Lietas, kas jāizdara
Autors: Anothertravelguide.com1 ATSAUKSME
- AIZBRAUCIET UZ PRAGU. Savas sarežģītās vēstures dēļ Varšava pirmajā mirklī šķiet kā milzu puzle, kuras daži gabaliņi diemžēl pazuduši uz neatgriešanos, un, lai gluži nepaliktu balts caurums, aizbakstīti ar citiem. Varšavā vairāk nekā jebkurā citā pilsētā, viss ir paslēpies iekšpusē. Cilvēkos. Pagalmos. Vārtrūmēs. Savā ziņā tā ir kā rēbuss, jo vairāk izdodas atklāt, jo lielākā azartā tā ievelk. Viens no pilsētas obligātajiem pieturpunktiem ir Praga. Labu laiku eksistējusi kā savrupa pilsēta, Praga Varšavai pievienojās tikai 18. gadsimtā. Praga atrodas Vistulas upes labajā krastā, labu gabaliņu no pilsētas centra, un tālab palika salīdzinoši neskarta arī Otrā pasaules kara laikā. Te joprojām saglabājusies pirmskara arhitektūra un pilnīgi citas Varšavas sajūta. Vēl pirms gadiem desmit Praga bija nomale, proletariāta rajons ar izteikti kriminālu slavu. Kaut dažas no ielām vietējie joprojām nerekomendē naksnīgām pastaigām, pēdējos gados rajons ir pilnībā pārvērties, kļūstot par sava veida Varšavas alternatīvās kultūras epicentru. Te iemitinājušās mākslinieku darbnīcas, galerijas, klubi, bāri un kafejnīcas, notiek modes skates, festivāli un pazīstamu režisoru teātra izrādes. Kaut bijušo industriālo teritoriju un nomaļu pārtapšana radošos kvartālos ir klasiska metropoļu raksturzīme jau kopš 60. gadu beigām un leģendārā Ņujorkas Soho, Varšavas Pragai piemīt īpašs autentiskums. Sajūta, ka ārēji šķietami te nekas nav mainījies, tādējādi padarot šo rajonu īpaši unikālu - neuzpucētas, laika sagrauztas mājas, dažai logi aizmūrēti ar ķieģeļiem, dažai vecais balkons ar metāla margām tik tikko turas kopā, dažai - jau sabiris putekļos. Sienas, sētas un brandmūri nopūsti ar grafiti, taču, neraugoties uz rajona kopējo tēlu, sadzīves komforta ziņā netiek grēkots - gandrīz pie katra loga ir satelīta šķīvis. Kā jau atsevišķā pilsētā - veikalos ir iespējams iegādāties visu nepieciešamo, līdz ar to uz tā dēvēto Varšavas centru doties nav nekādas nepieciešamības. Un daudzi te tā arī dzīvo, vietējie joko, līdzko tikšot pabeigta otra Varšavas lidosta, Vistulas upi šķērsot vispār vairs nebūšot nepieciešamības. Pragas ielas kā skatuvi izmantojis arī Romāns Poļanskis, filmējot Pianistu. Viens no rajona radošajiem centriem ir 1897. gadā celtā, izbijusī Koneser vodkas fabrika, kur savulaik tika ražota virkne pazīstamāko poļu vodku - Wyborowa, Žubrovka u.c. Fabrikas komplekss kopumā aizņem piecu hektāru teritoriju un ir gana interesants arī no arhitektoniskā viedokļa - ar gotiskā stila korpusiem, kas otro pasaules karu pārdzīvojuši gandrīz neskarti. Kā daudzviet šajā rajonā, Markowska un Zabkowska ielu stūrī, pie pašas sētas atrodas neliels Jaunavas Marijas lūgšanu altāris. Deg sveces un pretim nāk divi īstenie iezemieši - viegli līgodamies, ar alus bundžām rokās. Praga galvenokārt atdzīvojas vakaros, tālab dienas vidū (īpaši ziemā) Koneser teritorijā sevišķi daudz cilvēku nesastapsiet. Pagalmā vientuļa vīd no koka grebta apsnigusi nāra, bet labajā pusē - līdzās divām puišeļu skulptūrām, iekārtojies antikvariāts. Durvis paverot, var gandrīz paklupt pār grāmatām, plaukti piekrauti tā, ka šaurajās ejās teju nav kur apgriezties un saimnieks no rūtainām plastmasas tašām vēl tikai krāmē kārtējo pienesumu. Pagalma puses ķieģeļu sienas klāj grafiti, starp dažādu multfilmu varoņiem aiz sniega čupas vīd arī Dalailamas seja. Pie kādām dzelzs durvīm ir norāde Sygnatura Gallery - šķiet, gluži kā viss rajons, arī tā dzīvo savu un pilnīgi neatkarīgu dzīvi. Galerijā pārstāvēti galvenokārt jauno Varšavas mākslinieku darbi un dažādi suvenīri - kartiņas, blociņi, tašas, kuru pircēji esot lielākoties ārzemnieki. Tieši blakus, aiz gandrīz identiskām dzelzs durvīm, mitinās kolorītākais dizaina veikals pilsētā - Magazyn Praga. Kaut pirmais iespaids ir pilnīgs haoss - daļa lietu izvietotas uz kastēm, daļa - uz vecām mucām, daļa - uz nezin kur sameklētiem, eklektiskiem padomju laika žurnālgaldiņiem, ekspozīcija ir kā perfekti veidota izstāde, kur nekas nav nokļuvis nejauši un katrai lietai ir savs raksturs. Līdzās poļu dizainam te atrodams arī kolorītākais no šī brīža Eiropas dizaina, visplašākajā ģeogrāfijā - no skandināviem līdz čehiem. Jauni un uz Eiropas dizaina skatuves jau pazīstami vārdi. Tiražēti masu dizaina priekšmeti un unikāli objekti. Pagājušā gadsimta 50., 60. un 70. gadu mēbeles. Asprātīgi dizaina nieki un lietas jau ar investīciju statusu. Funkcionālas, dekoratīvas un vienkārši dīvainas. Pistoles formas koka lineāls, koši sarkans drēbju pakaramais Kultūras pils veidolā, stikla vīna glāzes, kas izskatās kā plastmasas, vāze kā balti Velingtona zābaki utt. Koneser teritorijā atrodas arī teātris, bet vasarās uz fabrikas ķieģeļu sienām tiek demonstrētas art-house filmas.
Par pirmo bezdelīgu šajā rajonā gan uzskatāms Fabryka Trzciny mākslas centrs. Vēris durvis 2003. gadā, tas savulaik bija pirmais privātais pilsētas kultūras centrs, kura idejas autors un īpašnieks ir komponists, mūziķis un televīzijas producents Wojciech Trzcinski. Līdzīgi kā Koneser, arī Fabryka Trzciny atrodas bijušā industriālā teritorijā, 1916. gadā celtā rūpnīcā, kur savulaik tikusi ražota marmelāde un vēlāk arī populāras poļu tenisčības, dēvētas par pepegi. Kādreizējais industriālais gars gandrīz pilnībā saglabāts, ar visiem vadu mudžekļiem un ventilācijas caurulēm. Kā apgalvo īpašnieks, kad viņš savulaik uzsācis projektu Pragā, visi viņu dēvējuši par traku, bet tagad pārcelšanās uz Pragu jau kļuvusi modes lieta. Viena no šī vietas ogām ir bārs/koncertzāle Denaturat, kurā savulaik uzstājusies arī Sezārija Evora. Bāra lete ir gigantiska metāla caurule, bet tā vienu sienu trīs metru augstumā klāj 4000 terpentīna pudeles. Tiesa, terpentīns gan esot tikai segvārds, tas te, protams, netiek glabāts, taču vakaros, izgaismots purpurviolets, bārs ir performance pats par sevi. Fabrika Trzciny notiek izstādes, koncerti, izrādes, fotosesijas, mūzikas festivāli, tā ietvaros darbojas arī Brīvā laika universitāte (University of Free Time). Projekts, kuru izveidojuši ar oficiālām valsts izglītības iestādēm nesaistīti cilvēki, kuru vēlme bijusi radīt jaunu, brīvu kultūras, mākslas, izklaides un izglītības formu. Citiem vārdiem - saprātīgu brīvā laika pavadīšanas platformu. Fabrikas sētā, zaļā koka namiņā rodams arī restorāns, kura ēdienkarte piedāvā laikmetīgu versiju par poļu mājas virtuvi. Un arī atmosfēra te ir gandrīz kā mājas ēdamistabā!
http://www.warszawskapraga.pl/
- Varšava ir pārpilna neizstāstītu un līdz galam neizzinātu stāstu. Gandrīz pašā tās centrā, desmit minūšu attālumā no Kultūras un zinātnes pils atrodas kāda pavisam dīvaina iela. ULICA PROZNA jeb TUKŠĀ IELA, kas vietējo vidū pazīstama arī kā nāves iela. Visdīvaināk tā izskatās vēlās vakara stundās, kad pārējā pilsētas dzīve jau pieklususi. Īsi pirms pusnakts, kad vēl atvērta vienīgā dzīvā šīs ielas iemītniece - tāda paša nosaukuma kafejnīca. Kādreiz šī bijusi viena no rajona greznākajām ielām, ar krāšņiem apartamentu namiem, to nojausma aizvien vēl jūtama fasādes dekoru fragmentos. Otrā Pasaules kara laikā Tukšā iela atradās Ebreju geto teritorijā, dīvainā kārtā ēkas netika nobumbotas, bet pēcāk dzīvība tajās tā arī nekad vairs nav atgriezusies. Namiem pamazām aizejot nebūtībā, to balkoni, lai nekļūtu bīstami garāmgājējiem, dažviet nostiprināti ar sastatnēm, bet fasādes kā spocīgs dekors grezno kādreiz te mitušo cilvēku portreti. Kopš tiem laikiem iela bijusi kā nolēmēta, neīstenojoties nevienam no savulaik iecerētajiem valsts un privāto iniciatoru projektiem. Viena ielas puse pieder pašvaldībai, otra ir privāts īpašums un abi flangi par tās nākotni tā arī nekad nav spējuši vienoties. Iela atdzīvojoties vienīgi reizi gadā - Ebreju festivāla laikā. Var ticēt vai neticēt spokiem, bet ir pusnakts un, sasniedzot Tukšās ielas galu, no tuvējā parka kokiem paceļas milzīgs melnu kovārņu bars. Turpat netālu, uz Varšavas lielākās - 19. gadsimta otrajā pusē celtās Visu Svēto baznīcas kāpnēm ir pāvesta Jāņa Pāvila II statuja (1989. gadā pāvests te atklāja 2. Nacionālo Eiharistijas kongresu), pie kuras vienmēr deg sveces... Vēl pārsimts metrus tālāk - jaunās Varšavas debesskrāpji un Kultūras un zinātnes pils, kuras pakājē reiz atradīsies aktuālākais pilsētas nākotnes projekts - Modernās mākslas muzejs.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.