GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Ženēva

EsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiLietas, kas jāizdaraVērts zināt

IZVĒLIES OBJEKTU

Esence« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · šveice · Ženēva · Esence ·

Esence

Autors: Anothertravelguide.com1 ATSAUKSME

Esence

Ženēva ir unikāla ne tikai savas pastkaršu cienīgās ainavas dēļ (ezers un Monblāna virsotne fonā), bet arī tālab, ka vien dažām tik mazām pilsētām izdevies spēlēt tik nopietnu lomu uz pasaules skatuves. Ar mazliet vairāk kā 185 000 iedzīvotāju tā ir īstena kabatas formāta metropole, notikumu blīvuma ziņā daudz neatpaliekot no klasiskām lielpilsētām. Un vienlaikus tā ir viena no retajām pilsētām, kur var izbaudīt tradicionālu lielpilsētas dzīvi bez klasiskas lielpilsētas sajūtas. Turklāt, ja vien jums ir pietiekami daudz laika, gandrīz visu pilsētā iespējams sasniegt kājām. Vēstures gaitā Ženēva bijusi gan protestantu reformatora Žana Kalvina mājas, te dzimis arī franču filozofs Žans-Žaks Ruso. Māja, kurā 1712. gadā piedzima Ruso, atrodas vienā no skaistākajām vecpilsētas ielām Grand-Rue. Pavisam netālu no restorāna Les Armures, kas gandrīz vienmēr ir pārpildīts, jo tiek uzskatīts, ka tieši šeit gatavo labāko fondjū pilsētā. Savulaik villa Ženēvā piederējusi arī Voltēram, šobrīd tajā iekārtots viņa muzejs. Ženēva ir arī pasaulē pirmās humanitārās organizācijas - Sarkanā krusta, dzimtene. 1988. gadā durvis vērušais Sarkanā krusta muzejs tiek uzskatīts par vienu no inovatīvākajiem pasaulē un ir visapmeklētākais pilsētā. Ženēva ir vairāk kā 200 dažādu starptautisku organizāciju mājvieta un viena no internacionālākajām pilsētām pasaulē. 45 procenti tās iedzīvotāju ir ārzemnieki, kopumā pārstāvot vairāk kā 180 dažādas tautības. Un, protams, Ženēva ir Šveices pulksteņu industrijas sirds. Tās vēstures un tagadnes krāšņajai buķetei radot iespaidu par Ženēvu kā dārgu un uzpucētajā labklājībā mazliet garlaicīgu pilsētu. Kas, piemēram, svētdienās atļaujas būt ne sevišķi viesmīlīga pret viesiem, jo lielākā daļa restorānu ir slēgti un pati pilsēta - kā izmirusi. Arī tradicionālajā atvaļinājumu laikā - jūlija otrajā pusē un augusta sākumā, daudzu veikalu un arī kafejnīcu durvis ir slēgtas.


Pludmale pilsētas centrā
Taču līdzīgi kā jebkurā pasaules pilsētā, arī Ženēvā viss atkarīgs no skatu punkta. Neraugoties uz savu luksusa kūniņā pašpietiekamas metropoles statusu, Ženēva ir pārsteidzoši dažāda. Nebūt nav daudz pilsētu pasaulē, kur vasarā pašā dienas vidū variet vienkārši aiziet uz pludmali, kas, turklāt, atrodas pašā pilsētas centrā. Vietējo iecienītākā ir Bains des Paquis, peldvieta šajā vietā tikusi atvērta jau 1872. gadā, vēlāk paplašināta un rekonstruēta. Pludmale te atvērta no aprīļa līdz pat septembra vidum (ieejas maksa SFr2), savukārt ziemā darbojas sauna un turku pirts. Karstās vasaras dienās te ir cilvēks pie cilvēka - nolikuši savu dvielīti turpat uz betona celiņa vai akmeņiem. Ik pa mirkli kārumu medībās peldvietā iegriežas arī kāds no neskaitāmajiem Ženēvas gulbjiem, kopējai atmosfērai piešķirot vēl sirreālāku noskaņu. Bains des Paquis atrodas arī viena no vietējo iecienītākajām kafejnīcām, kas izceļas ne tikai ar skaistāko ezera panorāmu pilsētā, bet arī uz pārējo Ženēvas restorānu fona - ļoti tīkamām cenām.
Savā ziņā ezers ir Ženēvas sociālās dzīves centrs. Ap to koncentrējušās visas slavenākās pilsētas pieczvaigžņu viesnīcas, savukārt pats ezers ir visu iespējamo sportisko aktivitāšu platforma - sākot no burāšanas līdz ūdensslēpēm. Ezerā atrodas arī Ženēvas Eifeļa tornis - Jet de'Eau strūklaka. Ideja par tās izveidi radusies jau 1891. gadā, bet realizēta tikai 1930. gadā. Neraugoties uz simbola un galvenā tūrisma objekta statusu, 140 metru augstā ūdens kolonna, kas, atkarībā no vēja virziena nemitīgi maina formu, ir hipnotiski fascinējoša. Reizēm tajā iemirdzas varavīksne, reizēm tā burtiski uzšaujas baltu gubu mākoņu segā. Karstās vasaras dienās nav labākas veldzes kā pastaiga pa strūklakas molu - īpaši, ja vējš šķiež tās šļakatas tieši virsū...
Ženēva ir arī Šveices kulinārijas galvaspilsēta. Uz nepilniem 200 000 iedzīvotāju te ir vairāk kā 1000 restorānu un kafejnīcu. Visām gaumēm - sākot no Mišelina zvaigžņu īpašniekiem līdz visdažādākajiem nacionālo virtuvju restorāniem, kas lielākoties koncentrējušies šobrīd modīgajā Pâquis rajonā. Pâquis ir pilnīgs pretstats luksusa veikalu ieskautajam rajonam ap Molarda laukumu (place de Molard). Brīžiem pat šķiet, ka esat pilnīgi citā Ženēvā - ar mazām bohēmiskām kafejnīcām, alternatīvām bodītēm. Paquis tulkojumā nozīmē „ganības" un senos laikos te patiešām ganījušās govis.


Pikniks Bastionu parkā
Klīstot pa Ženēvu dažbrīd pārņem sajūta, ka līdzās ezeram otra tās galvenā raksturiezīme ir zaļojošs mežs. Lielākā daļa pilsētas parku un promenāžu tika izveidota 19. gadsimtā, pateicoties bagātu ģimeņu ziedojumiem. Ženēvas publiskajā teritorijā joprojām ir vairāk kā 40 000 koku un apmēram tikpat rožu krūmu. Viena no labākajām vietām dīkām pastaigām ir Bastionu parks (Parc des Bastions), kas atrodas tieši blakus vecpilsētai. Izveidots 1817. gadā, tas kādreiz bija pirmais Ženēvas botāniskais dārzs. No tiem laikiem te joprojām saglabājušās vismaz 50 dažādu koku sugas. Parka vidū atrodas savulaik Kalvina dibinātās universitātes ēka, kuras bibliotēkas vēsture iesniedzas 1872. gadā, tajā glabājoties vairāk kā diviem miljoniem grāmatu. 1909. gadā, lai atzīmētu 400. gadadienu kopš Kalvina dzimšanas, Bastionu parkā tika izveidota Reformatoru siena - piecus metrus augsta un 100 metrus plata. Tā atrodas kādreizējās pilsētas vēsturiskās sienas vietā un eksponē visus reformatoru kustības līderus. Taču īstais iemesls, kāpēc Bastionu parkā vērts iegriezties, ir tā unikālā atmosfēra. Studenti, tūristi, vietējie - tāds raibs visdažādāko ādas krāsu pūlis, kas vienkārši te iegriezies, lai atpūstos. Palasītu grāmatu, pagulētu zālītē vai sarīkotu impulsīvu pikniku. Vienā parka malā atrodas milzīgi ārā šaha un dambretes laukumi, kur visdažādāko nacionalitāšu un profesiju pārstāvji nododas kaismīgai spēlei. Neskaitāmu līdzjutēju ielenkti staigā pa laukumiem, domā, pārliek figūras. Turklāt var redzēt, ka daudziem šaha spēle Bastionu parkā jau ir sens un ierasts rituāls. Kāds biznesa uzvalkā - ar rūpīgi nospodrinātām kurpēm un kaklasaiti, kāds izmeties puskails. Turpat blakus zālītē jauna māmiņa baro bērnu, vienlaikus lasot līdzpaņemto mācību grāmatu. Pilnīgi citas Ženēvas sajūta.
Izņemot gadījumus, kad uz Ženēvu jādodas darījumu braucienā, tā ir ideāls galamērķis mirkļiem, kad pārņem sajūta, ka esat nopelnījis īstas, hedoniskas brīvdienas. Piemēram, pēc kāpiena Francijas pusē esošajā Eiropas augstākajā virsotnē Monblānā.

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Izja

Apmeklēja: marts, 2010

Place du Molard ir vismaz divas jaukas vietas - Cafe du Centre, zivju restorāns, kur ir lieliska grilēta zobenzivs un austeres, bet tam blakus ir Las Brasseurs, kur taisa dzīvo alu. Fenomenāli. Katrā ziņā, ja ir vēlme iztērēt kaudzi naudas, Ženēvā to var izdarīt smalki un nepiespiesti. Un līdzās vienmēr būs kāds, kuram naudas ir krietni vien vairāk kā jums.

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: