens tiek uzsākts Hospitāļu ielā un tālāk pāri Brasas tiltam līdz Mežaparkam. Atkarībā no vēlamā maršruta garuma, atpakaļceļam tiek izvēlēta Skanstes iela un Arēna Rīga rajons jeb Hospitāļu ielas virziens. Vairākkārt skrienot jau ir zināmi visi attālumi - no Hospitāļu ielas līdz Mežaparkam un atpakaļ ir aptuveni 9 km, bet aplī no Hospitāļu ielas pa Skanstes ielu ap Arēnu „Rīga” turp un atpakaļ tiek noskrieti aptuveni 4 km. Tādējādi viegli variējot ar distances garumu un vēlamo skriešanas laiku.

Maršruta priekšrocības ir ērti gājēju celiņi un veloceliņi, kas neļauj justies izolēti noslēgtam kā skrienot pa mežu vai mazliet traucējoši kā tas ir skrienot pa Rīgas centra ielām, kas mēdz būt cilvēku pārpildītas. Nav arī lielas satiksmes un vienuviet var satikt kā aktīvos skrējējus, tā skrituļotājus un riteņbraucējus. Pēc vairākiem noskrietiem kilometriem domas sakārtojas pašas no sevis, sniedzot tikai un vienīgi gandarījumu par labi pavadītu laiku.

Maršruta vide skriešanai ir ļoti komfortabla, tāpēc pavisam viegli ir nodoties savām domām un pamanīt, kā mainās daba visapkārt, kam ikdienā nav laika pievērst uzmanību. Ideāli, ja skrējienu var uzsākt turpat izejot no mājas nevis braucot ar auto līdz skrējiena vietai.

Pārdaugavas parki

Reinis Skujiņš studē medicīnu, ziemas periodā aizraujoties ar snovbordu, bet pavasarī ikgadēji atsākot aktīvo skriešana sezonu. Topošais ārsts iesaka visiem sākt skriet - tiek garantēts enerģijas pieplūdums nākamajā dienā un gan smadzeņu, gan fiziskā tonusa palielināšanās.

Maršruta izvēle Pārdaugavā ir tikai likumsakarīga, jo tieši šajā rajonā Reinis dzīvo. Iepriekš mēģinājis skriet arī pa pilsētas centru, bet atdūries pret neskaitāmiem riteņbraucējiem, gājējiem un mašīnu izplūdes gāzēm, kas neļauj organismam skrienot elpot un uzņemt nepieciešamo skābekli, tādā veidā apgrūtinot elpošanu. Ierasti skrējienu viņš uzsākt Uzvaras parkā, noskrienot vairākus apļus. Pateicoties labajam segumam te var ne tikai skriet, bet arī skrituļot vai nodoties dažādām sev tīkamām sporta aktivitātēm. Kā būtisku Rīgas skrējēju problēmu Reinis atzīmē to vietu trūkumu, kur var skriet ne pa asfaltu, kas sagādā problēmas tiem skrējējiem, kam ir ceļgalu vai muguras traumas.

Pavasarī īpašu atmosfēru piešķir Uzvaras parkā iestādītie Japānas ķirši. Taču jāliek aiz auss, ka jāskrien pa to parka pusi, kas ir no Slokas ielas dziļāk Pārdaugavā. Vide tajā ir sakoptāka un patīkamāka. Atšķirībā no centra parkiem, te var manīt arī skrējējas māmiņas ar bērnu ratiņiem.

Kad Uzvaras parka apļi ir pievārēti, tālāk var doties uz turpat netālu esošo Arkādijas parku, kur atrodas arī sporta bāze. Tie, kas vēlas papildus treniņu, var izmantot parkā esošās kāpnītes – tā teikt, vairākkārt noskrienot pa tām augšā un lejā. Turpat ir arī Māras dīķis - viena no tām retajām Rīgas ūdenstilpnēm, kurai iespējams apskriet viscaur apkārt. Vieta kā radīta vakara skrējienam ar skaistu skatu saulrieta laikā un kāda gulbja klātbūtni – romaņķiks. Ja pietiek spēka garākai distancei, vēl var mērot ceļu gar dzelzceļu līdz Stradiņa slimnīcai. Pa ceļam, ķerot Rīgas lauku sajūtu - Pārdaugavai tik raksturīgo apbūvi ar vecajām mājām un mazajām ieliņām.

Kontrastu skrējiens - Brīvības iela - Teika.

Līgu Reidi, reklāmas projektu vadītāju, varētu nodēvēt par Teikas skrējēju, kura uzsākot jaunu maršrutu iesaka uzlikt brilles uz acīm (ja tās ikdienā nepieciešamas), lai vienu mirkli nebūtu jāsaprot, ka atrašanās vieta ir nenosakāma. Abas ar māsu izpētījušas, ka netālu no mājām ir Biķernieku trase. Divreiz nebija jādomā un kopīgi tika uzsākta vakara skrējienu tradīcija.

Starts tiek dots pie Vefiņa, tālāk apgūstot Brīvības ielas posmu līdz Teikas lielajam krustam, izvēloties riteņbraucēju pārņemto veloceliņu. It kā esi iegrimis savā pasaulē, bet tajā pašā laikā var noķert pilsētas kūsājošo enerģiju.

Kā novērots, Brīvības iela sniedz visu, ko vien sirds kāro. Iespējams nogriezt matus neskaitāmajās frizētavās, salabot kurpes vietā ar labu kvalitāti, bet nelaipnu apkalpošanu,  nopirkt sporta tērpu humpalās, riteņus - „mistiskajā” veikalā, kur atrodami visādi veci krāmi, iegādāties pastalas tautas deju preču veikalā... un visam vēl pa vidu tā tītara gaļas bode...

Tā tas turpinās līdz Teikas epicentram - lielajam krustam. Valmieriete būdama, Līga zina, ka visi Valmieras bērni noteikti atpazīst Teiku. Braucot strappilsētu autobusā uz Rīgu, nepaliek nepamanīts lielais, nolupušais metāla burtu uzraksts uz daudzdzīvokļu mājas sienas - Teika. Skrienot acīs iekritušas divas vietas – krodziņš „Zili zaļi brīnumi” pirms Teikas krustojuma un tirdziņš pie Maxima lielveikala,kur gan svētkos, gan ikdienā tantes tirgo ziedus, Jāņu vainagus, dārzeņus, ogas un citus labumus. Skrējienā no centra pie Maximas jāgriežas pa labi un tad pēc kāda mirkļa – pa kreisi, iekšā privātmāju rajonā, kas noved pie paša galamērķa - Biķernieku trases. Pretēji Brīvības ielai, te ir klusi un mierīgi.

Biķernieku trasē iespējams nokļūt skrienot teju no visām iespējamām pusēm - no Juglas, Teikas, Purvciema. Un tā ir vieta, kur iespējams sastapt dažnedažādus aktīvistus - skrējējus, nūjotājus, skrituļotājus, mammas ar ratiem un tos, kas vienkārši pastaigājas. Tā vien šķiet, ka visus „svētdienas” skrējējus vieno viena kopīga apziņa - mēs visi kustamies, un tas ir forši. Kā apstiprinājums tam kalpo abpusējs smaids vai galvas mājiens. Tajā pašā laikā pastāv sava veida dalījums - trases un veloceliņa iemītnieki, katrs ir kā atsevišķas vienības. Kad izskrien cauri trasei, pārņem sajūta kā no amerikāņu filmas. Kaut gan viss ir vecs un primitīvs, trasei apjoztās tribīnes un iezīmētās starta pozīcijas pozitīvi uzlādē it kā ņemot dalību nopietnās sacensībās.

Centra asfalts un parki

Kārlis Derums ir brīvmākslinieks un topošais aktieris, skriešanas laikā – kā papildus enerģijas lādiņu, viņš klausās enerģisku mūziku. Agrāk būdams kaislīgs smēķētājs, šobrīd atpūtas brīdī par to vairs pat neiedomājas.

Viņa skriešanas maršruts iesākas Martas ielā – mazā šķērsieliņā pie Barona centra, kur ik pa laikam aktīvi sarosās mazie radošie uzņēmumi. Pašā sākumā tiek mērots maršruta garlaicīgākais posms - Barona iela, jo skrējienu pārtrauc luksofori un dažkārt traucējoši cilvēki, no kuriem kopumā vērojama pozitīva attieksme un smaids sejā par tiem, kas pat ziemas aukstumā ir saģērbušies savos hūdijos ar apņēmību skriet. Barona ielas posms noslēdzas pie Aspazijas bulvāra, pie Nacionālās operas pagriežoties pa labi. Garām Operai, randiņu vietai Laimas pulkstenim un cauri Bastejkalnam, kur pie kanāla var vēl pagūt ar pīles pabarot. Dažreiz gribas apsēsties un pašam pačilot uz kanālmalas soliņiem. Nākamais pieturas punkts ir Nacionālais teātris, kuram garām paskrienot, nokļūst Kronvalda parkā.

Atkarībā no varēšanas un gribēšanas, tiek noskrieti vairāki apļi pa tā teritoriju. Beidzot ir iespēja pilnībā izbaudīt nesteidzīgu – pilsētas centrālo ielu ritma netraucētu skrējienu.

Lai arī Kronvalda parku nosacīti varētu dēvēt par skrējiena epicentru, skriet tikai apļus būtu garlaicīgi, nemainās vide, radot apnikuma sajūtu bez iespējas noķert labu skatu mierīgajā Rīgā, taču vakaros ap pulksten 22.00 ielas jau ir krietni tukšākas, tādējādi piedāvājot pilnīgi citādu pilsētsajūtu. Atpakaļceļā maršruts tiek nedaudz pamainīts, kā pieturas punktus  izvēloties Mākslas akadēmiju, Esplanādi un tad garām Rainītim uz mājām. Maršruta izvēlei svarīgi, lai tajā tiktu iekļauti pēc iespējas vairāk parki - netraucētam skrējienam.

Foto: Evija Trifanova/ LETA

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: