Hansa Gīgera muzejs un bārs
Autors: Elīna Čivle-Uye0 ATSAUKSMES
2014. gada 12. maijā, savās mājās Cīrihē, 74 gadu vecumā no šīs dzīves šķīrās šveiciešu mākslinieks, fantasts un “biomehānikas” stila iedibinātājs Hanss Rūdolfs Gīgers (Hans Rudolf Giger). Dizainers un mākslinieks, kurš pazīstams ar savu filigrāni izkopto airbrush brīvrokas glezniecības stilu un sirreālisma pasaulē mītošajiem tēliem - floru un faunu, kurā dzīvas būtnes saplūst vienotā organismā ar industriālām formām. Šajā sintēzē dzimušie hibrīdi ir kaili un auksti, tajā pašā laikā savādi valdzinoši. Kā savulaik izteicies mākslinieks: ”Es gleznoju to, kas biedē mani pašu.” Gīgers ilgus gadus cietis no hroniskiem miega traucējumiem un, zināmā mērā, pievēršanās glezniecībai viņam kalpojusi arī kā dziedinoša terapija pēc drudžainu murgu uzliesmojumiem.
Hansa Rūdolfa Gīgera “tumsas bērni” dažnedažādās formās atraduši vietu arī popkultūrā. 70.gados Gīgers radījis albumu noformējumus vairākiem mūziķiem, tostarp britu roka grupas Emerson, Lake and Palmer ierakstam Brain Salad Surgery (1973) un Celtic Frost platei To Mega Therion. Leģendārās grupas Blondie soliste Debija Harija pilnībā uzticēja vizionāra Gīgera meistarīgajai rokai izveidot dziesmas Backfired (1981) videoklipa māksliniecisko konceptu, kā arī pēcāk albuma KooKoo (1981) vāka noformējumu. Jāpiemin, ka Brain Salad Surgery un KooKoo (1981) albumu noformējumi iekļauti rokmūzikas ierakstu vēsturē 100 labāko vāku dizainu sarakstā. Savukārt visskandalozākā noformējuma titulu, kas savulaik nokļuva līdz pat tiesas zālei, viennozīmīgi izpelnījies panku Dead Kennendys albuma Frankenchrist (1985). Tā vizuālajā noformējumā tika izmantots viens no Gīgera pretrunīgākajiem darbiem Penis Landscape (1973). Tāpat Gīgers ir grupas KoRn solista Džonatana Deivisa koncertšovos redzamā mikrofona statīva dizaina autors.
Ne mazāk sirreāls piedzīvojums un savveida ekskursija cilvēka zemapziņas labirintos ir arī Hansa Rūdolfa Gīgera muzejs, kas atrodas pusceļā starp Lozannu un Fribūru – gleznainā Šveices viduslaiku pilsētas Grijēras centrā, kur 1998. gadā mākslinieks iegādājies vēsturisku, četru stāvu ēku. H.R. Giger muzejs piešķīris viduslaiku mūros iekapsulētajai Grijērai pavisam citu – sirreālu dimensiju.
Muzeja fondos atrodas lielākā publikai pieejamā mākslinieka darbu kolekcija, kurā apskatāmi gan viņa agrīnie darbi, gan pavisam nesen radītās gleznas, skulptūras, kā arī dizaina mēbeles. Kaut kur starp realitāti un fikciju, pagātni un mistiskiem pravietojumiem pretstatītas divas pasaules – viena pastorāla, turpretim otra – Gīgera kosmoss. Muzeja interjers izstrādāts stingrā Gīgera uzraudzībā, neatkāpjoties no māksliniekam raksturīgā biomehānikas stila. Ēkas logi ir cieši aizklāti un lielākā daļa galeriju veidotas apzināti tumšas. Īpaša ekspozīcijas sadaļa veltīta filmas “Svešais” (Alien, 1979) tematikai, kuras citplanētiešu tēlu dizains savulaik līdzēja Ridlija Skota režisētajai fantastikas grāvējfilmai tikt pie Oskara par labākajiem vizualajiem efektiem. To iedvesmas avots bija Gīgera litogrāfijā Necronom IV attēlotais “svešais”, tolaik iezīmējot būtisku atkāpšanos no iepriekš sci-fi filmās defilējošajiem stereotipiskajiem zaļajiem marsiešiem. Ekspozīcijā skatāmi projektā izmantoto vizuālo efektu apraksti, citplanētieša modeļa tapšanas skices, un pat galvenā varoņa funkcionējošs galvas makets.
Savukārt uzraksts pie izolētas, sarkanu lampu izgaismotas galerijas brīdina, ka tās saturs ir nepiemērots bērniem. Šī ekspozīcijas daļa veltīta Gīgera erotiska satura grafikām, kurās skatāmi kariķēti akti un reālistisku ģenitāliju virtenes. Retrospekcijas noslēgumā, muzeja augšējā stāvā, atrodas Gīgera privātkolekcija ar kolēģu un personīgo favorītu mākslas darbiem, tostarp Dalī, Ernsta Fuksa, Dado un citu.
Atrodoties mākslinieka darbu ielokā, pārpasaulīgas būtnes, sākot ar abstraktiem pagātnes rēgiem līdz pat noklīdušiem atnācējiem no mēness, vieno galeriju no galerijas, taču mākslinieka nodoms nav skatītāju biedēt. Tēli viņa darbos, tostarp Gorgonām līdzīgās erotisku orģiju priesterienes un pats nelabais, uzlūko skatītāju ar mierpilnām, puspavērtām acīm. Ne miņas no nenoteiktības vai trauksmes. Tēlu apgarotā fizionomija ir harmonijā ar tiem piešķirto esību Gīgera nekro-gotiskajā pasaulē.
1992. gadā Gīgera dzimtajā pilsētā Kūrā durvis vēra viens no viņa ilgi lolotajiem projektiem - pirmais autentiskais H.R. Giger bārs. 2003. gadā tapa otrs – The Museum HR Giger Bar, kas atrodas Grijērā, iepretim muzeja ieejai. Griesti, sienas, grīda un mēbeles projektēti ciešā Gīgera uzraudzībā, neatkāpjoties ne soli no oriģinālā koncepta. Telpas iekārtojums abos dizaina bāros ir ieturēts biomehānikas stilā, tomēr dažas nianses tajos atšķiras. Kūrā rodamā bāra interjers ir izturēts melnos un metāliskos toņos, turpretim Grijērā – tie paši interjera elementi, ir smilškrāsas kaula toņos. Šāda krāsu izvēle harmonizē ar 400 gadus seno gotikas stilā celto mūra arhitektūru. Milzu skeleta arkas, kas rotā griestu velves kopā ar Gīgera dizainētajām mēbelēm, paspilgtina ēkas sākotnējo viduslaiku raksturu un piešķir tādu kā savdabīgas baznīcas ambienci. Bāra krēsli ar iegurņa kaula galvas atzveltni kļuvuši par H.R. Giger bar firmas zīmi. To dizains sākotnēji tika iecerēts kā Harkonnen dinastijas tronis Alehandro Hodorovska režisētajā filmā “Kāpu planēta”.
Tiesa, aizmirstībā nogrimis ambiciozākais no Gīgera bāru projektiem, kas bija paredzēts Tokijā. Kādā preses konferencē Japānā māksliniekam lūdza izteikt “zelta zivtiņas” stila vēlēšanos, un tā bija biomehānikas stilā iekārtots bārs. Šī spontānā ideja eksplodēja radošajā prāta vētrā. Īpaši šim projektam Gīgers izstrādāja vēl praksē nebijušu interjeru – intīmas kabīnes ar galdiņu diviem, kas funkcionētu kā caurredzams lifts četru stāvu garumā un atrastos nepārtrauktā augšup un lejup ejošā kustībā. Šāda konstrukcija gan neatbilda Japānas būvinženierijas noteikumiem, ņemot vērā zemestrīces draudus reģionā, un projekts bija jāpārstrādā. Taču japāņu uzņēmēji negaidīja Gīgera gala dizainu, bet nolēma virzīties uz priekšu ar mākslinieka provizoriskiem ideju uzmetumiem. Bāru izveidoja pazemē, kas nepavisam neatbilda Gīgera iecerēm. Šī iemesla dēļ un ne tikai, Gīgers atteicās no jebkādām saistībām ar Tokijas H.R. Giger Bar un nekad nav spēris tajā kāju. Reiz kāds Gīgera draugs, zinātkāres vadīts, apmeklēja lokālu Tokijā un vēlāk atstāstīja, ka līdz pulksten 23:00, viņš tajā esot bijis vienīgais apmeklētājs. Pēcāk to piepildījušas apšaubāmas personas, kas ātrijā uzstādījušas ruletes galdu. Pēc pieciem gadiem Gīgera Tokijas lokāls savu darbību pārtrauca.
Savukārt šogad viesnīcu ķēde Sci-Fi Hotel nāca klajā ar paziņojumu izveidot tāda paša koncepta bārus Amerikā - Sietlā un Ņujorkā.
www.hrgiger.com/frame_d.htm
www.hrgigermuseum.com
07/2014
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.