Kronenhalle
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Jāteic, pasaulē nav daudz vietu, kur iespējams baudīt maltīti sēžot tieši blakus/zem vairākus miljonus vērtiem Šagāla, Miro, Braka, Klē, Pikaso, Kandinska, Raušenberga un Bonāra oriģināliem. Turklāt mākslas darbi Kronenhalle rodami tādā blīvumā it kā jūs drīzāk atrastos muzejā, kas uz mirkli pārtapis restorānā. Nav brīnums, ka dažs no apmeklētājiem pēc pirmās vīna glāzes nespēj atturēties galda lampiņu nepabīdījis tuvāk sienai, lai vēl labāk saskatītu ģēniju parakstu nianses.
Sākotnēji šajā vietā atradusies alus zāle, kuru 20. gadsimta 20. gadu sākumā iegādājies laulāts pāris – Gotlībs un Hilda Cumstegi (Gottleib and Hulda Zumsteg), atverot še restorānu. Tas ātri vien kļuvis par iecienītu rakstnieku, filosofu un mākslinieku tikšanās vietu. Un, kā jau šādās reizēs mēdz notikt, laikam ritot apaudzis ar visdažādākajiem nostāstiem. Cik tajā patiesības, cik nē, bet leģenda vēsta, ka Hulda, kas pati savas dzīves laikā izdzīvojusi lēcienu no kurpnieka meitas līdz Cīrihes restorānu scēnas grande dame, bieži palīdzējusi finanšu grūtībās nonākušajiem māksliniekiem viņus par velti pabarojot un vienlaikus neatsakoties no “pateicības dāvanām” mākslas darbu veidolā. 30. gadu vidū – Otrā Pasaules kara priekšvakarā, Kronenhalle izbaudīja savus zelta laikus. Te iegriezās Zigmunds Freids, Koko Šanele un Alberts Einšteins, Sigmund Freud, Džeimss Džoiss te esot sarakstījis krietnu strēķi sava Ulisa – pie 17. galdiņa lielās zāles stūrī, virs kura šodien joprojām rodams viņa portrets. Kara gados, pateicoties Šveices neitralitātei, pie restorāna galdiņiem mākslas pavēnī ticis izspēlēts arī ne viens vien starptautiskās spiegu elites šahs.
Taču, ja iesākumā restorāna mākslas kolekcija veidojās visai eklektiski, pilnīgi citu vērienu tā ieguva Kronenhalle vadības grožus pārņemot Huldas un Gotlība dēlam Gustavam, tā laika saviesīgajās aprindās pazīstamam arī kā “zīda magnātam” jeb Šveices tekstila leģendas Abraham Silk stūrmanim. Abraham klientu vidū 20. gadsimta 50. un 60. gados bija teju viss augstās modes zieds – Kristians Diors, Ibērs Živanšī, Ivs Senlorāns utt., tieši Cumstegam iepriekš tradicionālo zīda uzņēmumu pārvēršot modes aprindu kulta brendā. Māksla bija viņa kaislība un vienlaikus arī instruments, tai kalpojot kā iedvesmas avotam, kas pēcāk transformējās zīda apdrukās. Ar Matisu, Pikaso, Džakometti un Miro Cumstegu esot iepazīstinājuši leģendārie franču dīleri un kolekcionāri Margrēte un Emē Magi. Savu mākslas kolekciju Cumstegs veidojis kaislīgi un ar īstena estēta sajūtu, tai rodot mājvietu arī pie restorāna sienām. Līdz pat savai nāves stundai 2005. gadā - 85 gadu vecumā, viņš esot dzīvojis šīs pašas ēkas trešajā stāvā. Tā kā Cumstegam nebija bērnu, gadu pēc viņa nāves lielākā daļa viņa privātkolekcijas par aptuveni 10 miljoniem dolāru tika pārdota Christie's izsolē. Tiesa, Cumstegs jau laikus bija nodrošinājies pret galēji neprognozējamiem sava mantojuma ceļiem, vēl savas dzīves laikā izveidojot fondu, kura pārziņā arī šodien ir restorāna un tā mākslas kolekcijas saglabāšana.
Jāteic, savu statusu Kronenhalle nav zaudējusi joprojām un turpina būt iecienīta Cīrihes sociālās skatuves adrese – gan vietējo, gan pilsētas viesu vidū. Nebrīnieties, ja savu reizi te saskriesieties ar Monocle redaktoru Taileru Brilē (Tyler Brule) (kurš Kronenhalle ne reizi vien minējis savu personīgo favorītu vidū) jeb uz Cīrihes operas skatuves triumfējošo Placido Domingo. Dodoties vakariņās uz Kronenhalle joprojām pieņemts saposties un slieksni pārkāpjot jūs tiekat novērtēts – gluži kā māksla pie sienas. Tas piedien Kronenhalle etiķetei – tāpat kā nevainojami stērķelētie baltie galdauti un viesmīles melnos kostīmos ar baltiem priekšautiem. Visam še ir sava kārtība un rituāli. Pat pie blakus galdiņa uz atsevišķa krēsla līdzās saimniekam sēdošais Jack Russel terjers tik aristokrātiski atturīgi raugās manā šķīvī it kā piederētu šejienes pastāvīgajiem apmeklētājiem jau no dzimšanas. Kronenhalle virtuve iemieso vācu-šveiciešu gastronomijas klasiku. Inovatīvas garšu virāžas še negaidiet, taču viss ir lieliski pagatavots, pamatīgs un autentisks. Tiesa, Kronenhalle zina savu cenu, lēti nebūs, taču ēdienkartes piedāvājums ir pietiekami dažāds un, ja neņemsiet vīnu (cena glāzē sākas no 17 CHF), iespējams iekļauties arī gana saprātīgā budžetā. Vienīgais, kas Kronenhalle ir kategoriski aizliegts – fotogrāfēt, tādējādi izvairoties no “es te biju” ķeksīšu ievilcējiem un saglabājot pārlaicīgas, diskrētas un uzticamas institūcijas statusu. Arī lietot mobīlo telefonu un citus gadžetus še nepiedien un par to, ka aiz loga ir 21. gadsimts, še atgādina vien digitālā viesu grāmata, kas promejot pāršķirstāma turpat pie restorāna ārdurvīm – tā teikt, mēteli velkot varat palasīties, ko še savulaik ierakstījusi Koko Šanele vai Anselms Kīfers.
Rämistrasse 4, 8001 Zürich
www.kronenhalle.ch
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.