GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Rīga

Baudītāja ceļvedisFoto galerijasKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršruti· Kultūrekskursantiem· Urbānajiem ekstrēmistiem un aktīvistiem· Teritorijas· Arhitektūras baudītājiemUrbānā leģendaLabākie klubiSpa un labākie saloniCo-working telpasAktīvā atpūtaInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Avotu ielas kāzu salonu koncentrātsRīgas pludmalesRīgas jahtklubi un laivu piestātnesSpīķeru promenādeLatvijas Mākslas akadēmijas jaunā piebūveRīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājaMangaļsalas molsRestaurētie koka nami Kalnciema ielāDailes TeātrisAta Ķeniņa ģimnāzijaDaugavas promenāde ĶengaragāČiekurkalnsPurvciemsBulvāru loks un Jūgendstila RīgaRīgas centrsTorņakalnsGrīziņkalnsAnothertravelguide vērtē netradicionālos Rīgas ekskursiju maršrutusĀgenskalns BolderājaIļģuciemsMežaparksKundziņsalaMīlgrāvisSarkandaugava jeb Rīgas fabriku ceļvedisPiena ielaSlacklining RīgāPilsētas medībasLongbords. Asfalta sērfs jaunā kvalitātēLucavsala. Rīgas vasaras atpūtas epicentrsČetri skriešanas maršruti RīgāNometņu ielas stāstsMaršurts "Vāgners – Rīgas leģenda"Distanču slēpošanas iespējas Rīgā un Rīgas apkārtnēGeocaching jeb slēpņošana RīgāRīgas Laivas« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · latvija · Rīga · Maršruti · Maršruti

Maršurts "Vāgners – Rīgas leģenda"

Autors: Anothertravelguide.com1 ATSAUKSME

Maršurts

 „Rīga man tiek aprakstīta kā pati jaukākā vieta uz pasaules - īpaši, kas attiecas uz naudas pelnīšanu...”, tā savā vēstulē no Berlīnes īsi pirms došanās uz Rīgu savai sievai Minnai vēstulē rakstījis pasaulslavenais operas reformators, vācu komponists Rihards Vāgners. Tiesa, nenomaksāto kredītu problēmu un nemitīgo tiesas procesu dēļ Vāgnera biogrāfijā cariskās Krievijas guberņas pilsētā Rīgā pavadītais laikposms nav ilgs – vien no 1837. līdz 1839. gadam, taču radošā ziņā tas bijis gana piesātināts. Un rīdziniekiem vienmēr paticis savu galvaspilsētu dēvēt par Vāgnera pilsētu.

Riharda Vāgnera pirmā mājvieta Rīgā atradusies Kalēju ielā – aptuveni tur, kur šobrīd slejas lielveikala „Galerija Centrs” piebūve. Tur, gaidot ierodamies Rīgā sievu, komponists rakstīja: „Mana Minna, redzi, esmu jau noīrējis mītnes vietu vienam gadam, un uzreiz novērtēju abas lielās istabas un virtuvi, kur tu vakaros varēsi kaut ko pagatavot – desmaizi vai pankūkas, vai biezpiena plācenīšus... Brauc uzreiz uz manu dzīvokli Lielajā Kalēju ielā pie tirgotāja Caula. Bet nedomā, ka es te plītēju...”

Ēkas pirmajā stāvā patiešām arī atradusies spirta tirgotava, kuras apmeklētāji radījuši lielu troksni, kas, savukārt, licis komponistam šo vietu pamest, lai pārvāktos uz Pēterburgas priekšpilsētu.

Tāpat kā māja Kalēju ielā tika iznīcināta bumbu uzlidojumā Otrā pasaules kara laikā, arī koka ēka toreizējā Pēterburgas priekšpilsētas Aleksandra bulvārī (tagadējā Brīvības ielā 33) 1911. gadā tika nojaukta.

Foto: Maršurts

Kopumā liecību par komponista klātbūtni Rīgā palicis pavisam maz. Taču vietā, kurā kādreizējā Aleksandra bulvārī atradās Vāgnera mītnes nams, kopš 20. gadsimta sākuma atrodas melna mūra ēka, kurā, caur stiklu ieskatoties pa parādes durvīm, vērts pievērst uzmanību 1913. gadā veidotajai vitrāžai, kurā Vāgners attēlots meistara veidolā ar bereti.

Namīpašnieks akceptējis, ka reiz šajā vietā atradusies māja, kurā Vāgners vienu sezonu dzīvojis un komponējis operu „Rienci”. Tiesa, par spīti tam, ka ilūzijas par labturību Rīgas Pilsētas teātra kapelmeistaram ātri vien sabrukušas un pret iespējām provincē nodoties nopietnai komponēšanai izveidojusies noraidoša attieksme, tieši Rīgā Vāgners aizsāka darbu pie trešās pilnībā pabeigtās operas, kas bija komponista pirmais muzikālais panākums, nodrošinot būtisku pavērsienu viņa karjerā.

Foto: Maršurts

Komponējot „Rienci”, Vāgners darbojās Rīgas Pilsētas teātrī, kura ēka atradās toreizējā Lielā Ķēniņa - tagadējā Vāgnera ielā. Vāgners lieliski apzinājās, ka operu šeit nekad neuzvedīs. Triumfālā operas pirmizrāde, kas notika Drēzdenē 1842. gadā, tika veidota lielās franču vēsturiskās operas stilā un prasīja gan vietu lieliem masu skatiem, gan milzīgam orķestrim un vērienīgam baletam.

Taču trīs lietas Rīgas Pilsētas teātrī uz Vāgneru atstāja neizdzēšamu iespaidu - izrādes laikā aptumšotā skatītāju zāle, amfiteātra tipa izkārtojums skatītāju zālē un nedaudz padziļinātā orķestra bedre. Šobrīd ēka, kas pēdējos gados bija pazīstama kā Vāgnera zāle, publikai ir slēgta. Lai arī tās fasāde saglabājusies, šī nama interjers kopš Vāgnera laika pamatīgi pārbūvēts. Oriģinālā izskatā tajā saglabājusies tikai viena telpa.

Vāgnera zīmju meklējumos Rīgas arhitektūrā un interjeros, vērts vērst uzmanību tēlnieka Augusta Folca veidotajam komponista sejas portetcilnim, kas ir pirmā publiskā godinājuma zīme Vāgneram Rīgas pilsētā. Tā tikusi uzstādīta jau četrus gadus pēc Vāgnera nāves – 1887. gadā, tagadējā Latvijas Nacionālajā operā. Gudri izkārtota, tā meklējama starp, tā saucamajiem, dramatiskajiem ģēnijiem - Bēthovenu un Šekspīru - virs otrā balkona ložas. Zāles kreisajā pusē savukārt rodama apoloniskā, tīrā un skaidrā māksla - Mocarts, Šillers un Gēte.

Foto: Maršurts

Sava vieta Vāgnera tēlam ir arī latentajos kodos uz skatuves. Operas „Reinas zelts” iestudējuma atjaunojumā līdzās Reinas dārgumiem, ebreju menorai, Kristum pie krusta un citiem dažādu kultūru un reliģiju simboliem, redzams arī Vāgnera krūšu tēls. „Reinas zelta” uzvedumā režisors Stēfans Herheims rādījis arī to, ka dažādi tēli vai lielākā daļa operas vīriešu tēlu ir pats Vāgners viņa personības dažādās izpausmēs. Pats Vāgners iestudējumā figurē ar savu sarkano bereti un sarkanajos rīta svārkos...

Foto: Maršurts

Savukārt Vāgnera attēlojumam stājdarbos sevišķi uzmanību veltījis latviešu tēlnieks Gļebs Panteļējevs. Skulptūru grupa „Modesta jaunība un Riharda jaunība”, autoraprāt, rāda mūsu civilizācijas jaunību – divus komponistus: krievu Modestu Musorgski un vācu Rihardu Vāgneru armijas ķiverēs.

Foto: Maršurts

Vēl viens Panteļējeva veltījums latviešu mākslai, ir 2001. gadā veidotā skulptūra, kas atrodas Latvijas Nacionālajā operā pie ieejas Jaunajā zālē. Interpretācijas teorija ļautu to traktēt, ka darbs veidots ķīļa formā. Ar to, iespējams, mākslinieks gribējis pateikt, ka Vāgners gājis cauri dzīvei kā kuģa ķīlis.

Riharda Vāgnera gaitām Rīgā izsekojis muzikologs Mikus Čeže un viņa vadībā Latvijas Nacionālā opera piedāvā iepazīt Vāgnera Rīgu - vietas, kur komponists dzīvojis, strādājis un viesojies - ekskursijas programmā „Vāgners – Rīgas leģenda”.

LNOB piedāvā muzikologa Mikus Čežes vadībā iepazīt Vāgnera Rīgu - vietas, kur komponists dzīvojis, strādājis un viesojies! Ekskursija notiek Sarkanajā zālē un Vecrīgā un neietver operas aizkulišu apskati.
Pieteikšanās pa tālruni 67073820, 25635833 vai e-pastu education@opera.lv.
Biļetes cena (grupā, kas lielāka nekā 10 cilvēki): € 20.00
Individuālā ekskursija (grupai līdz 10 cilvēkiem): € 200.00
Ekskursijas ilgums: 90-120 minūtes.
Ekskursijas notiek latviešu un vācu valodā.

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

marie

Apmeklēja: aprili

Biju minetajaa ekskursijaa. Man pwtika. Noteikti rekomendeju

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: