GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Rīga

Baudītāja ceļvedisFoto galerijasKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršruti· Kultūrekskursantiem· Urbānajiem ekstrēmistiem un aktīvistiem· Teritorijas· Arhitektūras baudītājiemUrbānā leģendaLabākie klubiSpa un labākie saloniCo-working telpasAktīvā atpūtaInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Avotu ielas kāzu salonu koncentrātsRīgas pludmalesRīgas jahtklubi un laivu piestātnesSpīķeru promenādeLatvijas Mākslas akadēmijas jaunā piebūveRīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājaMangaļsalas molsRestaurētie koka nami Kalnciema ielāDailes TeātrisAta Ķeniņa ģimnāzijaDaugavas promenāde ĶengaragāČiekurkalnsPurvciemsBulvāru loks un Jūgendstila RīgaRīgas centrsTorņakalnsGrīziņkalnsAnothertravelguide vērtē netradicionālos Rīgas ekskursiju maršrutusĀgenskalns BolderājaIļģuciemsMežaparksKundziņsalaMīlgrāvisSarkandaugava jeb Rīgas fabriku ceļvedisPiena ielaSlacklining RīgāPilsētas medībasLongbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātēLucavsala. Rīgas vasaras atpūtas epicentrsČetri skriešanas maršruti RīgāNometņu ielas stāstsMaršurts "Vāgners – Rīgas leģenda"Distanču slēpošanas iespējas Rīgā un Rīgas apkārtnēGeocaching jeb slēpņošana RīgāRīgas Laivas« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · latvija · Rīga · Maršruti · Maršruti

Longbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātē

Autors: Kaspars Balamovskis0 ATSAUKSMES

Longbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātē

Sākotnēji ar skeitbordu, toreiz sauktu – sidewalk surfing, sāka braukāt tieši sērfēri – 50. gados ASV. Vēja un viļņu mednieki ņēma gabalu dēļa un aprīkoja to ar skrituļslidu ritenīšiem, lai bezvēja dienās sērfotu pa pilsētu. Soli pa solim brīvā laika aktivitāte attīstījās, ievērojamāko popularitāti iemantojot tieši tad, kad dēlim tika pievienoti uretāna gumijas riteņi, un braukšana kļuva pavisam viegla un patīkama. Sākotnējie dēļi, viegli manevrējami, bija līdzīgāki šodien zināmajam longboard dēlim kā street skateboard, kas vairāk paredzēts triku izpildei.

Foto: Longbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātēFoto: Longbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātēFoto: Longbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātē

Būtiskākā atšķirība starp skateboard un longboard ir tā, ka pirmais galvenokārt paredzēts lokālai triku izpildei un skeitparkiem, kamēr otrais kā ērts un ātrs pārvietošanās veids pilsētvidē – pa ceļiem un ietvēm.

Kamēr Latvijā 90. gadi vēl aizvien bija klasiskā skeitborda periods, pasaulē aktualitāti iemantoja tieši longbords. Tolaik mums bija izcili skeitborda slalomisti, kas ar vērā ņemamiem panākumiem piedalījās Padomju Savienības mačos. Iespējams arī tālab longboard aktivitātei šobrīd pievienojusies neliela subkultūras – hispterdarīšanas piegarša, un ne vienam vien no vecajiem skeiteriem uz longboard invāziju ir tā savādi noskatīties... - nu, kas tas tagad par longbordu?! Tas taču ir tas pats, ko mēs vienmēr esam darījuši!

Taisnība jau savā ziņā viņiem ir. Arī tolaik skeitbordisti brauca lejup pa kalniem, taču tagad nobraucienus jeb downhill longborad iespējams izpildīt jau pavisam citā kvalitātē - gan augstākas inventāra kvalitātes dēļ, gan pieejamās informācijas labad. Bet par downhill longborad mirklīti vēlāk - cilvēkiem jāsaprot, ka nebūt nav jābrauc pa kalnu, lai brauktu ar longbordu... Lai gan braukšana pa kalnu ir tas, pie kā daudzi agri vai vēlu arī nonāk.

Longbords Latvijā ieripoja salīdzinoši lēni – šobrīd tas vēl ir kaut kas pavisam jauns. Pievienošanās šai aktīvistu grupai ļauj vēl justies kā vienam no kustības pionieriem un pilnīgi noteikti nodrošina patīkamu piederību vēl salīdzinoši nelielai grupai, kurā faktiski visi viens otru pazīst. Tajā pašā laikā jāsaka, ka longbordisti ir ļoti pozitīvi pret jauniem braucējiem, nekādā gadījumā nav lecīgi, un jaunie tiek uzņemti ar lielu entuziasmu. Braucēju pagaidām ir tik maz, ka ir forši izstāstīt, parādīt, iedot izbraukt un palīdzēt izvēlēties inventāru.

Aktīvākā komunikācijas platforma par un ap longbordu ir Facebook grupa Longboarding LV, kurā arī ieteicams griezties pēc visas informācijas. Uz jebkuru jautājumu tiks atbildēts pāris minūšu laikā – dalībnieku ir gana daudz un tie ir gana zinoši.

Foto: Longbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātēFoto: Longbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātēFoto: Longbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātē

Longbords Rīgā

Rīga ir ļoti piemērota braukšanai, kaut tādēļ vien, ka atšķirībā no daudzām citām Eiropas pilsētām, cilvēku uz ielām ir salīdzinoši maz. Skaidrs, ka pa pūli kulties ar longbordu varētu arī nebūt nekāda bauda.

Lieliski, ka Rīgā lielākoties ietves ir asfaltētas un to apmalītes – nolīdzinātas. Un ja arī nav – tas īpaši prieku nemaisa. Arī parki asfalta ziņā ir tīri labi. Bet attālumi pilsētā ir nelieli, kas katram ļauj neilgā laika posmā nokļūt vietā, kur plānots pavizināties.

Faktiski visu cauru gadu pilsētā notiek lonbordistu tikšanās un organizēta sabraukāšanās. Tā arī parasti ir tā vieta un laiks, kad mums pievienojas jaunie longborda entuziasti. Starp citu, ja kādam inventārs vēl nav iegādāts, bet ir vēlme pamēģināt - lielākoties longbordistiem ir vairāk nekā viens dēlis un tie labprāt palīdzēs ar inventāru pirmajam braucienam. Ierasti sabraukāšanās notiek trešdienās - vietu un laiku visērtāk uzzināt Facebook grupas lapā.

Viena no iecienītākajām longbordistu tikšanās vietām ir Kronvalda parks.Tajā ir labs asfalts, daudz pagriezienu un ne pārāk daudz cilvēku, kaut arī vieta ļoti centrāla.

Pēdējā laikā cieņā ir Mežaparks, kur jau iepriekš nebija slikts asfalts, bet tagad tas ieguvis vēl labāku kvalitāti. Tātad - ideāls asfalts un sportiskas vienotības sajūta, jo, kā zināms, Mežaparka celiņus izmanto kā skrituļotāji, riteņotāji, tā skrējēji un visādi citādi brīvdabas aktīvisti.

Protams, nevainojama ir jaunsakoptā Ķengaraga promenāde. Savukārt vieta varbūt ne ar tik izcilu segumu, bet interesanta pati par sevi ir - Arkādijas parks.

Ideāls maršruts būtu krastmala, bet diemžēl, tās jaunā daļa pie Spīķeriem tiek bruģēta nevis asfaltēta. Lai gan tas jau nenozīmē, ka tāpēc tā nebūtu braucama.

Patiesībā jāsaka, ka Rīgā var vienkārši braukt, kur acis rāda! Pilsētā ir pietiekami daudz labas ielas, un arī pats longbords ripo pietiekami labi, lai tam nevajadzētu ideālu asfaltu - līdz ar to var braukt gandrīz visur.

Pačukstēšu, ka longborda atkarīgie „londzē” arī ziemā. VEF skeitparkā. Taču skeitparks gan nav longborda īstā vieta, vairāk gan variants, kur ziemā glābties.

Agrāk Latvijā populāri bija 80. – 90. gados mopēdu rūpnīcā „Sarkanā Zvaigzne” ražotie klasiskie braucamie dēļi RIPO. Pēc vēl oficiāli nepastiprinātas informācijas, varu lēst, ka šobrīd RIPO zīmols atdzimst, un tirgū ienāks Latvijā ražoti labas kvalitātes dēļi, ko būs iespējams iegādāties interneta veikalā.

Latvijā ir arī lieliski meistari, kas prot taisīt longborda dēļus, un iespējams pasūtīt gan dizaina, gan funkcionalitātes ziņā jebkādu dēli, kādu vēlies, un pārvietoties ar šādu mākslas darbu pa pilsētu...

Foto: Longbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātēFoto: Longbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātēFoto: Longbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātē

Downhill longbords ārpus Rīgas

Downhill longboard jeb kalnu nobrauciena longbords ir tas, pie kā visi, pieaugot prasmēm, lielākoties nonāk. Lielākoties downhill longboard notiek biatlona trasēs, kas praktiski ir asfaltēti kalnu ceļi ar pagriezieniem. Kā sporta veids, downhill longbords ir diezgan traumatisks. Traumas gan nav biežas, taču lielā ātruma dēļ – jārēķinās ar nepatīkamām situācijām, tāpēc mugurā tiek vilkts līdzīgs ekipējums kā motošosejā – pilns ādas kostīms un ķivere. Downhill longbordā viens no grūtākajiem elementiem ir bremzēšana - dēli „salikt šķērsām” ir salīdzinoši grūtāk kā snovbordu.

No šobrīd longbordistu atklātajām trasēm - Priekuļu biatlona kompleksa trase ir iesācējiem vispiemērotākā un salīdzinoši tuvu Rīgai. Madonas biatlona trase, lai gan patālu no Rīgas, izceļama ar lieliskām nakšņošanas iespējām – jaunā atpūtas kompleksa „Smeceres sils” viesu mājās (www.smeceressils.lv). Savukārt Cēsīs trase (publiskais ceļš) ved lejup un „Rakšu” viesu mājām un zooloģisko dārzu ar kamieļiem, alpakām un lamām (www.hotelraksi.lv). „Rakšos” arī notek Latvijas čempionāts longbordā. Šis ceļš Latvijas longboardistiem ir jaunatklājums, tas ir ātrākais kāds šobrīd Latvijā zināms – tajā iespējams sasniegt vairāk kā 70 km/h.

Par spīti katra pirmatnējām šaubām, ja ir kāds, kas pamāca, gandrīz visi vienā līdz divās dienās var iemācīties braukt tā, lai komfortabli pārvietotos pilsētā vai parkos. Tas ir viegli!

longboarding.lv

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: