Sarkandaugava jeb Rīgas fabriku ceļvedis
Autors: Agita Salmiņa0 ATSAUKSMES
Vietvārda "Sarkandaugava" izcelsmei ir vairāki skaidrojumi, taču to apmeklējot, svaru kausi tiecas par labu skaidrojumam, kas datējams ar 16. gadsimtu, kad Sarkandaugavu dēvēja par Soda grāvi, kur notika, tā dēvētā, raganu peldināšana. Šis Rīgas apriņķis ir mānīgs, noslēpumains, savā veidā maģisks, taču līdz galam neatklāj savu īsto dabu. Arī vēsturiski tas bieži mainījis savas funkcijas - no ganībām tas pārvērtās atpūtas un muižu apriņķī, bet pēcāk kļuva par Rīgas rūpniecības šūpuli. Atsauces uz katru no periodiem var manīt arī šodien, tādēļ, to apmeklējot, rodas sirreāla un mazliet mulsinoša sajūta – uz katra stūra paveras citāda ainava, vienuviet sarūmējas Padomju laika raupjā arhitektūra un 19. gadsimta beigu koka pērles, kam fonā slejas nesen tapušas industriālās palīgēkas vai celtņi.
Vingrotava
Pietuvojoties Sarkandaugavai no Alekša ielas, pirmais, kas paveras acu priekšā, ir skats ar pusmūža vīriešiem, kuri aizrautīgi spēlē galda tenisu nesen atklātajā Vingrotavā (www.vingrotava.lv). Nodarbē noraugās vietējais kolorīts. Nogriezties uz Priežu ielas vilina kāda rudmate (grafitti mākslinieks Rudens), kuras portrets rotā kādu no nama sienām. To pašu ēku dekorē bērnišķs dzejolis, kas nodēvēts par "Kaķismu" un noformēts tēžu jeb baušļu formā: "Kaķis iespundēts pudelē, kaķis iz pudeles ārup prasās, bet es iemānu mānīgi kaķi iekšās savās un ilgi, ilgi kaķis joprojām skrāpējas iekšās manās." Zemāk norādīts autors Aivars Neibarts.
Kaķisms
Grafitti autore ir igauņu māksliniece Heidi Haininena , kas izraibinājusi arī raupjās betona sienas iepretim Psihoneiroloģiskajai slimnīcai. Tur Poetry city map ietvaros (2013) tapuši trīs lakoniski darbi – POETRISM, POINT ILL ISM un WE<3ALTRUISM.
Jaunskungus ar izfrizētām ūsām un šaurām biksēm šeit negadās redzēt, drīzāk kādu pāri gados aiztraucam garām spodri melnā Volgā vai kaimiņienes, kas izkāpušas no 50. gadu Amerikas seriāliem, pievārtē kaismīgi pārspriež tirgū iegādātās preces.
Rudens Stencils
Taču, atskatoties pagātnē, viens no pirmajiem, kas novērtēja šīs teritorijas pievilcību un bagātību bija Pēteris I, kurš te ierīkoja Otro Ķeizara dārzu, kuru pēcāk nodēvēja triviālā vārdā – par Aleksandra augstumiem. Viņam Sarkandaugavā bija lieli plāni – ne tikai ierīkot dārzu, kas pārspētu Rīgas centrā esošo Ķeizardārzu (tagadējo Viesturdārzu), bet arī pārcelt šeit Rīgas ostu. 1721. gadā sākās parka labiekārtošana un pēc atklāšanas tas varēja lepoties ar vairāk nekā 30 dažādu koku sugām - dažas pat nāca no aizjūras zemēm. Vietējie varēja sevi lutināt ar skaistām promenādēm pa liepu koku un kastaņu alejām, un no saules paslēpties romantiskajās lapenēs. Pirmo un Otro Ķeizara parku savienoja 5 kilometrus gara promenāde un tā bija iecienīta Rīgas iedzīvotāju vidū. Lai pastaigu padarītu ērtāku, pāri mazliet purvainajām ganībām uzbēra ceļu – tagadējo Ganību dambi. Lieki piebilst, ka imperators lepojās ar abiem dārziem un daļēji piedalījās to projektēšanā. Tiesa, mainījās laiki un mainījās varas un parks ieguva citu dabu. Sākās lazaretes celtniecība un šī teritorija tika nodota labdarības iestādēm. No tā brīža parks ieguva savdabīgu raksturu, kuru tas saglabājis līdz mūsdienām. Proti, 18. gadsimtā šeit tika atvērta iestāde nespējniekiem un garīgi slimiem cilvēkiem. Šobrīd parkā atrodas Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs.
Koka ēka Lāpstu ielā
Tāpat kā Ķeizardārzs, arī nelielas muižiņas, kas bija raksturīgas šim apriņķim, sāka iezīmēties Sarkandaugavas pļavās līdz ar 18. gadsimta sākumu. Tām raksturīga bija koka apbūve un kārniņu jumti muižkunga dzīvojamajiem namiem, bet kalpotāju namiem - trinītī liktais dēļu jumts, kas bijis raksturīgs lielai daļai Rīgas koka ēku. Muižu īpašnieki iezīmēja turpmāko Sarkandaugavas dabu. Proti, viņi ir saistīti ar nākošo priekšpilsētas attīstības posmu – rūpniecību. Fogta muiža, kas celta smilšu laukos netālu no Otrā Ķeizardārza, 19. gadsimta pirmajā pusē nonāca angļu rūpnieka Riharda Hanta īpašumā, ar kura darbību saistāma Tvaika ielas izcelsme. Hants nodibināja pirmo ar tvaiku darbināmo kokzāģētavu, no kuras arī ņemts ielas patreizējais nosaukums. Pēcāk šo muižu nopirka viens no turīgākajiem rīdziniekiem, Vērmaņa mašīnfabrikas, kokžāgētavas un kuģu būvētavas dibinātājs Johans Kristofs Vērmanis.
Industrializācijas periodā ieskicējas Sarkandaugavas pašreizējās aprises un tā pamazām kļūst par pilnvērtīgu, lai arī mazliet nomaļu Rīgas sastāvdaļu. Ja vēl 18. gadsimtā sarkandaugaviešu pulkā bija zvejnieki, loči un pārcēlāji, tad 19. gadsimta otrajā pusē tie jau bija rūpnīcu strādnieki un inženieri. Samērā nelielajā platībā vienuviet ietilpa gumijas fabrika "Provodņik", ķīmiskā fabrika "Rūtenberg", apavu fabrika "Bufalo" un alus darītava "Valdšleshen". Ganību un smilšu lauku vietā Sarkandaugavas siluetā uz neatminamiem laikiem iezīmējās augstie ķieģeļu dūmeņi.
Viena no lielākajām un retajām rūpnīcām, kas joprojām turpina savu darbību, ir "Valdšleshen" alus darītava. Tā celta 1865. gadā, taču savu vērienu ar vairākiem korpusiem un atpūtas parku ieguva ap 1880. gadu pateicoties savam jaunajam īpašniekam, Dr. Ādolfam fon Bingeram. Laikā, kad vietējās dzīvojamās ēkas vēl apgaismoja ar petrolejas lampām vai svecēm, rūpnīcu darbināja dinamomašīnas un tvaika mašīnas, bet to apgaismoja spilgtas kvēlspuldzes. Par iecienītākajiem dzērieniem kļuva Martas vai Pilzenes alus un to eksportēja ne tikai 60 zirgu pajūgi, bet arī ziemā apsildāmi un vasarā atdzesēti preču vagoni. Rūpnīcas darbība bija dinamiska. Tās neogotikā celtās iedzeltējušo ķieģeļu ēkas ar elegantiem tornīšiem un zelmeņiem iezīmē Sarkandaugavas tālāko Ziemeļu punktu un mūsdienās, sākot ar 1937. gadu, ir atpazīstamas ar alus darītavas Aldaris vārdu.
Dauderi
Par aizgājušo rūpniecības ziedu laiku šarmu un labturību joprojām atgādina alus darītavas īpašnieka villa "Waldschlössen". Aiz metālā kaltiem vārtiem, slaids piebraucamais ceļš pieved pie neorenesanses formās celtās sarkano ķieģeļu ēkas, kas šobrīd ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa "Dauderi". Nav grūti noticēt faktam, ka savulaik tā bijusi viena no krāšņākajam savrupmājām Rīgā. Villai agrāk piegūla trīs hektāru plašs, labiekārtots dārzs ar strūklakām un baseinu, rotonda ar klasisku kolonādi un pat mākslīgās pilsdrupas. No agrākajām pilsdrupām saglabājies vairs tikai viens tornis, taču pašā sākotnē tie bija divi – lielāks un tam pieguļošs mazāks tornis. Tas kalpojis ne tikai ap ūdenstorni alus brūzim, bet augšējos stāvos esot izveidota arī omulīga kamīnistaba un skatu laukumu. Laikā, kad villas namatēvs bija valsts prezidents Kārlis Ulmanis, parkā esot izveidots dīķis Latvijas formā.
Vairāki dinamiskās rūpniecības perioda rēgi sastopami Ganību dambī. Netālu viens no otra izvietojās apavu un ādu ražošanas lieluzņēmums "Bufalo" un gumijas preču ražotava "Prvodņik". Par pēdējās rūpnīcas pievilcību vēsta vairs tikai krāšņas pastkartītes, kas atveido ainu ar lepnu Krievijas caristes ģērboni virs vārtiem un pirms Pirmā pasaules kara būvēto (1888), izcilā Šveices tiltu inženiera R. Maijāra projektēto fabrikas ēku. Tas bija krievu-franču kopuzņēmums, apkalpoja Krievijas impērijas galmu un bija otra lielākā rūpnīca savā nozarē. Turklāt, tā bija viena no pirmajām Eiropā, kas sāka auto riepu ražošanu. Mūsdienās par šo uzņēmumu liecina uz "Provodņik" strādnieku dzīvojamās ēkas sienas esoša reklāma, kā arī viens no korpusiem, kas saglabājies Ganību dambī 31. Tajā kopš 1946. gada darbojas Rīgas elektromašīnu rūpnīca.
Aldaris
Taču par pirmo lielāko apavu lielražotāju Rīgā, rūpnīcu "Buffalo" joprojām atgādina stikla logu rūtotā, modernā jūgendstila ķieģeļu ēka. Taču, tāpat kā iepriekšminēto fabriku, arī šīs darbības izbeigšanās saistīta ar Pirmo pasaules karu. Ēkas paliekas piesaista tā dēvētos „urbānos bradātājus” uzņemt sirreālus un groteskus attēlus, kas vēsta par aizgājušo laiku rūpnīcu varenību un manufaktūru arhitektonisko šarmu.
Par citu leģendāru fabriku esamību Sarkandaugavā vēsta vairs tikai vēstures avoti, taču pati pilsētvide to neatklāj. Piemēram, pati senākā rūpnīca, kas dibināta 1784. gadā, ir Rāves cukurfabrika (1784). Zināms tikai, ka tā atradusies teritorijā pie Tvaika ielas, pieguļot Sarkandaugavai. Arī par Rūtenberga ķīmisko fabriku, kas datējama ar 19. gadsimta vidu, varam lasīt tikai vēstures avotos.
Iespaidīga no arhitektūras viedokļa ir modernisma stilā celta ēka Rīgas dīzeļbūves rūpnīca, kas kalpo kā savdabīgs 50. gadu padomju arhitektūras piemērs.
Domājams, arhitektūras entuziastiem Sarkandaugava būs aizraujoša pieredze. Tajā atrodamas netradicionālas Padomju laika būves, piemēram, dzīvojamā ēka Sarkandaugavas ielā 33, kurā var sazīmēt latviešu etnogrāfiskās zīmes - ausekļa motīvus, kā arī dzīvojamā ēka Sarkandaugavas ielā 25.
Sarkandaugava var būt saistoša gan alternatīvās kultūras ceļotājiem, meklējot urbāno vidi vai sajūsminoties par sociālisma iekārtas paliekām, vienlaikus - savas pērles var atrast arī klasiskās koka arhitektūras cienītāji. Ir vesela rinda ar ēkām, kas noteikti šajā gadījumā jāapskata - pa ceļam uz alus darītavu ir vērts iegriezties Sīmaņa ielā, kur apskatāma eklektisma stila pērle ar filigrānu tornīti ar asu smaili izskaņā. Lāpstu un Ziemeļu ielas stūri dekorē cits tornītis – tas atgādina pareizticīgo baznīcu sīpolveidīgos torņus, to dzegas rotā ornamenti, radot kāršu namiņa iespaidu. Par rajona centru tiek dēvēts krustojums starp Tilta un Sarkandaugavas ielu, kur redzamas ievērojamas celtnes. Piemēram, Konstantīna Pēkšēna projektētais nams Tilta ielā 32, E. Von Trompovska eklektiskā celtne tilta ielā 20 un O.Bāra šarmantais nams tilta ielā 12.
Sarkandaugavu var dēvēt par savdabīgu vidi, taču tai pavisam noteikti ir savs raksturs, kuru ir gūti saprast bez tās vēstures priekšzināšanām. 19. gadsimta arhitektūras pērles un Padomju laika celtnes redzēt vienuviet var šķist absurdi. Taču, cik unikāli skatīt šo abu laikmetu liecinieces vienuviet, turklāt jauna laikmeta kontekstā!
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.