SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Vien pāris kilometru attālumā no Bāzeles - Vācijas, Šveices un Francijas robežu krustpunktā atrodas Weil am Rhein. Neliela industriāla pilsētiņa, kas pasaules dizaina kartē paguvusi iemantot teju vai dizaina tūristu Mekas statusu. Weil am Rhein mājo pazīstamā mēbeļu ražotāja Vitra nu jau leģendārais un pasaules mediju uzmanības lutinātais Vitra Campus - unikāla mūsdienu arhitektūras "dizainlenda" jeb kompaktākā teritorija pasaulē, kur tādā koncentrācijā rodami pasaulslavenu arhitektu projekti. Frank Gehry, Tadao Ando, Zaha Hadid, Jean Prouve, SANAA, Alvaro Siza, Herzog & de Meuron - teju visa zvaigžņu plejāde sānu pie sāna. Seši no te pārstāvētajiem arhitektiem saņēmuši arī prestižo Pritzkera balvu.
Vitra 1950. gadā izveidoja Villijs Fēlbaums (Willi Fehlbaum), toreiz neliela mēbeļu veikala īpašnieks. Būtisks pavērsiens kompānijas attīstībā notika mirklī, kad Fēlbaums savā īpašumā ieguva 20. gadsimta dizainu leģendu Charles&Ray Eames un George Nelson mēbeļu ražošanas licences. Kompānijai strauji attīstoties Weil am Rhein tika uzcelts vērienīgs noliktavu un ražotņu komplekss, taču 1981. gadā to gandrīz pilnībā izpostīja ugunsgrēks. Toreiz par Vitra vadītāju jau bija kļuvis Rolfs Fēlenbaums, kurš ir arī Vitra Campus idejas autors. Tika nolemts nevis gruvešu vietā uzsliet kārtējās pagaidu celtnes, bet gan radīt jaunu estētisku vidi, kurā ir ne tikai patīkami strādāt un būt, bet kura kalpotu arī par savveida Vitra vizītkarti un būtu galamērķis pati par sevi. Par pirmo bezdelīgu nu jau 14 objektu kompleksā 1981. gadā kļuva arhitekta britu arhitekta Nicholas Grimshaw projektētā pirmā Vitra mēbeļu fabrikas ēka, kurai 1986. gadā sekoja nākamā. 80. gadu sākumā ar mērķi dokumentēt kompānijas vēsturi, Fēlenbaums sāka iepirkt to dizaineru mēbeles, kuri bija atstājuši lielu ietekmi uz kompānijas attīstību - Charles&Ray Eames, Alvar Aaalto, Jean Prouve u.c. Kolekcijai pieaugot, likumsakarīgi radās arī nepieciešamība pēc telpām, kur šos objektus izstādīt. 1989. gadā durvis vēra viena no ikoniskākajām Vitra Campus celtnēm - Vitra Dizaina muzejs, kura projekta autors ir pazīstamais kanādiešu izcelsmes amerikāņu arhitekts Frenks Gērijs.

Tā bija viņa pirmā celtne Eiropā un sākotnēji nereti tika salīdzināta ar apmēram 100 kilometru attālumā - Francijas pilsētiņā Ronchamp esošo leģendāro Leorbizjē katedrāli Notra-Dame du Haut (1950. - 1954.).

Vitra Dizaina muzeja kolekcija šodien ir viena no vadošajām modernā industriālā mēbeļu dizaina un arhitektūras kolekcijām pasaulē. Tās eksponātiem reprezentējot visus nozīmīgākos stilistiskos periodus, sākot no 19. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Kolekcijas īpašās sadaļas veltītas agrīnajām rūpnieciski ražotajām liektā koka mēbelēm, 19./20. gadsimtu mijas Vīnes arhitektu dizainam, holandiešu dizainera un arhitekta Gerita Rītvelda eksperimentālajam dizainam, 20. gadsimta 20. un 30. gadu cauruļveida tērauda mēbelēm, skandināvu dizaina nozīmīgākajām parādībām, itāļu dizainam utt.

Trīs reizes gadā muzejā tiek rīkotas arī tematiskās izstādes. Tajā pašā gadā, kad muzejs, Vitra Campus tika atklāta arī Gērija projektētā fabrikas ēka, bet 2003. gadā - muzeja galerija, tām kopā veidojot izaicinoši ekspresīvu trijstūri. Gērijs gan nav vienīgais, kam Vitra Campus kļuvis par pirmo pieturpunktu Eiropā.

Vitra kompleksā rodama arī japāņu arhitekta Tadao Ando pirmā ēka Eiropā - 1993. gadā tapušais Konferenču paviljons. Tas atrodas pavisam netālu no Vitra Dizaina muzeja un atšķirībā no pirmā izaicinoši ekstravagantā veidola drīzāk atgādina klusu lūgšanu. Pelēkā betona un stikla ēka savā minimālistiskajā piezemētībā šķiet pilnīga un skaista kā mūķenes tērps un šajā vietā tik organiska, ka, šķiet, gandrīz kā izaugusi no zemes. Vitra Campus teritorijā atrodas vēl viena īpaša celtne - Vitra ugunsdzēsības stacija (1993.), kas vienlaikus ir pirmais realizētais Londonā dzīvojošās irākiešu arhitektes-konceptuālistes, Pritzkera balvas laureātes Zahas Hadidas projekts. 1993. gadā Vitra Campus tika atklāta arī Alvaro Sizas projektēta rūpnīcas ēka, 2000. gadā kopējai plejādei pievienojās arī amerikāņu inženiera Riharda Bakminstera Fullera (Richard Buckminster Fuller) 1978. gadā radītais futūristiskais " kupols" Dome, kas šurp atceļojis no Detroitas un šobrīd tiek izmantots kā izstāžu vai dažādu prezentāciju telpa. 2006. gadā tika atklāta Džaspera Morisona autobusa pietura, bet 2010. gadā durvis vēra japāņu arhitektu biroja SANAA projektētā Vitra distribūcijas centra ēka.

Taču visskaļākais nenoliedzami ir Vitra pēdējais jaunpienācējs - 2010. gada februārī atklātais, pazīstamā šveiciešu arhitektu biroja Herzog&de Meuron (viņu sēdeklis atrodas turpat netālu esošajā Bāzelē) veidotais Vitra House. Ēka - skulptūra, kalambūrs, piedzīvojums un vienlaikus neticama pozitīvo emociju koncentrācija. Uzlūkot to bez smaida gluži vienkārši nav iespējams. Tāpat kā nav iespējams nepamanīt, pat netālu esošā Frenka Gērija gaumīgi un dizainiski pieklājīgi uzspirdzinātai konservbundžai līdzīgā ekstravagance Vitra muzeja veidolā salīdzinājumā ar Vitra House šķiet teju vai korekti piezemēta.
Vitra House savā ziņā ir maza, vertikāla pilsēta, kuru veido 12 atsevišķu māju "čupa", kas šķietami haotiski sastutētas viena virs otras tiecas augšup. Savā ziņā mazliet atgādinot strazdu būrus, kas, pateicoties katras "mājiņas" galā esošajam lielajam logam, kā lokatorus pavērsuši pretim pasaulei savas stikla acis.
Vitra House vēsture iesniedzas 2004. gadā, kad Vitra nāca klajā ar mājas dizaina kolekciju Vitra Home Collection, kurā apvienota gan dizaina klasika, gan mūsdienu dizains. Vitra House tika radīta kā šīs kolekcijas šovrūms, taču ēka ir tik hameleoniski pašpietiekama, ka atkarībā no te nokļuvušo vēlmēm var kalpot teju par jebko - muzejisku ekskursu dizaina vēsturē, jaunāko tendenču daidžestu, iedvesmas telpu, gan gluži praktisku pieturpunktu tiem, kas nodarbojas ar jauna mājokļa iekārtošanu. Katrs no "putnu būriem" radīts atbilstoši iluzoram mājvietas mērogam un vizuāli iemieso klasisku divslīpju jumta namiņa tēlu. Turklāt pārvietošanās Vitra House sākas nevis no pirmā stāva, bet gan ceturtā - lejupvērstā dažādu dizaina piedzīvojumu piesātinātā kustībā. Perfekti izspēlējot mazas pilsētas sajūtu, ēka piedāvā arī neordināru ainavisku piedzīvojumu, katrai no tās stratēģiski izvietotajām logu acīm atklājot pilnīgi citu pasauli.

Piemēram, izkāpjot no lifta, pa "dzīvojamās istabas" logu paveras neticama Tullinger kalna un vīna lauku panorāma, kamēr no šī paša stāva pretējās "mājas" terases tieši iepretim vīd Bāzeles farmācijas gigantu industriālie vaibsti. Savukārt aiz pagrieziena - visa Vitra Campus arhitektoniskā ģeogrāfija teju kā no putna lidojuma. Apmeklētājiem virzoties no vienas ēkas daļas uz otru it kā netiek uzspiesta kāda noteikta secība, taču noskaņu zināmā mērā diktē telpa, kurā nokļūsti, tādējādi radot sajūtu, ka dažu desmitu minūšu laikā esi pabijis vismaz piecās dažādās mājvietās. Kāpnes līkumo cauri ēkai kā trekna slieka vai ābolā iekodies tārps, dažbrīd veidojot vizuālu saspēli ar šķietamajām blakus "ēkām", dažbrīd radot sajūtu, ka esi ienācis pilnīgi autonomā pasaulē. Turklāt atšķirībā no muzeja, te vari visam pieskarties, iesēsties, pielaikot, piedzīvot un, ja ir vēlēšanās, teju vai apdzīvot, jo neviens neskatās pakaļ ar urdošu aci, turklāt "pilsēta" ir tik liela, ka te nokļuvušie it kā izšķīst plašumā, viens otru netraucējot. Ja ir vēlēšanās, katrā no telpām var arī pie speciāla displeja "paspēlēties", izvēloties katru no te eksponētajām mēbelēm vai dizaina priekšmetiem vēlamajā materiālā un krāsu gammā. Vai, piemēram, improvizētā spoguļu istabā izraudzīties ne tikai krēslu/zvilni/dīvānu, kurā vislabāk jūtaties, bet arī kurā vislabāk izskatāties.

Vitra House ēka ne mazāk iespaidīga ir arī naktī, kad panorāma caur lielajiem, izgaismotajiem logiem kļūst it kā iekšupvērsta, atklājot te mājojošo dizaina pasauli pilnīgi no cita skatu punkta. Un gluži nevilšus uzjundot tik cilvēcisko ziņkāri, garāmejot ielūkoties mājas izgaismotajos logos, īpaši, ja te tie eksponēti šķietami kā uz delnas.
Netālu no Vitra House - zaļojošā pļavā šovasar iemitinājies vēl viens dizaina klasiķis - amerikāņu treileris Airstream. Leģendārajā alumīnija Globetrotter 20'1968 tiek tirgotas sviestmaizes un saldējums, ko turpat zālītē - pajautājot pēc piknika deķīša, var notiesāt. Jāteic, pēc Vitra House apmeklējuma tas ir pat vēlams, citādi itin viegli iedzīvoties dizaina un arhitektūras pārsātinājumā. Ja reiz esat Vitra Campus, noteikti vērts pieteikties īpašajā arhitektūras tūrē, jo tā kā daļa ēku atrodas rūpnīcas teritorijā, citādi tās nav iespējams apskatīt.

1998. gadā Vitra kopā ar Weil am Rhein pilsētu aizsāka vēl vienu neordināru dizaina projektu, kas šobrīd izvērties visai aizrautīgā tūristu atrakcijā, piešķirot Weil am Rhein " krēslu pilsētas" statusu arī vistiešākajā nozīmē. Tā ietvaros savdabīgā krēslu brīvdabas muzejā pārtapušas arī Weil am Rhein ielas, visdažādākajos pilsētas nostūros - skvēros, parkos, pie māju sienām, uz jumtiem, krustojumos utt. eksponējot nu jau 21 dizaina vēsturē ikonisku krēslu modeli. To izmēri ir gigantiski, variējoties mērogā no 1,5:1 līdz 8:1. Un tā kā krēslu dizains, pateicoties jauniem materiāliem un tehnoloģijām aizvien tiek pilnveidots, papildināta tiek arī to brīvdabas kolekcija. Piemēram, dāņu dizainera Jorgen Hovelskov 1963. gadā radītais Arfas Krēsls (Harp Chair) uzsēdināts uz kādas šķietami pavisam parastas dzīvojamās mājas fasādes (Haupstrasse 291) un atgādina dīvainu skulptūru. Savukārt netālu no pagrieziena, kas ved uz vēl vienu Weil am Rhein arhitektūras tūrisma galamērķi - Zahas Hadidas 1999. gada nacionālajam dārzu šovam projektēto paviljonu, kas šobrīd pārtapis vides centrā, atrodas Alessandro Medini 1974. gadā radītais krēsls Lassu, kam drīzāk gan piedēvējams nevis krēsla, bet mākslas objekta statuss un kuru tā autors savulaik arī nodēvējis par "pieminekli garīgai lietošanai".

Charles - Eames Str. 1
www.vitra.com
www.design-museum.de

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.