GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Amsterdama

Baudītāja ceļvedisCitādi maršrutiEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiArhitektūras tūrismsLietas, kas jāizdaraVērts zinātLabākie klubiFilmaVērts izbaudītInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Pols Verhovens. Ko es redzu (Paul Verhoeven. Wat zien ik, 1971)« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · nīderlande · Amsterdama · Filma ·

Pols Verhovens. Ko es redzu (Paul Verhoeven. Wat zien ik, 1971)

Autors: Dāvis Sīmanis0 ATSAUKSMES

Pols Verhovens. Ko es redzu (Paul Verhoeven. Wat zien ik, 1971)

PIRMS DOŠANĀS UZ AMSTERDAMU VĒRTS NOSKATĪTIES POLA VERHOVENA "KO ES REDZU" (1971). FILMU AR AMSTERDAMAS IZJŪTU.

Pola Verhovena komiskās melodrāmas „Ko es redzu" darbība notiek laikā, kad prostitūtu arodbiedrībai vēl ne prātā nenāca sūdzēt tiesā Amsterdamas domi par vēlmi slēgt daudzus no legālajiem bordeļiem, pilsētas slavenā seksa industrija dzīvoja vieglprātīgā nesamaitātībā, bet uz Rossebuurt darbā vēl devās pārsvarā vietējās meitenes. Tieši tādas ir Grēte un Nele, ne vairs pirmā svaiguma daiļavas, kuras, kopā īrēdamas vienu no Amsterdamai tik tipiskajām, jocīgi šaurajām mājiņām kanāla malā, savos dzīvokļos apkalpo visneparastāko māniju apsēstos vīriešus, reizi pa reizei aizstaigā līdz Walletjes sarkano lukturu rajonam izklaidēties un klusībā mazliet vēl cer uz kaut ko „nopietnāku". Galu galā Nelei tas arī izdodas, viņa pamet savu kauslīgo draugu-suteneru, lai izietu par sievu pie omulīga traipu tīrītāju pārdevēja Eindhovenā. Šādā kontekstā Amsterdama kļūst par absolūtu grēcīgo kārdinājumu simbolu - ja grib „kārtīgu" dzīvi, vienīgā iespēja ir doties prom no šīs pilsētas, jo citādi agrāk vai vēlāk tā ievilks atpakaļ grēkā. Lai vai kā, režisoram izdodas pierādīt, ka pilsēta tik tiešām savā slavenajā biznesā piedāvā visu, ko vien var iztēloties un ko tik izteiksmīgi demonstrē Grētas dīvaino pastāvīgo klientu galerija - viens grib, lai tēlo viņa mirušo sievu zārkā, otrs pārtop nepaklausīgā, pērienus alkstošā skolniekā, cits vēlas, lai viņu biedē ar monstra masku galvā, vēl cits - lai operē uz ķirurģiskā galda, bet, kad pašā Grētā ir sakrājies gana daudz agresijas, tvaika nolaišanai nav nekā labāka par „kalponītes" un bargās kundzes etīdēm. Taču tas viss nav pārāk nopietni, un, ja galu galā visi šie „perverti" šķiet vien tādi naivi un sirsnīgi tēvocīši ar nelielām dīvainībām, tad arī pati Amsterdama savā brīvdomībā pievilcīgi atklājas kā nesamākslotākā vieta uz pasaules, kur aizspriedumainajiem nav vietas. Pilsēta nevienam neko neuzspiež - tu vari palikt un baudīt vai vienkārši doties prom.

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: