SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Astrup Fearnley muzejs droši ierindojams kultūras un arhitektūras tūristu jauno magnētu listē. Tā arhitektoniskā veidola autors ir pazīstamais itāļu arhitekts, Pritckera balvas laureāts un, nenoliedzami– muzeju arhitektūras virtuozs Renco Piano, kura kontā cita starpā ir jau ikoniskais kopā ar Ričardu Rodžersu tapušais Parīzes Pompidū centrs, tāds brīnišķīgs privātā muzeja projekts kā Beielera fonds Bāzelē, Pola Klē centrs Bernē, Čikāgas Mākslas institūts, Saja Tvomblija galerija Hjūstonā, kā arī topošā Vintnija muzeja jaunā ēka Ņujorkā. Kā arhitekts izteicies kādā intervijā: “Mani vienmēr ir interesējis veidot muzejus – ne tāpēc, ka tie ir svarīgi pasūtījumi, bet tāpēc, ka tie ir skaisti pasūtījumi.”

Jaunais muzejs atrodas pašā fjorda krastā, ūdenim atdalot tā divus spārnus. Viens no tiem pilnībā atvēlēts patstāvīgajai kolekcijai, bet otrs - laicīgām izstādēm, kā arī muzeja kafejnīcai un veikalam. Muzeja ēkas pamatmateriāls ir koks un to klāj grandiozs dubultā stikla jumts, kas līdzinās burai. Naktī tas mirdzēs, radot dzīva, mūžīgā mainībā esoša pussalas iemītnieka sajūtu, savukārt dienā tas būs it kā iekšpus vērsts – sakoncentrējot sevī visu, nebūt ne dāsno ziemeļpuses dienasgaismu un atdodot to izstāžu telpām. Dabiskā gaisma Renco Piano bijusi viens no projekta fundamentiem, jo “dabiskā gaismā māksla ir visskaistākā”, atšķirībā no mākslīgā apgaismojuma, kas piešķir tai plakanumu.  Grandiozā jumta konstrukcija savā ziņā režisē arī ekspozīciju telpu un visa muzeja apmeklējuma scenogrāfiju, izstāžu zālēm variējoties gan izmērā, gan griestu augstumā. Piano nepieder ego-arhitektu plejādei, intervijās vairākkārt apgalvojot, ka pēc Pompidū centra savām attiecībām ar muzejiem-statusa simboliem pielicis punktu. Arī jauno projektu arhitekts dēvē drīzāk par aicinošu “patvertni mākslai”, kurā poēzija, stāsts, pati atrašanās vietas sajūta apvienojusies ar funkcionalitāti.

Muzejam ir arī sava pludmale, laivu piestātne un Skulptūru parks. Kā arī skatu tornis, no kura pēc mākslas baudīšanas nolūkoties Oslo panorāmā. Tā apmeklējuma piedzīvojumam sākoties jau no ārpuses – ūdens, dārza un tikai tad pārceļoties uz iekštelpām. “Muzejs nav kaste, tas ir savveida ciemats,” apgalvo arhitekts.

Muzejs atrodas Oslo jaunajā piekrastes rajonā Tjuvholmen – jau iecienītā jaunu galeriju un restorānu teritorijā. Tā kopējā platība ir 7000m2 un projekta izmaksas tiek lēstas 70 miljonos dolāru. 

Astrup Fearnley ir privāts muzejs, kas dibināts 1993. gadā – kā Astrup Fearnley kolekcijas mājvieta. Vairāk kā 18 gadus tas atradās Dronningensgtate 4, jaunās mājvietas gaidās durvis simboliski slēdzot pagājušā gada 31. decembrī. Muzeja dibinātāji ir divi filantropiski fondi, kurus savulaik izveidojuši Fearnley kuģu rūpnieku ģimenes mantinieki. Kolekcijas pirmsākumi saistās ar 20. gadsimta 60. gadiem un tajā pārstāvēta norvēģu un starptautiskā laikmetīgā māksla. To vidū arī tādi spoži vārdi kā Džefs Kūnss, Ričards Prinss, Olafūrs Eliasons, Demjens Hērsts, Sindija Šērmena u.c.

Strandpromenaden 2, 0252 Oslo, Norway
afmuseet.no

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.