Teatro Real
Autors: Margarita Zieda0 ATSAUKSMES
Spānijas Karaliskajai operai uzmanību vērts pievērst vispirms jau tādēļ, ka tās jaunais vadītājs Žerārs Mortjē (Gerard Mortier) ir viens no visinteliģentākajiem un mākslinieciski visinteresantākajiem mūsdienu intendantiem. Viņa radošās domāšanas zelta laikmets Beļģijas Karalisko operu „La Monnaie" astoņdesmitajos un deviņdesmito gadu sākumā pārvērta Eiropas aizraujošākajā opernamā. Mortjē nesenākais lielais izaicinājums - Parīzes Nacionālās operas vadītāja darbs - lika pirmizrāžu politiķu un baņķieru publikai svilpt kā vēl nekad, bet kultūras ceļotājiem iekļaut Palais Garnier un Bastīlijas operu savā obligātajā kartē.
Intendanta uzdrošināšanās uz „normālam operas režīmam" eksperimentāliem gājieniem notika vienmēr ar ļoti nopietniem māksliniekiem, kuru darbiem piemīt augsta kvalitāte.
Žerāra Mortjē sabiedrotais abos opernamos un arī jaunajā darbavietā - Teatro Real ir allaž uz eksperimentiem gatavais diriģents Silivans Kambrelings (Sylvain Cambreling), kura radikālisms Verdi „Traviatas" iestudējumā, kopā ar inscenētāju „laika palēninātāju" Kristofu Mārtāleru palēninot arī mūzikas tempus, šķita tiktāl par traku Parīzes publikai, ka diriģentu uz šo izrādi agresīva spiediena rezultātā nācās nomainīt.
Teatro Real 2011/2012. gada sezonā Silvians Kambrelings kopā ar amerikāņu avangarda ikonu Robertu Vilsonu veidos Kloda Debisī operas „Peleasu un Melisandi" iestudējumu. Šis režisors jau paguvis Teatro Real radīt nevienos rāmjos neiesprostojamu darbu, veltītu performanču māksliniecei Marinai Abramovičai, kura pati piedalās savas „dzīves un nāves" izspēlēšanā.
Jaunās sezonas afišā ir Eiropas interesantāko diriģentu, režisoru, dziedātāju, horeogrāfu vārdi.
Kā ēka Teatro Real ir fenomens savu ilgtermiņa paužu dēļ - aizejot remontā, teātris ir bijis spējīgs aiziet no publikas uz desmitgadēm. Jaunā Teatro Real ēka, kas atrodas Karaliskās pils tuvumā, tika atklāta 1850. gada 19. novembrī Spānijas karalienes Izabellas II klātbūtnē, turpmākajās desmitgadēs kļūstot par vienu no Eiropas nozīmīgākajiem namiem, bet jau 1925. gadā ēkas katastrofāli sliktā stāvokļa dēļ tika slēgta. No jauna publikai durvis vaļā tika vērtas pēc četrdesmit viena gada, un arī tikai koncertzālei, jo trūka skatuviskā aprīkojuma. Kā pilnvērtīgs operu uzvedumu nams Teatro Real darbojas no 1997. gada, ļaujot sajust arī agrāko karalisko godību.
Plaza de Oriente
www.teatro-real.com
08/2011