GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Oslo

Baudītāja ceļvedisEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesVērts zinātInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Vērts zināt« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · norvēģija · Oslo · Vērts zināt ·

Vērts zināt

Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Populārākajiem priekšstatiem par Oslo parasti piedien sūkstīšanās, ka Norvēģijas galvaspilsēta ir dārga un īsti nepieder pilsētām – klasiskiem tūristu galamērķiem. Pirmo ir grūti apšaubīt, ņemot vērā, ka Norvēģijā ir vieni no augstākajiem nodokļiem pasaulē. Un par glāzi vīna restorānā samaksāsiet apmēram tikpat, cik citur Eiropā par veselu pudeli. 2011. gadā Oslo dārdzības ziņā tika ierindota otrā vietā aiz Tokijas. Savukārt otrs ir novecojis stereotips, ņemot vērā, ka Oslo šodien piedzīvo īstenu urbānās attīstības lēcienu – agrākajām pilsētas industriālajām teritorijām pārtopot kultūras, mākslas, gastronomijas epicentros. Arhitektu vidū Oslo šobrīd tiek dēvēta par paradīzi, jo krīzes piemeklētajā Eiropā nav daudz pilsētu, kuras varētu lepoties ar tādu vērienīgu jaunu objektu koncentrāciju. Kamēr Hamburgā ir viena HafenCity, Oslo šobrīd ir veseli trīs jauni un vēl topoši rajoni – Operas kvartāls Bjørvika rajonā, Vulkan – kādreizējā tērauda kausēšanas rūpnīcas teritorijā un Tjuvholmen pussala, kuras galvenais magnēts ir pagājušajā gadā durvis vērušais Renzo Piano projektētais Astrupa Fērnleja muzejs un kas vietējo vidū jau iesaukta par Oslo “čelsiju”.

Oslo atrodas Norvēģijas dienvidos, 100 kilometrus garā Oslo fjorda pašā tālākajā malā un ar mazliet vairāk kā 600 000 iedzīvotājiem, ir viena no mazākajām Eiropas galvaspilsētām. Vienlaikus tā šobrīd ir arī viena no visstraujāk augošajām Eiropas pilsētām, galvenokārt pateicoties imigrantu pieaugumam, kurš procentuāli ir straujāks nekā vietējo dabiskais dzimstības pieaugums. Kaut Norvēģija ieguva neatkarību tikai 1905. gadā, pati pilsētas vēsture ir krietni senāka – iesniedzoties jau pirmajā gadu tūkstotī. Kā vēsta leģendas, Oslo dibinājis karalis Haralds III, kurš Norvēģijā valdījis no 1046. līdz 1066. gadam. Savukārt 1624. gadā pilsētu gandrīz pilnībā iznīcināja ugunsgrēks, vēlāk to atjaunoja karalis Kristiāns IV – tās teritoriju pārvietojot tuvāk Akershus cietoksnim. Viņam par godu pilsēta tika pārdēvēta par Kistiāniju (Christiania), taču 1925. gadā atkal atguva savu kādreizējo nosaukumu Oslo, kuru tai 1048. gadā piešķīra karalis Haralds III. 1990. gados, kad Norvēģijā tika atklāta nafta, no pastarītes tā pārtapa par princesi, dzīves līmenim valstī pilnībā mainoties. Šodien tā galvenās raksturzīmes ir augstas algas un zems bezdarba līmenis. Tiesa, ārējās izpausmēs norvēģi joprojām spējuši saglabāt vēsturisko pieticību - pilsētas ielās tikpat kā nemanīsiet uzkrītoši dārgas mašīnas. Cita lieta ir jahtas un motorlaivas Oslo fjordā, kā mīl jokot vietējie – tiekot pie turības, norvēģis vispirms nopirks salu (Norvēģijas teritorijā to ir 50 000), tad laivu un tikai pēcāk mašīnu. Arī teiciens - “Nav slikta laika, ir tikai nepiemērots apģērbs,” nāk no Norvēģijas.

Norvēģija divas reizes tikusi uzaicināta pievienoties Eiropas savienībai, taču tās iedzīvotāji abas reizes nobalsojuši pret. Oslo bijusi mājvieta arī virknei izcilu personību – tostarp gleznotājam Edvardam Munkam, kura 150. dzimšanas diena šogad Norvēģijā tiek atzīmēta ar vērienu, rakstniekam Henrikam Ibsenam un rakstniecei, Nobela prēmijas laureātei Sigrija Unsete (Sigrid Undset). Taču tikai viena norvēģu filma jebkad ir vinnējusi Oskaru – Kon-Tiki (1951) par leģendāro norvēģu ceļotāju un pētnieku Tūru Heijerdālu.

Piecpadsmit, divdesmit minūšu brauciens ārpus Oslo teritorijas un jau esat mežonīgā dabā. Turklāt arī pati Oslo ir zaļa – 95 procentiem pilsētas iedzīvotāju kāds parks vai zaļa teritorija atrodas vien 300 metru attālumā no viņu mājas. Viens no leģendārākājiem un arī lielākais Oslo tūrisma magnēts ir Vīgelanda parks, kas ir viens no lielākajiem viena mākslinieka veidotajiem skulptūru parkiem pasaulē un atrodas Frognera parka teritorijā. Vīgelanda parks ir norvēģu tēlnieka Gustava Vīgelanda (Gustav Vigeland, 1869–1943) mūža darbs ar vairāk nekā 200 bronzas, granīta un dzelzs skulptūrām. Tā populārākā skulptūra ir no viena granīta bluķa izcirstais 14 metrus augstais monolīts, kuru veido 121 cilvēka ķermeņi, savīti pretim debesīm.

Savukārt viens no Oslo must-do noteikti ir izbrauciens ar laivu Oslo fjordā, maršrutam vedot gan gar Oslo operu un jauno Asrupa Fērnleja muzeju, gan mazajām klinšainajām fjorda salām, kuru krāsainās koka mājiņas kalpo kā vietējo vasaras mītnes.

Cita starpā pilsētā ir arī lieliska publiskā transporta sistēma (tramvaji, autobusi, prāmji, vilcieni, metro), tādējādi zibenīgi ļaujot nokļūt jebkurā pilsētas galamērķī vai kādā no Olso fjorda salām. Oslo ir arī viens no vistīrākajiem krāna ūdeņiem pasaulē, tālab restorānos nav nekādas nepieciešamības investēt minerālūdenī - lielākoties viesmīļi karafi jau atnes paši, līdzko pagūstiet apsēsties pie galdiņa. Vērts ņemt vērā arī, ka salīdzinoši ar pārējo Eiropu, norvēģi vakariņo salīdzinoši agri – ap sešiem, septiņiem un atšķirībā no brokastīm – vakariņas ir pamatīgas.

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: