Vims Venderss. Debesis pār Berlīni (Wim Wenders. Der Himmel über Berlin, 1987)
Autors: Dāvis Sīmanis0 ATSAUKSMES

PIRMS DOŠANĀS UZ BERLĪNI VĒRTS NOSKATĪTIES VIMA VENDERSA "DEBESIS PĀR BERLĪNI" (1987). FILMU AR BERLĪNES IZJŪTU.
„Lai vai kā, es šeit nevaru apmaldīties. Visi ceļi vienmēr beidzas ar mūri," domā akrobāte Mariona filmā „Debesis pār Berlīni".
Vima Vendersa maigi skarbajā veltījumā savai pilsētai kāds vecs vīrs neveiksmīgi meklē savas jaunības pilsētu pamestā klajumā, kas reiz bijis Potsdamas laukums. Tikpat bezcerīgi šodien būtu atrast to Berlīni, ko redzēja Venderss un kurā eņģeļi Damiels un Kasiels līdzjūtīgi vēroja cilvēcisko sāpju un vientulības plūdumu mūra nodalītajā Rietumberlīnē. Mūra nav jau 18 gadu, neelpojošā tukšuma josla abpus mūrim - no-man's land, kur maldījās cilvēki un eņģeļi, vienmēr atduroties pret sienu, ir pamazām izzudusi no kartes, bet Potsdamas laukuma plašumos valda futūristisku augstceltņu puduris. Šodien Berlīne ir saplūdusi atpakaļ vienā veselumā un ir jau pavisam cita pilsēta ar citiem noteikumiem. Bet Grosser Stern laukums 17. jūnija ielā pie Tiergarten joprojām ir turpat - Uzvaras kolonnu (Siegessäule), slēpjoties aiz Goldelse figūras zeltainajiem spārniem, eņģeļi bija iemīļojuši saviem pilsētas vērojumiem. Iecienījuši viņi bija arī turpat netālu esošo Hansa Šarona 70. gados celto Staatsbibliothek zu Berlin - modernās bibliotēkas atsvešinātībā cilvēki tiem šķita visvientuļākie un reizē arī „visdomājošākie". Iespējams, ka tur eņģeļus var sajust arī šodien, bet maz ticams, ka tas izdosies reiz pompozi greznās viesnīcas Grand Hotel Esplanade bombardēšanu pārdzīvojušajā Ķeizarzālē - vietā, kur par cilvēku pārtapušais Damiels beidzot satikās ar savu Marionu Nika Keiva & The Bad Seeds koncertā - 90. gadu sākumā to nenojauca, kā bija plānots, bet pārvietoja 75 metrus tālāk, lai inkorporētu Sony centra kompleksā. Jādomā, ka virs stiklotā jumta debesis jau ir pavisam citādākas.