Geocaching jeb slēpņošana Rīgā
Autors: Varis Liepiņš0 ATSAUKSMES
Varis Liepiņš jau vairāk kā divus gadus ir valmierietis, taču slēpņu meklēšana viņu ir aizvedusi uz tādiem Latvijas stūriem un nostūriem, kur ierasti cilvēki nekad neiedomātos nokļūt. Nesen pabeidzis Vidzemes Augstskkolu, šobrīd Varis strādā savā jomā, proti, mehatronikā. Ar slēpņošanu sācis nodarboties 2008. gada maijā - Nīderlandē, kur atradis savu pirmo slēpni. Kopš tā laika Varis ir atradis vismaz 5000 slēpņus, un apmeklējis 40 slēpņotāju sacensības - kopumā četrpadsmit valstīs, pagaidām gan tikai Eiropas robežās.
Geocaching (latviski: slēpņošana) augsto tehnoloģiju spēles laukums ir visa pasaule. Kā piedzīvojums un dzīvesveids, tas aizrāvis vismaz 500 000 entuziastus visā pasaulē. Latvijā kopumā - vismaz 2000, taču šis skaitlis ir mainīgs. Daļa cilvēku to dara jebkurā brīvā brīdī, daļa dodas piedzīvojumā tikai nedēļas nogalēs vai ārzemju ceļojumos.
Ja kaut reizi bērnībā ir izsapņots atrast apslēptus dārgumus, nu, kaut vai vectēva reiz noraktu vecu pannu un kastroļu kasti, tad spēle noteikti ir priekš jums. Spēlēšanai tiek izmantotas GPS vai citas navigācijas ierīces, ar kuru palīdzību tiek meklēti un atrasti slēpņi, kuru koordinātes publicētas internetā. Šinī gadījumā gan tas būs tikai simbolisks ”apslēpto dārgumu” ūdensizturīgs konteiners, kuru atrodot, spēles dalībnieki atzīmējas, kā arī atstāj kādu nelielu vērtību – nelielas veltes veidolā. Nereti, lai gan navigācijas sistēma ziņo ”karsto” signālu par to, ka esat atradumam pavisam tuvu, veikli nomaskēto konteineru nav tik vienkārši saskatīt, un citkārt tā atklāšanai nepieciešama, piemēram, kādas ”maģiskās” aukliņas paraušana.
Slēpņošanā interesantākais lielākoties ir pats process, kādā līdz slēpnim tiek nonākts. Tas ietver sevī zināma veida sacensību, kurai seko fantastisks gandarījums. It īpaši, ja izdevies pirmajam atrast jaunizveidotu slēpni. Šis process ietver arī iespēju izzināt vidi, kurā dzīvojam, un iepazīt aizrautīgus un entuziastiskus cilvēkus. Piemēram, neliela piedzīvojuma ieskice pilsētvidē... Ir 02.00 naktī. www.geocaching.com mājas lapā tiek publicēts jauns slēpnis pie Zemitānu stacijas. Jau pēc 30 minūtēm šajā mēness izgaismotajā Rīgas nomalē viens pēc otra sāk pulcēties slēpņošanas dēkaiņi – cits kājām, cits ar divriteni vai auto. Pa vienam vai kompānijās. Skaitā pat veseli desmit! Tajā pat laikā citviet pilsētā - pie kāda vientuļa parka soliņa sāk pulcēties nepacietīgi ļautiņi ar GPS, aizdomīgi staigā mēģinādami ”noķert signālu”...
Šobrīd Latvijā ir 1900 slēpņi. Daudzu pievienotā vērtība ir vēsturiskais konteksts, ko iespējams izzināt meklēšanas procesā. Kā spilgtu piemēru var minēt senā zirgu pasta maršrutu - pirmo pasta līniju Latvijā, kura iezīmēta vien vecajās 17., 18. gadsimta kartēs - mērogā 1:200 000. Slēpņošanas izaicinājums paredz mūsdienu kartē atrast vecās zirgu pasta stacijas (pēc vecajiem to nosaukumiem) - līdz atrasts gala konteiners.
Cits slēpnissavukārt iepazīstina ar vēsturisko gulšņu ceļu pāri Sudas purvam, ko izveidoja Pirmā pasaules kara laikā pārvietošanās vajadzībām, un kas Otra pasaules kara laikā kļuva par Padomju Savienības armijas stratēģiski nozīmīgu ceļu. Šodien ceļš vairs nav redzams - gulšņi ir iegrimuši purvā, bet par vēsturi liecina daudzie ierakumi un aviācijas bumbu izplestās bedres Mores kauju apkārtnē.
Rīga
Rīgā kopumā ir izvietoti aptuveni 500 slēpņi. Vēstures kontekstā interesantas slēpņu medības Rīgas apkaimē noteikti ir lielgabalu forti Mangaļsalā. Unikālais vēstures piemineklis nezinātājiem dabā ir grūti atrodams, un daļa objektu ir apmeklētājiem bīstami. Tomēr šī ir iespēja aplūkot sprādzienā cietušas baterijas, kas sastāvējušas no divu 152 mm lielgabalu pozīcijām, munīcijas uzglabāšanas pagrabus, kā arī 19. gadsimta Krievijas militārās arhitektūras stilu un celtniecības īpatnības.
Interesants ir arī slēpnis, kas veltīts Rīgas veloceliņiem. Rīgā, kā zināms, ir tikai daži veloceliņi, no kuriem vecākais ir maršruts Rīga-Jūrmala, kas būvēts 80. gados. Veloceliņa oficiālais garums bija 10 km. Speciāli veloceliņam tika izbūvēts tunelis zem Zolitūdes ielas pie Imantas stacijas. Tika izvietotas informatīvas zīmes un izveidotas asfaltētas kabatas – atpūtai vai braucamrīka savešanai kārtībā. Šo maršrutu noteikti ir jāizbrauc ar velosipēdu, veicot dažādus aprēķina uzdevumus, kas šeit lielākoties saistīti ar ceļazīmēm.
Pašā Imantā ir daudz sen aizmirstu vietu, kuru atklāšanai kā vienu no metodēm slēpņa autore ir izmantojusi vecas fotogrāfijas, kuras it kā jāsavieto ar esošo lokāciju dabā un jāsaskata izmaiņas. Back to the future! - un jūs nonāksiet vietā, kura savulaik tika rezervēta grandiozajam 80. gadu transporta infrastruktūras projektam - Metropolis Livonicum jeb Rīgas metro būvniecībai. Projekta īstenošana gan palika uz papīra, bet Imantas metro stacijas vietā uzcelts jaunu dzīvojamo māju komplekss - Metropolia Anniņmuižas bulvārī, taču vecos karogu mastus netālu no kompleksa var redzēt vēl šodien. Šajā ceļojumā uziesiet arī vecās Lāčupītes gultni, kura tika aizbērta, uzsākot daudzstāvu māju celtniecību. Savukārt par vecajiem Dammes muižas kapiem tagad liecina vien divi granīta gabali ar nolauztām metāla krusta paliekām - vietā, kur aleja krustojas ar Slokas ielu.
Rīgas vispameklētākais slēpnis atrodas pie Rīgas cirka, par kura vēsturi un unikālās būves raksturu arī vērts izzināt. Otrs apmeklētākais slēpnis atrodas Latvijas Okupācijas muzejā. Tā kā ieeja ir par ziedojumiem – par tā atrašanu nebūtu jāmaksā. Šis slēpnis apmeklējuma ziņā aktuāls ir tieši no daudzo tūristu puses. Interesanti, ka apmeklējuma statistika norāda, ka visbiežāk Latviju apmeklē viesi no Vācijas, Somijas un Nīderlandes. Slēpnis uz muzeju atvilina arī ne vienu vien latvieti, kas citādi muzeju būtu skatījis tikai garām ejot.
Nesen tika izveidota Vecrīgas slēpņu sērija pie labi zināmiem objektiem - Pulvertorņa, Doma laukuma, Zviedru vārtiem utt. Šis maršruts gan vairāk domāts tūristiem un lieliski kalpo kā pilsētas izzināšanas ceļvedis, taču noderēs arī tiem, kam ikdienā nesanāk izstaigāt Vecrīgu vai arī nav sanācis laiks apstāties un aplūkot mūsu vēstures liecības.
Pašiem rīdziniekiem interesanti būtu uzzināt, ko slēpj it kā tik garlaicīgais Ķengaraga rajons. Daugavas labajā krastā ir izveidota izcila atpūtas vieta, proti, Ķengaraga promenāde - sakopta un labiekārtota teritorija, kas ļoti piemērota gan velobraucējiem, gan skrituļslidu cienītājiem, gan skrējējiem. Celiņam stiepjoties gar pašu Daugavas krastu, tā ir arī lieliska pastaigu vieta – gan saulrieta, gan putnu vērošanai.
Interesanti slēpņi ir rodami arī ap lidostas teritoriju, līdz kurai citādi neviens neiedomātos nokļūt. Slēpņi ir izveidoti vairākās vietās netālu lidlauka teritorijas žoga, kas paredz lielisku iespēju skatīt lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos tieši zem lidaparātu ”vēdera”. Slēpņa aprakstā arī iekļauti diennakts laiki, kad lidojumi ir visintensīvākie un ir lielāka varbūtība aplūkot ”dzelzs putnus”. Savukārt, ja pats pēc šādas vaktes esat nobriedis kļūt par pilotu, tad varat doties iemēģināt veiksmi turpat netālu uz Skulti, kur gozējas IL-28.
Runājot par Rīgas slēpņošanas ekstrēmu - nē, Vanšu tiltā jākāpj nav. Vanšu tiltam veltītais slēpnis iekļauj interesantākus uzdevumus - jāsaskaita vantis, pakāpieni un pēc dotajām fotogrāfijām jāatrod trūkstošie skaiļi dabā. Zināms ekstrēmo slēpņu kolorīts ir neapsaimniekoti nami ar lielisku panorāmu, piemēram, no desmitā stāva – vislabāk uz tiem doties svētku salūtu laikā. Šeit gan jāatceras, ka, kopš stājušies spēkā Rīgas domes saistošie noteikumi par atrašanos neapsaimniekotās būvēs, šādi slēpņi vairs netiek izveidoti. Taču slēpņotāji joprojām atrod veidu, kā izveidot grūti pieejamus slēpņus - kāpieni kokā, brišana astoņu stundu garumā pa purvu vai stundām ilga matemātikas un kriptogrāfijas uzdevumu risināšana var kļūt par jūsu slēpņošanas un dzīves odziņu, ja nolemsiet pieiet šai lietai nopietni. Galvenais atcerēties, ka drošība pirmajā vietā!
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.