Katiņas muzejs
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
2016. gadā durvis vērušais Katiņas muzejs – ir ne tikai viens no Mies van der Rohe 2017 balvas finālistiem, bet arī viens no spēcīgākajiem jebkad radītajiem piemiņas memoriāliem.
Katiņas notikumi ir viena no traģiskākajām lappusēm Polijas vēsturē. 1940. gada pavasarī pēc Padomju armijas pavēles Katiņas mežā ar brutālu pistoles šāvienu galvā tika nogalināti vairāk kā 20 000 cilvēki. Polijas armijas elite, karavīri, kara cietumnieki – viņu vidū 760 ārsti, 1040 skolotāji, vairāk kā 100 juristi, arī izcili sportisti, rakstnieki, inženieri, mūziķi, mākslinieki.
Muzejs atrodas pilsētas dienvidos – vēsturiskajā 19. gadsimta Varšavas cietokšņa (Warsaw Citadel) teritorijā, un tā projekta autori ir poļu arhitektu birojs BBGK Architects. Muzeja komplekss veidots kā milzīgs parks, kura centrā ir simbolisks mežs – vairāk kā 100 no jauna iestādītu koku. Tam cauri vijas pelēka betona taka, savukārt pašas muzeja ēkas atrodas pazemē – ļaujot apmeklētājiem kā tranšejā iziet nāves ceļu, no kura neatgriezās traģēdijā bojā gājušie. Viņu pelēkie stāvi pieliektām galvām dokumentālos kadros lēni slīd gar muzeja sienām, fonā klusi skan soļi, bet visapkārt ir tūkstošiem traģēdijas liecinieku – sadzīvisku priekšmetu un ļoti personisku šiem cilvēkiem reiz piederējušu lietu, kas vēlāk tika uzietas izrakumos traģēdijas vietā. Brilles, armijas uzsvārči, dubļos nostaigāti zābaki, šķēres, vēstules, zīmuļi, piezīmju grāmatiņas, cigarešu etvijas... Tostarp vitrīna ar patronu čaulītēm – katra no tām reiz izdzēsusi kādu dzīvību. Muzejs izvietojies divos līmeņos, kurus savieno kā sarkofāga vāks smagnējs metāla lifts. Tā durvīm aizkrītot ar spalgu, mazliet baisu klikšķi. Ekspozīcijas pirmā daļa veltīta vispārīgam tā laika notikumu atainojumam, savukārt otrā ļauj to izdzīvot jau caur personiskiem stāstiem. Izeja no pazemes muzeja ir tumšs, 20 metrus garš “nāves tunelis”, kurā vējš sanesis rudens lapas. Un patiesībā tā nav izeja, bet gan simboliska tranšeja, kuras vienā pusē ir sarkana ķieģeļu siena, bet otrā – 12 metrus augsts uzbērums. Takas malā viens otram blakus rindojas balti betona stabi – uz tiem rakstītas profesijas: zinātnieks, ārsts, matemātiķis, filozofs, jurists... Daļa no dzīves, karjeras, ikdienas gaitām, kas tika traģiski izdzēsta. Tālāk seko stiklotas arkādes, kurās uz 15 lielām betona plāksnēm iegravēti visu 21 768 Katiņas mežā bojā gājušo vārdi, to reljefam veidojot baisi dekoratīvu rakstu. Kādas arkādes durvis grezno kristiešu krusts, citas – ebreju zvaigzne, vēl citu – musulmaņu pusmēness, tādējādi simbolizējot šo cilvēku piederību dažādām reliģiskajām konfesijām. Memoriāla apmeklējums noslēdzas ar tranšejā izbūvētu sarkana granīta eju, kuras galā kā cerību šautra, vīd debesu zilums. Kāpnes izved virszemē – glābiņā, kas diemžēl bija liegts traģēdijas upuru miesai, bet, iespējams, tas bija ļauts viņu dvēselēm. Izejot dienasgaismā, pirmais, ko ieraugi, ir rudens lapās zeltīti koki un masīvs ozolkoka krusts. Kā apgalvo arhitekti, Katiņas muzeja projektā viņi vēlējušies iemiesot trīs eksistenciālus lielumus – ļauno, labo un piedošanu.
Muzeja apmeklējums neatlaiž vēl ilgi, un tas nav stāsts tikai par Katiņas traģēdiju, tas ir stāsts par šo pasauli un cilvēkiem tajā, par labo un ļauno, par drošības un veselā saprāta relativitāti.
Jana Jeziorańskiego 4, 01-783 Warszawa
10/2017
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.