GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Amsterdama

Baudītāja ceļvedisCitādi maršrutiEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiArhitektūras tūrismsLietas, kas jāizdaraVērts zinātLabākie klubiFilmaVērts izbaudītInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Noord/Zuidlijn. Amsterdamas jaunā metro līnijaArCamMuziekgebouw aan't IJEastern DocklandsNeMo« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · nīderlande · Amsterdama · Arhitektūras tūrisms ·

Noord/Zuidlijn. Amsterdamas jaunā metro līnija

Autors: 0 ATSAUKSMES

Noord/Zuidlijn. Amsterdamas jaunā metro līnija

Metro ne tikai kā pārvietošanās līdzeklis, bet arī kā mākslas baudītāju galamērķis. Ticiet vai nē, bet abas šīs funkcijas vienlīdz spēcīgā kapacitātē iemieso Amsterdamas jaunā metro līnija Noord/Zuidlijn jeb North/South, kas vienlaikus ir arī viens no grandiozākajiem Nīderlandes galvaspilsētas pēdējā laika projektiem. 

Kopējais līnijas garums ir 10 kilometri un, pateicoties tai, no Amsterdamas ziemeļiem līdz dienvidiem šobrīd iespējams aizkļūt 15 minūtēs. Līniju iezīmē septiņas stacijas, kuru vizuālā veidola autors ir vietējais dizaina birojs Benthem Crouwel Architects, kura kontā, cita starpā, ir arī vairāki zīmīgi Amsterdamas muzeju projekti – kā Annas Frankas māja, FOAM Foto muzejs un Stedelijk muzeja jaunā piebūve u.c.

Viens no jaunās metro līnijas projekta konceptuālajiem stūrakmeņiem ir vietējo iedzīvotāju un pilsētas viesu komforts - metro stacijās maksimāli ļaujot ienākt dienasgaismai un izvairoties no citviet metro gana ierastās labirintu sistēmas, kas lielajos mezgla punktos dažkārt paģēr pat minūtes desmit līdz izdodas nokļūt līdz nepieciešamajam vilcienam. Arī savienojums starp ielu un metro platformu padarīts maksimāli īss, jauno līniju projektējot kā vēl vienu pilsētas publisko telpu, būtībā – ielu paplašinājumu, vien konkrētajā gadījumā tām ietiecoties pazemē. Pašu staciju dizains ir atšķirīgs, to arhitektūrai ietekmējoties no katra rajona īpašās asinsrites un telpas, kuru pieļāvis pilsētas plāns. Turklāt katras stacijas tapšanā līdzdarbojies cits pieaicinātais mākslinieks, tādējādi Noord/Zuidlijn kalpojot arī kā savveida pazemes mākslas telpai. Piemēram, Central Station atrodas zem 1889. gadā Cuypers and Van Gendt celtās Amsterdamas galvenās stacijas ēkas, kuru ik dienu – ierodoties vai dodoties projām no pilsētas, šķērso īsteni raibs un steidzīgs visdažādāko nacionalitāšu cilvēku pūlis. Stacijas dzīves īpašais pulss kalpojis arī kā iedvesmas avots nīderlandiešu māksliniecei Jennifer Tee, kuras mākslas darbs grezno Central metro staciju. Instalācija sevī iemieso divus simbolus – Amsterdamas leģendāro pilsētzīmi tulpes un palepai jeb sumatriešu austus jūrnieku audeklus. To centrālais motīvs parasti ir kuģis, pilns ar cilvēkiem un zvēriem, tā mastam simboliski atainojot ciltskoku. Sākotnēji mākslas darbs tapis no 100 000 izkaltētām dažādu toņu tulpju ziedlapiņām, taču pēc tam tas ticis digitalizēts un interpretēts stiklā. 

Taču viena no īpašākajām nenoliedzami ir Rokin stacija. Metro projekta ietvaros cita starpā tika nosusinātas un padziļinātas divu Amsterdamas kanālu gultnes. Rakšanas darbi notika apmēram 20 metru dziļumā, šķērsojot vairākus kultūrslāņus un to laikā no Amsterdamas urbānās patinas dzīlēm tika izcelti apmēram 700 000 dažādi priekšmeti, kas kā savveida laika spoguļa fragmenti iezīmē pilsētas 800 gadu vēsturi. Viss šis process tika dokumentēts speciāli tam izveidotā mājas lapā Below the Surface, kā arī grāmatā un dokumentālajā filmā. Savukārt no apmēram 9500 arheoloģiskajiem “atradumiem” izveidotas divas instalācijas, kas izvietojušās ejās starp Rokinstacijas slīdošajām kāpnēm. Stacijas ziemeļu ieejas pusē ekspozīcijas “lente” aizņem 12 metrus, savukārt dienvidu pusē – 14 metrus. Stiklotajos paneļos hronoloģiskā kārtībā cieši viens pie otra rindojas teju viss, ko vien var iedomāties atrodamu - keramikas trauki un to lauskas, metāla un stikla priekšmeti, sadzīves relikvijas, celtniecības materiāli un jā...arī plastmasas pudeles un mākslīgie zobi. Garām slīdot to visu detalizēti izpētīt ir pagrūti – metro tomēr nav muzejs, taču mājas lapā katram no kolorītākajiem objektiem rodams savs stāsts. Piemēram, eksponātu vidū ir gan monētas no Franču protektorāta laika Marokā, zirgu pakavi no 19. gadsimta vidus, samuraju zobena dekoratīvais disks no 1750. – 1850. gada. Arī 15. vai 16. gadsimta vidus tualetes pods, kas ir gana zīmīgs Amsterdamas vēstures eksemplārs, īpaši ņemot vērā, ka tāds luksuss kā kanalizācijas sistēma ir mazāk kā 150 gadus vecs un iepriekš savu funkciju godam izpildījušie tualetes podi tika tukšoti vai nu atkritumu bedrēs vai pilsētas kanālā. Unikāls eksponāts ir arī vēlīnā bronzas laikmeta šķēpa smaile. Pastāv versijas, ka šādi šķēpi ik pa laikam tikuši mesti Amstelas upē kā daļa no upurēšanas rituāla, bet tikpat labi konkrētais var būt arī kādas upes malā notikušas cīņas liecinieks. 

Savā ziņā šī ir ļoti poētiska kolekcija. No vienas puses tai portretējot pilsētu it kā ļoti detalizēti, no otras – fragmentāri, jo, ņemot vērā, ka visi šie objekti kanālā iekrituši un noslīkuši vairāk vai mazāk nejauši, tikpat spontāna ir arī vēstures aina, ko tie iezīmē. Tā it kā piedāvā sasaisti ar pagātni, taču izkaisītu lausku veidolā, atstājot telpu fantāzijai un stāstiem. Savukārt nokļūstot pazemē, metro platformas sienas abās pusēs grezno 120 metru gara franču mākslinieku Daniel Dewar un Gregory Gicquel veidota mozaīka. Pirmajā mirklī arī tajā attēlotie objekti – kaklasaite, tējkanna, sandale, metamie kauliņi u.c. (kopskaitā 33) šķiet savstarpēji nesaistīti, bet vienlaikus apbrīnojami vienoti. Kā pilsētas šodienas dzīves mozaīka, kas savā ziņā sasaucas ar arhitektonisko atradumu vizuālo ritmu. Instalācija kā bezgalīgs teikums, kur vārdi turpinās viens aiz otra – bez noteiktas hierarhijas, taču ar savu noteiktu ritmu. Paši mākslinieki to salīdzinājuši ar veidu, kā mēs intuitīvi “nolasām” attēlu virtenes internetā. 

Katrā ziņā Amsterdamas jauno metro līniju ir vērts izbaudīt pilnībā (arī ja visās stacijās neizkāpsiet virszemē) un vislabāk to var izdarīt, iegādājoties 24 stundu vai 48 stundu biļeti, kas pieļauj izbraukāties pēc sirds patikas. 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: