GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Rīga

Baudītāja ceļvedisFoto galerijasKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiUrbānā leģendaLabākie klubiSpa un labākie saloniCo-working telpasAktīvā atpūtaInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Golfa klubs “Viesturi”TRU FIX KRUSHE FIXRīgas velokultūras otrā elpaZirgzandalesPludmales sporta centrs Brazīlija« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · latvija · Rīga · Aktīvā atpūta ·

Rīgas velokultūras otrā elpa

Autors: Andris Vaitekūns0 ATSAUKSMES

Rīgas velokultūras otrā elpa

Foto: Rīgas velokultūras otrā elpa

Izstādes "Riteņbraukšana 20. gadsimta sākumā” plakāts. Rīgas Jūgendstila muzejs

Katrai Eiropas pilsētai ir sava velo kultūras vēsture - īsāka vai garāka; katra pilsēta nostiprina savas velo kultūras tradīcijas, atsakās no vecām un iedibina jaunas. Kā izradās, Latvijas velo vēsture iestiepjas pavisam dziļā pagātnē. Latvija kopš 1886. gada vēsturē ir ierakstīta kā vieta, kurā tapis pirmais velosipēds cariskajā Krievijā - tolaik pirmo velosipēdu fabriku dibinājis apņēmīgs kurzemnieks Aleksandrs Leitners. Kopš tā laika Rīgā attīstījušās neskaitāmas velosipēdu ražotnes. 1941. gadā Latvijā kā satiksmes līdzekļi tika izmantoti 299 300 velosipēdi. Laikā no 1937. līdz 1940. gadam visā Latvijā bija 80 veloražotāju pieturpunkti (30. gadu vidū Latvijā praktiski nepastāvēja velosipēdu imports).Mūsdienās šo urbānā dzīves stila mehānismu Rīga ieeļļojusi salīdzinoši pavisam nesen. Tā teikt, velo kultūra tagad atguvusi savu otro elpu.

Foto: Rīgas velokultūras otrā elpa

Velokafejnīca MiiT

Velo kafejnīcas MiiT līdzīpašnieks Andris Vaitekūns atklāj, katā pa īstam Rīgas velo kultūra savus apgriezienus sāka uzņemt 2010. gadā.

Nav noslēpums, ka situāciju veicināja degvielas cenu celšanās un zaļās domāšanas aktualizēšanās. Parādījās jauni velo entuziasti – veikali un pārdevēji, kas sāka tirgot no līdz šim pierastā kalnu un sporta velosipēdu piedāvājuma atšķirīgu velosipēdu tipu, proti, pilsētas velosipēdu. Ne vairs tik dārgu, mazāk statusu apliecinošu velosipēdu, kas patiesi paredzēts braukšanai pa pilsētu. Tai pat laikā cilvēki atcerējās par šķūnīšos rūsējošo, piecdesmit gadus veco velosipēdu, vilka to ārā, remontēja un uzpucēja. Atvērās arī veloveikals/darbnīca MiiT un vēl dažas vietas, kas nodarbojās tieši ar lietotu velosipēdu remontu un tirdzniecību. Šobrīd jau var teikt, ka otrās elpas piešķiršana retro lietām kļuvusi par kulta lietu, un Rīgas ielas pat iekrāso tāds kolorīts, kā restaurēts pagājušo dekāžu Mercedes kabriolets, kuram piekomplektēts arī restaurēts retro velosipēds - tādos pašos krāsu toņus. 

Foto: Rīgas velokultūras otrā elpa

Kampaņa "Par drošām velo stāvvietām”

Salīdzinoši nesen tika nodibināta arī Latvijas riteņbraucēju apvienība (www.divritenis.lv), kas apvieno velo entuziastus jaudīgākai cīņai par velobraucēju ērtībām pilsētā. Aktivitāšu ietvaros tika izstrādāta interaktīvā Latvijas velo karte, kuras mērķis ir informēt par velobraucējiem draudzīgākajām vietām – velo kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem, kā arī par visā valstī notiekošajām velo aktivitātēm un jaunizveidotajiem veloceliņiem. 

Foto: Rīgas velokultūras otrā elpa

Velo tirdziņš un Antīko automobiļu kluba organizētā retro motorolleru parāde Kalnciema kvartālā

Visa gada garumā Rīgā tiek organizēti vairāki interesanti, velo kultūru spēcinoši pasākumi, tostarp arī tematiskie velo tirdziņi Kalnciemā kvartālā, kas vienuviet piedāvāja iegādāties Latvijā ražotus velo aksesuārus no Tour de Rain, interesantus velo piederumus no koka, piemēram, kafijas turētājus, riteņiem speciāli veidotas somas, ķiveres utt. Aizmirsts netika arī par mazajiem riteņotājiem un tirgus placi bagātināja arī populārais bērnu koka skrejritenis Dip-dap un mūsu bērnības prieks un laime – Latvijas velosipēdu leģenda trīsritenis "Spārīte".

Foto: Rīgas velokultūras otrā elpa

"Tvīda brauciena" plakāts

Viens no lielākajiem velo gada pasākumiem ir Rīgas velo nedēļa - svētki kvēlākajiem pilsētas riteņbraucējiem nedēļas garumā, ko iezīmē diskusijas un lekcijas, velo orientēšanās pasākumi, velo polo sacīkstes un mini treka posmi. Tāpat tiek organizēti arī kino vakari par velo tematiku, ko 2012. gada velo nedēļā atzīmēja ar Lailas Pakalniņas dokumentālo filmu „Pa Rubika ceļu”. Neiztrūkstoša ir leģendāro Andrejsalas ērmriteņu jeb freakbike (freakbike.lv) parāde un jau par tradīciju kļuvušais Tvīda brauciens. Tvīda brauciens ir  retro velosipēdu un tērpu parāde, ko rīko Latvijas Veclaiku divriteņu klubs (www.latveloclub.lv) sadarbībā ar Ērenpreiss velosipēdu darbnīcu (erenpreiss.com). Tvīda brauciena mērķis ir parādīt un akcentēt pagājušā gadsimta 20. - 30. gadu velosipēdu un apģērbu kultūru. Brauciena ideja ir aizgūta no Londonas, kur pirmais šāds brauciens notika 2009. gadā, vēlāk strauji iekarojot arī citas pilsētas visā pasaulē.

Savukārt Eiropas Mobilitātes nedēļa (www.veloriga.lv) ir Rīgas domes Satiksmes departamenta rīkota aktivitāte, kuras ietvaros pilsētā tiek rīkoti dažādi pasākumi, lai uzrunātu sabiedrību un pievērstu tās uzmanību gaisa piesārņojumam pilsētā, aicinātu pievērsties aktīvam un veselīgam dzīvesveidam, kā arī izmantot alternatīvos pārvietošanās līdzekļus. Programmā tiek iekļautas drošas velo braukšanas nodarbības, ielu velo sacensības, tiek organizētas bezmaksas lekcijas par ceļu satiksmes noteikumiem, kā arī dota iespēja nokārtot velosipēda vadītāja eksāmenu un iegūt velosipēda vadītāja apliecību. Nedēļu vainago velo brauciens ar pušķotiem braucamrīkiem - ar mērķi popularizēt velosipēdu kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Nedēļas laikā satiksmei tiek slēgti vairāki pilsētas ielu posmi, piemēram, Miera iela, kurā noris vairāki ar velo kultūras aktualizēšanu saistīti izklaides pasākumi. 

Foto: Rīgas velokultūras otrā elpa

Savukārt Zvaniņu diena ir velobraucējus vienojoša akcija, kuras mērķis ir veicināt Rīgas riteņbraucēju savstarpējo saprašanos, padarīt līksmāku riteņbraucēju ikdienu un vedināt uz domām par sava velo aprīkošanu ar zvaniņu, lai tas kalpotu arī ikdienā. Zvaniņu dienā, braucot ar velosipēdu, visi ir aicināti sasveicināties viens ar otru, uztrinkšķinot sava velosipēda signālzvaniņu. 

Foto: Rīgas velokultūras otrā elpa

Šī brīža pasaules urbānās velo kultūras aktuālākais trends ir fiksīšu kultūra jeb braukšana ar fiksētā pārnesuma velosipēdiem. Fiksīšu aizsākumi ir meklējami lielajās metropoles pilsētās, kur uz ielas fiksīšus pirmie sāka izmantot tieši velokurjeri. Patiesībā fiksītis ir treka velosipēds.  Katra mēneša pirmajā pirmdienā tiek organizēta kopēja aktivitāte - fiksīšu sacensības Kronvalda parkā. Pasākumu sauc „Sanitārā pirmdiena” un tam nav neviena organizatora. Pastāv nerakstīts likums, ka visi fiksīšu braucēji konkrētajā laikā un vietā satiekas un brauc pa Rīgas ielām.

Tāpat kā katrs velo veikals, kafejnīca un velobraucējiem draudzīgs iestādījums dod savu pienesumu velo kultūras attīstībai pilsētā, arī sabiedrībā zināmas personības iedrošina par ikdienas pārvietošanās līdzekli izvēlēties tieši riteni. Nereti tie ir cilvēki, kurus neviens it kā necerētu ieraudzīt velosipēda mugurā, kā, piemēram, Labklājības ministri Ilzi Viņķeli, kura velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli izmanto jau septiņus gadus, tāpat arī bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs riteņojot manīts ar visu ģimeni. Vienmēr iedvesmojošs ir franču maiznīcas Cadets de Gascogne īpašnieks - francūzis Bernārs, kurš maizītes un produktus izvadā pie velosipēda piemontētā kastē jebkurā gadalaikā, kā arī žurnālists Māris Zanders, kurš mūžam uzticīgs savam velosipēdam.

Titulattēls: Tvīda brauciens 2012. Foto: V. Masteiko

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: