Esence
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Vīna safari Priorat
Priorat atrodas tikai pusotras stundas brauciena attālumā (160 km) no Barselonas, un ir viens no diviem Spānijas vīna reģioniem, kas apveltīts ar prestižo DOQ kvalitātes zīmi (otrs ir Rioja). Priorat vīni ir pazīstami ar ilgu izturēšanas potenciālu un unikālu buķeti, vīna pazinēju aprindās tiem ieņemot savveida luksusa brenda statusu. Vienlaikus tas nenoliedzami ir arī viens no iespaidīgākajiem Eiropas vīna reģioniem. Teritorijas ziņā neliels – vien 11 000 hektāri, taču ainava ir pilnīgi netipiska jebkuram priekšstatam par klasiskiem vīna laukiem – galu galā, pasaulē nemaz nav tik daudz vietu, kur vīnogulājus var redzēt burtiski augam klintīs, lejup pa stāvām nogāzēm. Un, cik vien tālu sniedzas skats, gaišzilas dūmakas apņemtas vīd kalnu virsotnes. Saule te spīd gandrīz visu dienu – vasara ir gara un karsta, ziemas – aukstas, toties salnas neesot nekad. Klimats pārsvarā kontinentāls, taču viegli jūtams arī turpat vien aiz kalniem esošās Vidusjūras maigi glāstošais vējš.
Reģiona sirds ir Gratallops – neliela kalnu pilsētiņa ar 250 iedzīvotājiem, kas pilsētas statusu iemantojusi 1258. gadā, kaut apdzīvota bijusi jau krietni senāk. Tulkojumā no katalāniešu valodas tās nosaukums nozīmē “vieta, kur vilki kasās.” Kālab tā, īsti izskaidrot nespēj neviens. Gratallops ir vien divas viesnīcas, šarmantākā no tām - Cal Llop, ir īstens boutique hotelis šķietamas nekurienes vidū. Katra no desmit istabām ir atšķirīga, atgādinot mazliet bohēmiski huligānisku oāzi, kur gadsimtu patina mijas ar laikmetīgiem krāsu triepieniem. Saimniece Cristina Jiménez jau iepriekš stingri piekodina ierasties vai nu no rīta vai pēc sešiem pēcpusdienā, jo pa vidu, saprotams, ir siesta. Cal Llop atrodas pašā mazās pilsētiņas viducī – kabatas formāta laukumā, stāvas akmens ielas galā. Visapkārt ir tikai kalni un vīnogulāju nosētas nogāzes. Tāds skarbi majestātisks skaistums, kas acumirklī ierauj pilnīgi cita laika rituma starptelpā. Viesnīcas ēka celta 13. gadsimtā un 18. gadsimtā pārbūvēta, tās agrākajos staļļos šodien iekārtots neliels restorāns – viens no retajiem pilsētā. Turpat saulītē izlaidies saimnieces suns, kas sparīgi tēlo sargu. Viņa pati ir no Kasablankas, pēcāk dzīvojusi Madridē un Gratallops nonākusi, būdama kaislīga vīna mīļotāja. Un smej, ka šķietami aizmigušajā pilsētiņā iegriežoties galvenokārt divu veidu ceļinieki – kalnos kāpēji vai vīna mīļotāji. Plauktā pamanāmi izlikts Cal Llop mājas vīns, kas speciāli viesnīcai tapis Sao de Coster vīndarītavā. Etiķete ir huligāniska, savukārt uzraksts blakus pudelei teju kliedzošs: “bez sulfītiem”. Cristina stāsta, ka vīndarītavas īpašnieks - enologs Fredi Torres esot no Galīcijas, uzaudzis Šveicē, daudz ceļojis, strādājis par dīdžeju, līdz beidzot atradis savu īsto kaislību: vīnu. Priorat viņš nokļuvis pirms desmit gadiem...un saslimis. Nopircis vīna lauku ar veciem, teju jau bojā gājušiem vīnogulājiem un atjaunojis to spēkus. Vīnogu audzēšanā strikti ievērojot biodinamiskās metodes un savus 45 grādu slīpajā kalnu nogāzē esošos vīnogu laikus uzarot ar mūļiem. Viens no viņa lepnumiem ir Canyarets 2008 – vīns no 85 gadus veciem Carignan vīnogulājiem, kura tapšanā izmantotas tikai pašas labākās tās ražas vīnogas.
Kaislība savā ziņa ir Priorat esence, un tieši tā savulaik uz šejieni atvilināja arī Priorat leģendu jeb kā viņu mēdz dēvēt vīna aprindās - “pionieri” Renē Barbjē III (René Barbier III). Prestižākās reģiona vīndarītavas – Clos Mogador, dvēseli. Tieši pateicoties viņam, Priorat iemantojusi savu šī brīža statusu. Renē Barbjē III ir senas franču vīndaru ģimenes atvase. Tās vēsturei aizsākoties 19. gadsimtā, kad viņa ģimenei piederēja 1500 hektāru liels vīna īpašums Dienvidfrancijā. 1880. gadā to skāra postošais laputu mēris (phylloxera plague) un ģimene pārcēlās uz Kataloniju, kur nodibināja jaunu vīnotavu, kas tika nosaukta toreizējā īpašnieka Leona Barbjē I dēla vārdā - René I. Kādu laiku viss ritēja gludi, vīndarītavas grožus pārņēma nākamā paaudze – Leons II un Renē II. Līdz pēkšņi – 50 gadu vecumā, Renē II tikai aizrauts citos vīna laukos. Tolaik Spānijā bija Franko diktatūra un vīndarītavu pārpirka apšaubāmas reputācijas kompānija, vēlāk – jau režīmam krītot, Barbjē ģimene diemžēl vairs nevarēja atļauties to atpirkt. To iegādājās gigants Freixenet, turpinot izmantot René Barbier vārdu. Lieki piebilst, starp abiem René Barbier vairs nav nekā kopīga. Jeb kā saka Renē Barbjē III: “Tā ir vēsture.” Vīna aprindās tāpat visi zina, kas un kā.
Renē Barbjē III ir studējis ekonomiku un enoloģiju. Kad 1979. gadā kopā ar sievu viņš ieradies Priorat, tā bijusi pilnīgi cita Priorat. “Vēsturiski šis vienmēr bijis vīna reģions – jau no 12. gadsimta, kad pirmos vīnogulājus te atveda Kartuzijas mūki. 1893. gadā reģionu piemeklēja no Francijas Dienvidiem nākušais laputu mēris. Daudzi vietējie pārcēlās uz Barselonu un Tarragonu. Kad te ierados, neskaitāmas ģimenes Priorat bija pametušas, jo izdzīvot te bija pārāk grūti. Daļa vīnogu lauku jau ilgus gadus bija stāvējuši pamesti. Turklāt iepriekš neviens šajā reģionā nebija domājis par kvalitāti.”
Jautājot, kāpēc tieši Priorat, Renē Barbjē III nosmej, tāpēc, ka viņam vienmēr patikuši “mežonīgie rietumi.” Un aicina sēsties viņa apvidus auto, jo Priorat un arī viņa vīna darīšanas filosofiju var saprast tikai to redzot. Ceļš arī citādi nav izbraucams, kā kupraina čūska tas lokās caur nogāzēm, ik pa mirklim iesitot mašīnā faunu un floru no apkārtnes kokiem un krūmiem. Renē smej, ka vietējo vīndaru vidū šī vēl tiekot dēvēta par autostrādi. Tikko ir sākusies ražas novākšana un visa nogāze pilna salīkušiem stāviem, kas griež un krauj kastēs vīnogas.
Renē rāda vīnogu lauku, ar kuru viss savulaik sācies - tie ir vecākie vīnogulāji šajā reģionā, vairāk kā 100 gadus veci, taču joprojām ražo. “Carignan,” viņš saka. Renē sācis ar to, ka pārstādījis vecās un soli pa solim sācis iekopt vīna terases un atjaunot vēsturiskās reģiona vīnogu šķirnes. 1983. gadā tikusi ievākta pirmā raža. 1989. gadā vien viņš iestādījis 10 428 vīnogulājus, 4 zīdkokus, 4 cipreses un 3 lauru kokus. Un pārliecinājis uz Priorat pārcelties arī citus vīndarus. Četri no tiem palika, vēlāk izveidojot savas vīnotavas – Mas Martinet, Clos Erasmus, Clos de l'Obac, Alvaro Palacious. Viņi tiek dēvēti par Priorat “lielo piecinieku”. 1990. gadā visas Clos Mogador terases bija piestādītas vīnogulājiem. Savukārt 1993. gads bija pirmais, kad Priorat vīns – Clos Mogador 1991, tika novērtēts prestižajā Roberta Pārkera Wine Advocat. Tālākajam bija jau lavīnas efekts – ja 90. gados Priorat tikai 15 vīnotavas bija reģistrētas kā DOQ, tagad to ir vairāk kā 100.
.jpg)
Taču tā, kas Clos Mogador padarījusi par leģendu, ir Renē Barbjē III vīna audzēšanas filosofija. Jau no pašiem pirmsākumiem Clos Mogador bijusi organiska vīndarītava, drīz to apliecinās arī attiecīgs sertifikāts. “Cilvēki, kas ir vīna industrijā, vienmēr ir zinājuši, ka esam organiski. Agrāk sertifikāts varbūt nebija tik svarīgs, tagad ir.” Taču daudz būtiskāka par organisko metodi Renē vienmēr šķitusi biodaudzveidība (biodiversity). “Tā nozīmē, ka atstājat visu, kā tas ir. Vīns aug kā daļa no dabiskās vides.” Būtībā – gandrīz savvaļā. Zāle, krūmi, koki – nekas netiek aiztikts un pārvietošanās pa Clos Mogador vīna laukiem vārda vistiešākajā nozīmē atgādina safari. “Runa nav tikai par augiem, bet par visu savvaļas dzīvi. Te apkārt ir daudz dārzu, skraida vistas un truši. Viss kopums, un vīns ir it kā viena daļa no tā visa.” Tiesa, paši vīnogulāji, protams, šādi ražo mazāk, toties kvalitāte un arī vīna izturēšanas potenciāls ir nesalīdzināmi augstāks. Ceļa otrā pusē Renē rāda kārtīgi iekoptu, gandrīz izlaizītu vīna lauku – ar ķekariem trekniem kā krelles. “Pesticīdi,” viņš nosaka.
Cos Mogador vīna lauki kopumā aizņem 50 hektārus un vīna ražošanā tiek izmantotas tikai vīnogas no pašu īpašumiem - Garnache, Carignan, Cabernet Sauvignon, Syrah. Vidēji viņi šobrīd saražo 46 000 pudeļu gadā. Šobrīd vīnotavu oficiāli vada Renē dēls – Renē IV, kurš ar tēvu kopā strādājis jau no 1992. gada. Viņš turpina tēva aizsāktās tradīcijas, pārstāvot jauno un drosmīgo vīndaru paaudzi, kas cita starpā vīna radīšanā neizmanto mākslīgo raugu, eksperimentē ar vīnu bez sulfītiem, izmanto mazāk jaunu ozolkoka mucu, to vietā izvēloties keramikas tvertnes utt. Turklāt viņš ir precējies ar tikpat drosmīgu vīndari Sara Perez – Josep Lluis Perez meitu, vienu no “lielā piecinieka”. Viņiem ir četri bērni un arī pašiem piederoša vīnotava Sara i Rene Viticultors. Abi kopā viņi 2002. gadā iegādājās vīnogu lauku ļoti stāvā nogāzē – ar kokiem un krūmiem pa vidu, kurš bijis pamests vēl pirms vīna industrijā sākuši izmantot pesticīdus un herbicīdus. Tas tiek uzarts ar mūļiem un iekopts atbilstoši biodinamiskajām tradīcijām. Savos vīnos viņi izmanto tikai dabiskos raugus un kopš 2012. gada tiem nepievieno sulfītus.
Kad vēlāk kopā ar Renē Barbjē III degustējam Manyetes 2010 sarkanvīnu, kas savu nosaukumu ieguvis par godu turpat netālu esošam ciematam, vīndaris saka, ka tā sastāvā esošā Carignan, ir no veca vīnogu lauka, kura augsne nu jau gadus desmit tiek atveseļota no pesticīdiem. “To joprojām var just arī vīnā – tajā ir daudz vairāk izteiktāku garšu, vairāk minerālu. Var just, ka vīnogu lauks vēl nav īsti dzīvs, ir vajadzīgi vēl vismaz desmit gadu, lai tas pilnībā atveseļotos. Un viss tajā atgrieztos – mazie kukaiņi, mikroorganismi.”
Tiesa, medaļai ir arī otra puse – kad Franko laikos un industrializācijas ietekmē cilvēki Priorat pameta, nevarēdami vairs izdzīvot no tā, ko viņi darīja, vēsturiskās vīnogu šķirnes saglabājās tikai pateicoties pesticīdiem. “Kaut tas ir savā ziņā kontraversāli, ja lauki ar tiem nebūtu apstrādāti, mums vairs nebūtu veco vīnogulāju. Pamesti tie it kā iekonservējās. Pati zeme bija mirusi, taču vīnogulājus vēl bija iespējams pārstādīt.” Runājot par Manyetes, Renē saka, ka viņa lielākais izaicinājums šobrīd ir atveseļot zemi. Turpretim Clos Mogador viņš savulaik sācis pilnīgi no nulles – veselīgā augsnē, kur agrāk bijuši vietējo augļu un sakņu dārzi.
Atvadoties Renē Barbjē III uzdāvina apjomīgu almanahu, kurā apkopota visa vīndarītavas vēsture – no viņu pirmajiem soļiem Priorat. Tās ievadā rakstīts: “Baudīt vīnu ir baudīt tās vietas dvēseli, kur tas ticis radīts. Pats mirklis ir gaistošs, taču jūs to atcerēsietes uz mūžu.” Un, katrs, kas kaut reizi bijis Priorat, tam var tikai piekrist.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.